Kontaktinformācija
Adrese: Valguma iela 4a, Rīga, LV-1048
Reģ.Nr. 90002183562
Telefons: 67331492
E-pasts jautājumiem un priekšlikumiem:
pasts@kurzemesregions.lv

Notikumu kalendārs

< Decembris >
P
O
T
C
P
S
Sv
12
3456789
DEINSTITUCIONALIZĀCIJAS PROCESĀ TALSU NOVADĀ INFRASTRUKTŪRAS PILNVEIDĒ INVESTĒS VAIRĀK
10
SKRUNDĀ PROJEKTA “ DZĪVE TĪRĀKĀ VIDĒ - LABĀKAI NĀKOTNEI” IETVAROS IZVEIDO LAUKUMU
11
UNIKĀLĀ PASĀKUMĀ TIEKAS NO ĀRVALSTĪM UZ DZĪVI LIEPĀJĀ ATGRIEZUŠĀS ĢIMENES 11.decembrī
12
NOTICIS TREŠAIS SEMINĀRS APMĀCĪBU CIKLĀ "KURŠI. TŪRISMA PRODUKTA VEIDOŠANA" 10.
13
SEMINĀRĀ ROJĀ TIKĀS KURZEMES PAŠVALDĪBU TERITORIJAS PLĀNOTĀJI 11.decembrī Rojas
14
1516
17181920212223
24252627282930
31
Aktualitātes
Visas aktualitātes
2016-03-10
 


 
KURZEMNIEKI IEPAZĪST LIETUVIEŠU UN POĻU PIEREDZI
 
Laika posmā no 2016.gada 6. – 9.martam, Kurzemes plānošanas reģions kopā ar no Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlēto LR Saeimas deputāti Nelliju Kleinbergu organizēja labās prakses apgūšanas braucienu uz Druskininku (Lietuva) un Suvalki (Polija) pašvaldībām. Braucienā piedalījās 15 Kurzemes reģiona novadu pašvaldību priekšsēdētāji vai to vietnieki, attīstības nodaļas vadītājs, pārvaldes vadītāja un citi speciālisti, kā arī paši organizētāji – LR Saeimas deputāte Nellija Kleinberga un Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas pārstāvji.

Druskininku pašvaldībā tikāmies ar pašvaldības mēru Ričardas Malinauskas un Informācijas un dokumentu departamenta vadītāju Dovile Ciūniene, kas sniedza plašu ieskatu par pašvaldībā paveikto pēdējo 15 gadu laikā. Jāatzīst, ka mēra stāstījums bija ļoti aizraujošs, un to pašu var teikt par paveikto pilsētas labā. Druskininku pašvaldība izsenis ir pazīstama kā kūrorta pilsēta, un kādreiz esot bijis teiciens, ka Lietuva sākās Druskininkos. Tomēr ar ārstniecisko kurortoloģiju ir bijis par maz un tādēļ, kopš 2000.gada pilsētas prioritātes ir gan ārstnieciskā kurortoloģija, gan tūrisma attīstība, uz ko arī ir mērķtiecīgi strādāts vairāku gadu garumā. Pašvaldība, domājot par savas pilsētas viesiem, uzskata, ka ir jāattīsta visi svarīgie un interesantie objekti, neatkarīgi no tā, kam šis objekts pieder.  

Kurzemes reģiona delegācija kopā ar Druskininku pašvaldības vadību, 07.03.2016. Foto: KPR
 
Druskininku pašvaldība bija pirmā, kas Lietuvā ieviesa nakšņošanas nodokli, kas šobrīd ir 1.00 EUR no personas par nakti. Šāds nodoklis sākotnēji ir radījis lielu sašutumu sabiedrības un tūristu vidū, tomēr vēlāk, kad gūtie ienākumi no šī nodokļa, tika investēti tūrisma infrastruktūras un nozares sakārtošanā, šādu nodokli ir sākuši piemērot arī citās Lietuvas pašvaldībās.
 
Kopumā kopš 2000.gadu sākuma, investīcijas pašvaldībā ir pieaugušas 60 reizes. Infrastruktūras attīstībā ir investēti gan pašvaldības, gan Eiropas Savienības, gan arī uzņēmēju un privāto investoru līdzekļi. Šobrīd Druskininkos ir 19 viesnīcas un 8 sanatorijas, un ar naktsmītnēm var nodrošināt ap 7500 tūristus. Šāds nakšņotāju skaits ir ļoti liels, ja ņem vērā pašas pašvaldības iedzīvotāju skaitu, kas kopumā ar lauku teritorijām ir ap 19 000 iedzīvotāju.

Tāpat Druskininku pašvaldība var lepoties ar ļoti augstiem rādītājiem daudzdzīvokļu māju renovēšanā, kur pašvaldība ieņemt 1.vietu Lietuvā renovēto māju skaita ziņā, 2007.-2013.gada plānošanas periodā renovējot 41 ēku un 2014. – 2020.g. plānošanas periodā plānota 46 māju renovācija. Šādi rezultāti sasniegti pateicoties arī pašvaldību darbiniekiem, kas ne tikai aktīvi stāstījuši par iespējo siltinās mājas, bet arī veduši cilvēkus uz blakus pašvaldībām rādīt piemērus un patieso ieguvumu, veicot ēku energoefektivitātes pasākumus.

Kopumā jāatzīst, ka, lai arī pašvaldības teritorija ir 24 km2, tā var lepoties ar vienu no lielākajiem Akvaparkiem Lietuvā, veloceliņiem un gājēju celiņiem 50km garumā, pašiem savu pacēlāju, ko pusotra mēneša laikā kopš tā palaišanas jau ir izmantojuši ap 25 000 cilvēku, un ar ko var nokļūs Sniega arēnā, kas jau atkal ir viens no Druskininku šedevriem. Sniega arēnā ir iespēja slēpot ne tikai ziemā, bet arī vasaras karstumā, un tas ir vienīgais šāda veida ziemas sporta komplekss Baltijas valstīs un viens no lielākajiem iekštelpu slēpošanas kompleksiem Eiropā, kas ir atvērts visu gadu.

Sarunās pašvaldības mērs iepazīstināja ar administrāciju un tās politisko vadību. Pašvaldībā ir ievēlēti 25 deputāti (18 pozīcijā, 7 opozīcijā). Tikām iepazīstināti ar aktuālajām problēmām, ko nākas risināt pašvaldībā saistībā ar vecām un nolaistām ēkām, kur līdztekus paaugstinātajam nekustāmā īpašuma nodoklim, tiek meklēti arī dažādi oriģināli veidi, kā uzrunāt saimniekus sakārtot nolaistās ēkas.

Kā viena no pašvaldības problēmām tiek minēts salīdzinoši lielais bezdarbs, kas šobrīd ir 11-12 % robežās. Mērs šo rādītāju skaidro ar vienkāršu nevēlēšanos strādāt.

Pārrunājot tādus aktuālos jautājumus kā iedzīvotāju aizplūšana uz lielākām pilsētām, vai ārvalstīm, R.Maļinauskas informēja, ka šobrīd emigrēšana ir pietuvojusies nulles atzīmei, un kā pozitīvo atzīmēja, ka arvien vairāk jaunas ģimenes ar bērniem izvēlas pārcelties uz dzīvi Druskininku pašvaldībā, atbraucot pat no tādām pilsētām kā Kauņa.

Pārrunājot veselības aprūpes un izglītības jautājumus, mērs informēja, ka izglītības reforma tika veikta jau 7 – 8 gadus atpakaļ, izveidojot tādu tīklu, kas ir samērīgs ar pašvaldībai pieejamo finansējumu, taču šobrīd lielāku problēmu sagādā pedagogu novecošanās un jaunu speciālistu motivācijas trūkums strādāt skolās. Runājot par veselības iestādēm, tika atzīst, ka šobrīd Lietuvā kopumā tās ir pārāk daudz, un ir jādomā, kā tās optimizēt, lai vienlaicīgi nodrošinātu augstas kvalitātes pakalpojumu iedzīvotājiem.

