Kontaktinformācija
Adrese: Valguma iela 4a, Rīga, LV-1048
Reģ.Nr. 90002183562
Telefons: 67331492
E-pasts jautājumiem un priekšlikumiem:
pasts@kurzemesregions.lv

Notikumu kalendārs

< Septembris >
P
O
T
C
P
S
Sv
123
4
VĒL IR DAŽAS BRĪVAS VIETAS GIDU APMĀCĪBĀM! LLI-010 “DABAS TŪRISMS VISIEM
5
678910
11121314151617
18
NOTIKS KONFERENCE PAR DABAS TŪRISMA PIEEJAMĪBAS VEICINĀŠANU Š.g. 19.-20.oktobrī
19
2021222324
252627282930
Aktualitātes
Visas aktualitātes
2016-09-30
AIZVADĪTAJĀ KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDĒ DISKUTĒ PAR PIEDĀVĀTAJIEM GROZĪJUMIEM VALSTS KONTROLES LIKUMĀ

2016.gada 28.septembrī Kuldīgā tika sasaukta kārtējā  Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā piedalījās arī LR Valsts kontroles Padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins.

E.Korčagins sniedza prezentāciju par Valsts kontroles iniciētajiem grozījumiem Valsts kontroles likumā. Kā norādīja Valsts kontroles pārstāvis, tikšanās mērķis ir nodrošināt iespēju pašvaldību vadītājiem saņemt informāciju no pirmavota par Valsts kontroles iniciētajiem grozījumiem, par dažādu prettiesisku rīcību rezultātā valsts amatpersonu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, kliedējot mītus par ko ir un par ko nav iespējama atbildība. E.Korčagins skaidroja, ka šobrīd likumdevējs atbildību par valsta vai pašvaldību budžetam nodarīto zaudējumu atgūšanu ir uzlicis uz pašu iestāžu vadītāju pleciem. Valsts kontrole izvērtējot likuma normu piemērošanas praksi pēdējo piecu gadu laikā, secinājusi, ka tikai dažos gadījumos revidējamās vienības un to augstākās iestādes ir vērsušās pret atbildīgajām personām par šo personu prettiesiskas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu. Kā galvenie iemesli esošo normu retai piemērošanai tika konstatēti: īss noilguma termiņš, lielas tiesvedības izmaksas salīdzinājumā ar zaudējumu apmēru, iestādes vadītāja motivācijas trūkums, nespēja aprēķināt zaudējumu apmēru vai arī tas, ka nav nosakāma vainīgā persona. Pētot citu Eiropas Savienības dalībvalstu revīzijas iestāžu darbu attiecībā uz atbildības piemērošanas tiesisko regulējumu, to var nosacīti iedalīt divās grupās: dalībvalstis, kurās revīzijas iestādes veic revīziju, bet pašas nepiemēro juridisko atbildību vai neveic zaudējumu piedziņu (piemēram, Somija, Vācija, Igaunija, Lietuva, Austrija, Zviedrija, Nīderlande, Dānija, Čehija, Īrija, Lielbritānija, Kipra, Luksemburga, Ungārija, Slovēnija, Slovākija, Horvātija, Malta, Polija) un dalībvalstis, kuru revīzijas iestādēm ir tiesības pašām pieņemt lēmumus par atsevišķu sodu piemērošanu amatpersonām vai zaudējumu piedziņu (piemēram, Beļģija, Portugāle, Rumānija, Itālija, Francija, Spānija, Grieķija). Latvijā pienākums izvērtēt personu atbildību par prettiesisku rīcību ir noteikts gan Valsts pārvaldes iekārtas likumā, gan Darba likumā, gan Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Kaut arī mehānisms Latvijas likumdošanā par zaudējumu piedziņu no tiesiskās puses arī līdz šim bijis pilnībā pietiekams, tas tomēr netika pietiekami pielietots, kas ir iemesls iniciatīvai no Valsts kontroles puses, rosināt grozījumus Valsts kontroles likumā. Grozījumi Valsts kontroles likumā izstrādāti, lai veicinātu atbildīgu un likumīgu rīcību ar publiskā sektora finanšu līdzekļiem un mantu. Likuma grozījumos ir paredzēts, ka pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma apstiprināšanas, revīzijas departaments, kurš ir veicis revīziju, ierosina Valsts kontroles padomei uzsākt piedziņas procesu pret vainīgo amatpersonu/-ām, pēc kā Valsts kontroles padome lemj ir vai nav pamats vērsties par zaudējumu piedziņu. Šobrīd Saeimas komisijā tiek diskutēts, par to, ka pirms Valsts kontroles lēmuma pieņemšanas par zaudējumu piedziņu kādā konkrētā gadījumā, varētu iesaistīties konsultatīvā padome, kas Valsts kontrolei sniegtu