Pēc sarunām pašvaldībā, delegācija klātienē tika iepazīstināta ar iepriekš sarunās minētajiem objektiem: paviesojoties gan Sniega arēnā, gan izbraucot ar pacēlēju, gan apskatot Akvaparkā nesen kā atklāto SPA centru “Flores”, kā arī apskatot pārrobežu sadarbības programmas ietvaros renovēto katlu māju, kas nu tapusi par Jauniešu centru. Renovētajā ēkā vietu radušas gandrīz visas nevalstiskās organizācijas, kas darbojas pašvaldībā, un ēka ir vieta, kur pulcēties dažāda vecuma ļaudīm, lai realizētu savus hobijus un jēgpilni pavadītu brīvo laiku.

Par delegācijas vizīti pašvaldībā, ir pieejama arī ziņa Druskininkai mājas lapā: http://www.druskininkai.lt/go.php/lit/Viesejo-delegacija-is-latvijos

            Labās prakses apgūšanas braucienā Kurzemes reģiona delegācija viesojās arī Suvalki pašvaldībā, Polijā, kur tikās ar Suvalki pašvaldības mēru Czeslaw Renkiewicz un citiem pašvaldības speciālistiem.



Kurzemes reģiona delegācija kopā ar Suvalki pašvaldības vadību, 08.03.2016. Foto: KPR

Suvalki kopējā platība aizņem ap 65 km2, un iedzīvotāju skaits ir aptuveni 70 000. Tikšanās laikā, līdzīgi kā Lietuvā, tikām iepazīstināti ar pašvaldības darbu, piesaistītajām investīcijām un nākotnes plāniem, sociālekonomisko raksturojumu un nodokļiem.

Suvalki pašvaldība, iepriekšējā plānošanas periodā, no Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem, pilsētas attīstībai ir saņēmusi apmēram 125 milj. EUR, aptuveni 7.5 milj. ir investēti ēku energoefektivitātes sakārtošanā. Pašvaldības galvenā specialitāte ir kokapstrāde, koka un metāla mēbeļu ražošana. Bezdarbs pašvaldībā ir 8%. Vidējais atalgojums pašvaldības teritorijā ir 800.00 EUR, Polijā vidēja tas ir 1000.00 EUR. Izglītība Polijā tiek finansēta no valsts budžeta, sedzot ne tikai pedagogu atalgojumu, bet arī pārējās izmaksas, tomēr, kā atzina mērs, šis finansējums nav pietiekams, un, piemēram, 2016.gadā pašvaldības līdzfinansējums izglītības nodrošināšanai būs ap 8 milj. EUR. 

Līdzīgi kā Latvijā, arī Polijā ir pašvaldību izlīdzināšanas fonds, taču kā atzina pašvaldības mērs C.Renkiewicz, Suvalki pašvaldība no izlīdzināšanas fonda saņem ļoti maz, tikai apmēram 1% no pilsētas budžeta.

Pēc sarunām pašvaldībā, delegācija tika iepazīstināta ar Suvalki pašvaldības galvenajiem objektiem, kuros veiktas ievērojamas investīcijas. Paviesojāmies gan sporta stadionos, gan akvaparkā, gan pašvaldības kultūras namā, kuri izveidoti vai renovēti pateicoties Eiropas Savienības fondu finansējumam.

Par delegācijas vizīti pašvaldībā, ir pieejama arī ziņa Suvalki mājas lapā: http://um.suwalki.pl/wizyta-delegacji-z-lotwy/
 

Informāciju sagatavoja:
E.Dreijere
KPR Administrācijas vadītāja
Tālr. 67331492, Evita.dreijere@kurzemesregions.lv