viedokli par to, ir vai nav pamats zaudējumu piedziņai. Ir rosināts, ka šādā konsultatīvajā padomē būtu pārstāvji no LR Ģenerālprokuratūras, Latvijas pašvaldību savienības un kādas nevalstiskās organizācijas. Valsts kontrole šādu iniciatīvu atbalsta, bet par to vēl tiek diskutēts. Gadījumā, ja valsts kontrole pieņemtu lēmumu par zaudējumu piedziņu, tad paredzēts, ka lēmums tiks nosūtīts revidējamai vienībai un tās augstākai iestādei, kurai sešu mēnešu laikā jāveic atbildības izvērtējumu un jāpiedzen zaudējumus, vai arī jāierosina neveikt piedziņu, vai arī jāierosina atlikt piedziņu sakarā ar kriminālprocesu, administratīvā pārkāpuma lietu vai disciplinārlietu. Tikai tajā gadījumā, ja iestāde konstatēs, ka zaudējumu piedziņai nav pamata, nepiedzīs zaudējumus vai atteiksies piedzīt zaudējumus, Valsts kontroles padomei četru mēnešu laikā būs jālemj par lietas izbeigšanu, vai par lietas atlikšanu vai arī jāpieņem lēmums par zaudējumu piedziņu. Šis Valsts kontroles gala lēmums būs administratīvais akts, kuru būs iespējams pārsūdzēt visās trijās LR tiesu instancēs. Valsts kontroles likuma grozījumi paredz arī virkni izņēmumu un ierobežojumu, kuru pašreizējajā normatīvajās regulējumā nav. Kā piemēram, tiek paredzēts gadījums, ka lēmums par zaudējumu piedziņu var tapt atlikts sakarā ar ierosinātu kriminālprocesu, administratīvā pārkāpuma lietu vai disciplinārlietu. Šāds lēmums aptur noilguma tecējumu zaudējumu piedziņai līdz stājas spēkā nolēmums. Tāpat lēmums par zaudējumu piedziņu var tapt atlikts, līdz brīdim kamēr revidējamā vienība pati veiks zaudējumu piedziņu. Tiek paredzēti arī gadījumi, kad Valsts kontrole pati pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu. Kā piemēram, ja nav konstatēta nelikumīga un vainojama rīcība, kas ir cēloniskā sakarā ar nodarītajiem zaudējumiem, iestājies noilgums (no pārkāpuma izdarīšanas pagājuši vairāk kā četri gadi), piedziņa pilnībā vai daļēji ir veikta, vai noslēgta vienošanās, vai arī ir cits attaisnojošo apstākļu kopums. Kā attaisnojoši apstākļi ir noteikti - tiesību normu interpretācijas iespējas un viedokļa par to adekvātums, amatpersonai vai darbiniekam saistošie norādījumi (priekšraksti), prakse līdzīgos gadījumos, veicamo pienākumu specifikai raksturīgais risks nodarīt zaudējumus un objektīvās iespējas izvairīties no zaudējumiem. Jaunie grozījumi nosaka ierobežojumus piedzenamajai summai, kas paredzama viena gada mēnešalgas apmērā, ja zaudējumi nodarīti aiz rupjas neuzmanības. Līdz šim šāda ierobežojuma nebija. Grozījumi arī paredz, ka revidējamajai vienībai un institūcijai,uz kuru attiecas revīzijas ziņojumā norādītais, visos gadījumos būs tiesības apstrīdēt departamenta lēmumu padomē. Valsts kontroles pārstāvis E.Korčagins vēlējās kliedēt mītus, vēršot uzmanību uz to, ka nekādi jauni sodi netiek paredzēti un sodu piemērošanas prakse paliek atbildīgo iestāžu kompetencē. Runa ir par faktiskiem zaudējumiem, kas iestājas prettiesiskas vainojamas rīcības dēļ un ir cēloniskā sakarā ar to. Ar jaunajiem grozījumiem Valsts kontrole neuzņemas tiesas funkcijas. Visas izmaiņas attieksies tikai uz revīzijām, kas būs pēc grozījumu stāšanās spēkā.

Attīstības padomes sēdē, saistībā ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” uzsākto “Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2017. – 2023.gadam” izstrādi, tika saskaņotas un apzinātas aktuālās Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību prioritātes Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2017. – 2023. gadam, kas tiks nosūtītas VAS “Latvijas Valsts ceļi” iekļaušanai kopējā programmā.  
 
Plašāku informāciju par pagājušo AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt:http://www.kurzemesregions.lv/sakums/KPR_Attistibas_padome/AP_dokumentu_vietne
 
Papildus informācijai
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv