Kontaktinformācija
Adrese: Eksporta iela 12-212, Rīga, LV-1045
Reģ.Nr. 90002183562
Telefons: 67331492
E-pasts jautājumiem un priekšlikumiem:
pasts@kurzemesregions.lv

Notikumu kalendārs

< Jūnijs >
P
O
T
C
P
S
Sv
1234
567
PROJEKTA “DABAS TŪRISMS VISIEM (UniGreen)” AKTUALITĀTES Š.g. 6.jūnijā Kretingā
8
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS SADARBĪBĀ AR SEŠĀM KURZEMES NOVADA PAŠVALDĪBĀM UN
VEICINĀS DABAS TŪRISMA ATTĪSTĪBU UN PIEEJAMĪBU CILVĒKIEM AR ĪPAŠĀM
AICINĀM PIEDALĪTIES PĀRGĀJIENU MARŠRUTA GAR BALTIJAS JŪRAS PIEKRASTI LATVIJĀ UN IGAUNIJĀ
9
1011
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA PAŠVALDĪBU PĀRSTĀVJU DALĪBA PROJKETA PIEREDZES APMAIŅAS
12
131415161718
PIEAUGUŠO IZGLĪTOTĀJI APGŪST DRĀMAS METODI ITĀLIJĀ Kurzemes plānošanas reģiona
19
202122232425
2627282930
Informācija medijiem
Sākums >> Informācija medijiem

 
LLI-010 “DABAS TŪRSIMS VISIEM (UniGreen)”

Projekta uzsākšanas preses relīze
 
VEICINĀS DABAS TŪRISMA ATTĪSTĪBU UN PIEEJAMĪBU CILVĒKIEM AR ĪPAŠĀM VAJADZĪBĀM
 
Pateicoties dabas daudzveidībai, ainavām, tīrai un drošai videi, Latvijas un Lietuvas pierobežas reģioniem raksturīgs labs tūrisma attīstības potenciāls. Lai to izmantotu pierobežas reģionu attīstības veicināšanai, t.sk. uzņēmējdarbības attīstībai, šā gada maijā Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar septiņām Kurzemes reģiona un Lietuvas pašvaldībām un trīs Lietuvas nacionālajiem un reģionālajiem parkiem, ir uzsācis projekta īstenošanu, lai sekmētu ilgtspējīgu tūrisma attīstību Kurzemē un Lietuvas pierobežas reģionos, palielinot apmeklētāju un nakšņošanas skaitu reģionos.

Projekta īstenošanas rezultātā 2 gadu laikā Kurzemē un Lietuvas pierobežu reģionos paredzēts izveidot 7 ar dažādiem izglītojoši izklaidējošiem elementiem aprīkotas pastaigu takas, 2 atpūtas vietas, 2 spēļu laukumus un piedzīvojumu parku bērniem, uzbūvēt 2 skatu torņus, 2 skatu platformas un 7 pontonu piestātnes, sagatavot vairāk kā 40 dabas taku kartes, kājāmgājēju taku ceļvedi, uzstādīt audio risinājumus 10 dabas objektos, kas pielāgoti cilvēkiem ar redzes problēmām, organizēt vides gidu apmācības Latvijā un Lietuvā, kā arī veikt citus pasākumus dabas tūrisma attīstībai un dabas objektu pieejamības veicināšanai.

Ierasti dabas tūrismu, vienlaicīgi ar dabas skatu baudīšanu, asociējam ar aktīvu darbību – iešanu, kāpšanu, velobraukšanu, laivošanu utml. Šim mērķim tiek ierīkotas dabas takas un tiek veikti citi teritorijas labiekārtošanas darbi, kas, lielākoties, ir vērsti uz dabas objektu vispārējas pieejamības nodrošināšanu aktīvajiem ceļotājiem, nereti aizmirstot par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Rezultātā dabas objektu pieejamība šai sabiedrības daļai ir ierobežota. Tūrisma industrija mūsdienās saskaras ar izaicinājumu kā pielāgot dabas tūrismu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un kā veicināt šo sabiedrības daļu iesaistīties dabas tūrisma aktivitātēs. Līdz ar to īpaši jāizceļ, ka nozīmīga daļa projekta aktivitāšu vērsta uz dabas objektu infrastruktūras un tūrisma produktu pielāgošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un to iesaistes veicināšanu dabas tūrisma aktivitātēs.

Projekta realizācijā paredzētas divas galvenās komponentes – dabas objektu infrastruktūras attīstības pasākumi (celtniecība, rekonstrukcija, labiekārtošana) un kompetences pilnveides un mārketinga pasākumi (vides gidu un tūrisma speciālistu apmācības, semināru un konferenču organizēšana par dabas objektu infrastruktūras un tūrisma produktu pielāgošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, mārketinga aktivitātes informācijas izplatīšanai par dabas tūrisma iespējām gan vietējiem, gan ārvalstu ceļotājiem, t.sk. cilvēkiem ar īpašām vajadzībām).

Infrastruktūras attīstības pasākumu ietvaros Kurzemē jau šogad plānots atjaunot dabas taku un izbūvēt takas pagarinājumu gar jūras krastu Rojas novadā, izbūvēt dabas taku gar Usmas ezeru Ventspils novadā, uzbūvēt skatu torni Sātiņu dīķu tuvumā Saldus novadā, uzsākt dabas takas izbūvi gar Ventas upes krastu Skrundā un Kuldīgā, kā arī uzsākt sagatavošanās darbus tūrisma infrastruktūras attīstībai pie Durbes ezera. Infrastruktūras attīstības pasākumu ietvaros Lietuvā šogad paredzēts īstenot Jaurikla parka labiekārtošanu Kretingā, uzsākt skatu platformas izbūvi Plateļu ezera tuvumā Žemaitijas Nacionālajā parkā, kā arī sagatavošanās darbus pontonu piestātņu izbūvei Aukštaitijas Nacionālajā parkā un Kirkilu ezeru pieejamības uzlabošanai Biržu Reģionālajā parkā. Lielākā daļa plānoto infrastruktūras attīstības aktivitāšu tiks pielāgotas tā, lai dabas objekti būtu pieejami cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Kompetences pilnveides un mārketinga pasākumu ietvaros šogad plānots uzsākt darbu 25 dabas gidu apmācību programmas izstrādei un apmācību īstenošanai Kurzemes reģionā, organizēt 25 Kurzemes reģiona tūrisma speciālistu pieredzes apmaiņas vizīti Lietuvā un 30 Kurzemes un Lietuvas tūrisma speciālistu un projekta dalībnieku mācību vizīti Somijā, kā arī organizēt konferenci 50 pašvaldību un dabas aizsargājamo teritoriju tūrisma speciālistiem, t.sk. tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un infrastruktūras attīstītājiem no Latvijas un Lietuvas, ar mērķi aizsākt diskusijas un pievērst uzmanību tūrisma nozares izaicinājumiem infrastruktūras un pakalpojumu pielāgošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Jau šobrīd ceļotāji ir aicināti aktīvi pavadīt brīvdienas pie dabas un apmeklēt kādu no dabas objektiem tepat Kurzemē un Lietuvas pierobežā. Ar novados jau šobrīd pieejamajām dabas tūrisma aktivitātēm un interesantākajiem dabas apskates objektiem var iepazīties novadu un dabas parku mājaslapās:
Rojas novads
Durbes novads
Saldus novads
Skrundas novads
Kuldīgas novads
Ventspils novads
Kretingas rajons
Žemaitijas Nacionālais parks
Biržu Reģionālais parks
Aukštaitijas Nacionālais un Labanoras Reģionālais parks

Projekts Nr. LLI-010 “Dabas tūrisms visiem (UniGreen)” tiek īstenots ar INTERREG Latvijas-Lietuvas sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu. Tā kopējais finansējums ir 1 176 867,14 EUR, t.sk. ERAF finansējums 1 000 337,07 EUR. Projekta īstenošanā piedalās Kurzemes plānošanas reģions, sešas Kurzemes novada pašvaldības (Durbes novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Rojas novada pašvaldība, Saldus novada pašvaldība, Skrundas novada pašvaldība un Ventspils novada pašvaldība), viena Lietuvas rajona pašvaldība (Kretingas rajona pašvaldības administrācija) un trīs Lietuvas nacionālie un reģionālie parki (Aukštaitijas Nacionālā parka un Labanoras Reģionālā parka direkcija, Biržu Reģionālā parka direkcija un Žemaitijas Nacionālā parka direkcija).

Plašāka informācija par projektu pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā: www.kurzemesregions.lv.

Publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
 
Informāciju sagatavoja:
Kurzemes plānošanas reģiona
UniGreen Projekta vadītāja
Alise Lūse
Tālrunis: 26567874, alise.luse@kurzemesregionslv
ĪSTENOTA NOZĪMĪGA PROJEKTA "BALTIC BLUE GROWTH (BBG)" AKTIVITĀTE - BALTIJAS JŪRAS KURZEMES PIEKRASTĒ IZVEIDOTA PIRMĀ GLEIMEŅU AUDZĒŠANAS PĒTĪJUMU FERMA 
 

Saskaņā ar projekta ”Baltijas jūras izaugsme – liela mēroga gliemeņu audzēšanas attīstība Baltijas jūrā” (BBG) plānu ir īstenota viena būtiska aktivitāte – netālu no Pāvilostas Baltijas jūrā ir uzstādīta Latvijā pirmā gliemeņu audzēšanas pētījumu ferma. Fermu uzstādīja un gliemeņu augšanas rādītājus tajā pētīs Latvijas Hidroekoloģijas institūts. Ferma parastam vērotājam nav redzama – tā ir iegremdēta ūdenī aptuveni 5 metrus zem jūras ūdens līmeņa, lai pasargātu to no spēcīgu viļņu ietekmes, un stabili noenkurota ar vairākas tonnas smagiem betona enkuriem, lai straumes neizmainītu fermas atrašanās vietu. Lai arī vietējie zvejnieki ir informēti par fermas esamību piekrastes ūdeņos, zvejas kuģus par precīzu tās atrašanās vietu brīdinās navigācijas boja.
 
                                                                 KPR foto

Ēdamgliemenes (lat. mytilus edulis) Baltijas jūrā aug un vairojas arī dabiskos apstākļos, tomēr, ņemot vērā to pozitīvo ietekmi uz Baltijas jūras ūdens attīrīšanu no piesārņojuma ar barības vielām, gliemeņu audzēšanu speciāli veidotās fermās ir vērts izpētīt arī no ekoloģiskā viedokļa, un, iespējams, jau tuvākajā nākotnē šo molusku audzēšana var dot nozīmīgu ieguldījumu ūdens piesārņojuma mazināšanā. Bez tam ēdamgliemenes potenciāli var kļūt par vērtīgu sastāvdaļu dažādu lauksaimniecības dzīvnieku un zivju barībā.

Gliemenes Kurzemes pētījumu fermā tiks audzētas pēc tā sauktās virvju rindu sistēmas (long line system). Kopējais fermas garums ir 250 m, bet virve, pie kuras stiprināsies gliemeņu kāpuri ir 500 m gara, un tā lokveidā ir stiprināta pie nesošās virves. Paraugi no virvēm tiks ņemti ik pēc pāris mēnešiem.

Kopumā projektā ir izveidotas sešas gliemeņu audzēšanas testa fermas visā Baltijas jūras teritorijā, un katra no tām atrodas atšķirīgos jūras apstākļos. Kurzemes pētījumu ferma ir vienīgā, kas atrodas atklātā jūrā, bez dabiskiem aizsegiem no straumēm un vējiem, tādēļ šeit gliemeņu audzēšanas apstākļi varētu būt visskarbākie.
 
Informāciju sagatavoja:
Zane Gaile
Projekta eksperte - reģionālā koordinatore
Kurzemes Plānošanas reģions


AICINĀM REĢISTRĒTIES BIZNESA FORUMAM
"UZŅĒMĒJU DIENAS KURZEMĒ 2017" IETVAROS 

 
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Ventspils pilsētu aicina reģistrēties dalībai biznesa forumā, kas notiks izstādes “Uzņēmēju dienas Kurzemē 2017” ietvaros 2. jūnijā Olimpiskajā centrā “Ventspils”, Sporta ielā 7/9. no plkst. 11:00 līdz 17:15.

Foruma programmā iekļautas dažādas uzņēmējiem svarīgas un aktuālas tēmas. Pirmajā sadaļā plānota diskusija ar ministru prezidenta Māra Kučinska, Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga, Latvijas Bankas un uzņēmēju līdzdalību par nodokļu politikas pamatnostādnēm un investīciju piesaistes iespējām  Kurzemes reģionā.

Tā kā viens no uzņēmējiem aktuālākajiem jautājumiem ir eksportspējas attīstīšana un izaugsme, tad sadarbībā ar finanšu institūciju ALTUM apmeklētājiem būs iespēja uzzināt par eksporta garantijām un rast atbildes uz jautājumiem paneļdiskusijā ar vairāku veiksmīgi eksportējošu uzņēmumu vadītājiem par iespējām un izaicinājumiem ārējos tirgos.

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: “Šajā pavasarī sākam piedāvāt jaunu valsts atbalsta iespēju – eksporta kredītu garantijas uzņēmumiem, kuri eksportē uz Eiropas Savienības valstīm.  Paredzams, ka galvenie ieguvēji būs apstrādes rūpniecības uzņēmumi, lauksaimniecības produkcijas ražotāji, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi, kas sāk iekarot eksporta tirgus.  Atbalsts eksportam ir tikai viens no uzņēmējdarbības atbalsta virzieniem, ko īsteno ALTUM. Par iespējām eksportētājiem, kā arī citām uzņēmēju grupām, forumā  stāstīs ALTUM eksperti, pie kuriem ikviens interesents varēs saņemt arī individuālas konsultācijas.”

Foruma turpinājumā eksperti spriedīs par veidiem, kā veicināt uzņēmuma efektivitāti un sekmēt pārmaiņu ieviešanas procesu. Šajā sadaļā būs iespēja uzzināt vairāk par jaunā tipa biroju “Metropole”, kas kā jauna veida pieeja darba vides sakārtošanai ieviests SIA Lattelecom. SIA Bucher Municipal pārstāvji dalīsies pieredzē, kā mērķtiecīgi fokusējoties uz efektivitātes celšanu uzņēmumam kopš 2014. gada ir izdevies par 20% saīsināt laika patēriņu iekārtu ražošanai, par 15% ietaupīt darba vietu un par 45% samazināt lieku darbinieku staigāšanu, tādējādi sekmējot uzņēmuma apgrozījuma gandrīz dubultošanos un darbinieku skaita pieaugumu no 200 uz 300. Turpinājumā plānota paneļdiskusija par efektivitāti un pārmaiņām uzņēmumos ar šajos procesos pieredzējušu uzņēmumu vadītāju līdzdalību.

Foruma noslēgumā vēlamies iedrošināt uzņēmējus ļauties sapņiem un trakām idejām, tādēļ esam aicinājuši ceļotāju Kārli Bardeli, kas 2016. gadā airu laivā kopā ar Gintu Barkovski pārairēja Atlantijas okeānam, stāstīt par savu aizraujošo ceļojumu. Okeāna airu laivas "Linda" kapteinis Kārlis apmēram stundas laikā pārvedīs pāri ūdens bezgalībai, kura šķērsošanas prasīja 142 dienas. Ko abi airētāji ēda? Ko domāja? Ko viens otrā nevarēja izturēt un pēc kā ilgojās visvairāk? To visu un jebko citu varēsiet pajautāt pēc stāsta!

SEB līzinga 10.Auto dienu ietvaros pasākuma apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar gandrīz 50 jaunākajiem automašīnu modeļiem, noskaidrot to iegādes un finansējuma iespējas, kā arī doties izmēģinājuma braucienā ar visdažādākajām automašīnām – sākot no kompaktklases līdz pat apvidus auto. Speciālisti palīdzēs izprast automašīnu tehniskos parametrus un drošas, ekonomiskas braukšanas nianses.

“Uzņēmēju dienas Kurzemē” pirmo reizi kā Kurzemes reģiona visaptveroša izstāde tika rīkota 2016. gada maijā Liepājā, pulcējot aptuveni 150 dalībniekus un 10 000 apmeklētāju. Lai turpinātu pasākuma reģionālo principu, iesaistot iespējami lielu uzņēmumu skaitu no Ventspils, Liepājas, kā arī citām pilsētām un novadiem, šogad pasākums norisināsies Ventspilī.

Pasākuma ietvaros Kurzemes uzņēmējus vēlamies iepriecināt ar interesantu biznesa forumu. Biznesa foruma programma un iepriekšējā reģistrācija:http://ej.uz/UDKurzeme_020617. Vietu skaits ir ierobežots.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk kā 1400 individuāli biedri un vairāk kā 50 uzņēmēju biedrības. LTRK individuālo biedru – uzņēmumu – apgrozījums 2013.gadā pārsniedza 13,5 miljardus eiro, turklāt jauno LTRK biedru skaits jau ceturto gadu pēc kārtas pieaug par vidēji 46% gadā.

LTRK pārstāv savu biedru - uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.

LTRK ir pilntiesīga starptautiskā tirdzniecības un rūpniecības kameru tīklojuma - vairākus gadu simtus darbības pieredzi uzkrājušo un daudzu miljonu visas pasaules uzņēmēju apvienojošo Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas (EUROCHAMBRES) un Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) - biedre.
Biedrība ir viena no vecākajām Latvijas nevaldības organizācijām – LTRK ir uzņēmēju balss un atbalsts jau 80.gadu!
 
 
Papildu informācijai:
Rūta Grikmane
Sabiedrisko attiecību konsultante
 
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Kr. Valdemāra iela 35, Rīga, LV-1010, Latvija
T. + 371 67830825
M. + 371 26469946
F. + 371 67820092
LTRK_info@chamber.lv
www.chamber.lv


26 INDUSTRIĀLĀ MANTOJUMA OBJEKTI IESAISTĀS IGAUNIJAS - LATVIJAS PROGRAMMAS PROJEKTĀ "INDUSTRIĀLAIS MANTOJUMS" 

 
Veicinot industriālās vēstures liecības saglabāšanu, 26 Latvijas un Igaunijas industriālā mantojuma objekti uzsāk projektu „Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai”.
 
Mūsdienu tehnoloģiju strauja attīstība ir ietekmējusi daudzas vēsturiskās ražotnes un ar tām saistīto infrastruktūru pamešanu. Daudzi Eiropas piemēri apliecina, ka industriālā mantojuma uzņēmumi otro elpu gūst tūrismā, ko novērtē apmeklētāji un eksperti, pat iekļaujot tos UNESCO mantojuma sarakstā. To izvērtējuši ir arī 26 šī projekta pārstāvji, kas izcels mantojuma nozīmi un veicinās industriālā mantojuma objektu atpazīstamību tūristu vidū.
 
Jau 17. un 18.maijā trīsdesmit projektā iesaistītie partneri tiksies vienkopus Dundagā, Latvijā, lai uzsāktu vērienīgā projekta ieviešanu: veicinot izpratni par rūpnieciskā mantojuma vērtību un pilnveidojot tūrisma piedāvājumu reģionos. Projekts ļaus nostiprināt savstarpējo sadarbību starp līdzīgiem iesaistītajiem objektiem Igaunijā un Latvijā un veidot saikni ar Eiropas industriālā mantojuma maršrutiem. Atbilstoši mūsdienu apmeklētāja vajadzībām un vēlmēm tiks attīstītas un uzlabotas ēkas, iekārtas un atraktivitāte – veidojot gan izklaidējošu, gan izzinošu piedāvājumu. Gala rezultātā tiks izstrādāts arī vienots industriālā mantojuma maršruts, popularizējot to gan vietējiem, gan ārvalstu tūristiem.
 
Maršruts „Industriālais mantojums” aptvers piecu dažādu tematisko grupu apskates objektus, tostarp Rideļu dzirnavas, kurām iekārtas ir pilnā darba kārtībā graudu pārstrādei, būs vienas no Latvijas pārstāvjiem dzirnavu un hidroelektrostaciju objektu lokā. Repinas papīrfabrika, Igaunijā vecākais līdz šim strādājošais ražošanas uzņēmums, kas ir vienlaicīgi iekļauts arī Eiropas unikālāko ražošanas arhitektūras paraugu sarakstā, un Totsi kūdras brikešu fabrika Igaunijā ir seno arodu ražotņu pārstāvji. Projektā bāku vidū ir iesaistījusies Ovīšu bāka, kas uzskatāma par vecāko darbojošos navigācijas būvi Latvijā. Vēl maršrutā tiks iekļautas tematiskās grupas: ūdenstorņi un dzelzceļa mantojuma objekti, tostarp Gulbenes - Alūksnes bānītis.
 
   
                 Foto: Raimonds Rāts, Ovīšu bāka (Latvija)                        Pāces vilna fabrika                                            Dzelzceļa stacija „Airītes”
 
                         

                                                                              Kuldīgas industriālā mantojuma tornis                                                                                  Aizputes ūdenstornis

Projekta „Industriālais mantojums” ilgums ir divi gadi. Projekta īstenošana ir uzsākta ar šī gada maiju, Kurzemes, Vidzemes un Rīgas plānošanas reģioniem, tūrisma  objektiem sadarbojoties ar Rietumigaunijas un Dienvidigaunijas tūrisma asociācijām un apskates vietām. Kopējais projektā plānotais ieguldījums ir 1 143 135 EUR, kas tiek finansēti no INTERREG Igaunijas - Latvijas programmaslīdzekļiem, piesaistot arī pašvaldību, pašu objektu un valsts līdzfinansējumu.
 
Informāciju sagatavoja:
Maija Bebre
Maija.Bebre@kurzemesregions.lv
Tel. 28665571
www.kurzemesregions.lv
 


Rīt, 29.MARTĀ KULDĪGĀ, NOTIKS KĀRTĒJĀ
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDE
 
Rīt, 2017.gada 29.martā tiek sasaukta kārtējā Kurzemes plānošanas rģiona Attīstības padomes sēde, kurā aicināta piedalīties arī LR Veselības ministre Anda Čakša, lai diskutētu un atbildētu uz jautājumiem par aktuālo informāciju par reformām veselības aprūpes sistēmā saistībā ar Valdības rīcības plāna Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai ietverto uzdevumu Nr. 130.2. - nodrošināt vienmērīgu sistēmas pakalpojuma kvalitāti, pārskatot veselības aprūpes pakalpojumu plānošanu un pakalpojumu sniedzēju izvietojumu, ievērojot integrētas veselības aprūpes pakalpojumu attīstības pieeju.
 
Plašāku informāciju par paredzēto AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne”.
 
Papildus informācijai
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
 
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS SADARBĪBĀ AR LATVIJAS HIDROEKOLOĢIJAS INSTITŪTU RĪKOS DISKUSIJU PAR GLIEMEŅU AUDZĒŠANAS IESPĒJĀM, POTENCIĀLAJIEM IEGUVUMIEM UN RISKIEM BALTIJAS JŪRAS AUSTRUMU PIEKRASTĒ
    
 
30.martā Pāvilostā notiks diskusija par gliemeņu (Mytilus edulis) audzēšanu Baltijas jūrā. Tikšanās tiek rīkota INTERREG  Baltijas  jūras  reģiona  transnacionālās  sadarbības  programmas 2014.-2020. līdzfinansētā R031 projekta „Baltic Blue Growth (BBG)” ,,Baltijas jūras izaugsme – liela mēroga gliemeņu audzēšanas attīstība Baltijas jūrā” (,,Baltic Blue Growth – Initiation of full scale mussel farming in the Baltic Sea”) ietvaros. Šī būs pirmā reģionālā tikšanās ar interesentiem, un tajā tiks sniegta informācija par projektu kopumā, kā arī uzmanība tiks vērsta uz jautājumiem, kas saistīti ar Baltijas jūras ūdens kvalitātes uzlabošanu un gliemeņu lomu šajā procesā.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāvji iepazīstinās ar eksperimentālās gliemeņu audzēšanas fermas izveides procesu, bet Kurzemes plānošanas reģiona projekta vadītāja sniegs informāciju par to, kādas ir izaudzēto gliemeņu izmantošanas iespējas un kāda ir ārvalstu pieredze šajā jomā.

Diskusijā aicināti piedalīties gan pašvaldību pārstāvji, gan uzņēmēji, kurus varētu interesēt jaunu produktu veidošana, pārstrādājot gliemenes.

Lai arī citās Baltijas jūras reģiona valstīs gliemeņu audzēšana jau ir izveidojusies kā neliela, bet stabila uzņēmējdarbības niša, Latvijā šādas pieredzes vēl nav. Tādēļ ir nepieciešams veikt pētījumus gan par apstākļiem, kas var ietekmēt gliemeņu audzēšanu, gan arī par izaudzētās produkcijas uzturvērtību, izanalizējot ķīmisko elementu klātbūtni produktā, tās pārstrādes iespējas un noieta tirgus.
 
Informācija par projektu:  http://www.kurzemesregions.lv/userfiles/files/BalticBlueGrowth_buklets%20LV.pdf
 
Informāciju sagatavoja:
Zane Gaile
Kurzemes plānošanas reģions
Projekta eksperte-reģionālā koordinatore
zane.gaile@kurzemesregions.lv
KURZEMES REĢIONĀ VIESOJĀS DELEGĀCIJA NO MOLDOVAS
 
Vakar, 22.februārī, Kuldīgā, Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padome uzņēma viesu delegāciju no Gagauzijas (Moldova) un Moldovas vēstniecības Latvijā.  Šī tikšanās noritēja kā atbildes vizīte uz Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvju viesošanos Moldovā 2016.gada oktobrī.
 
KPR Atsītības padome uzņemot viesus no Moldovas (KPR foto)

Tikšanās laikā Gagauzijas izpildkomitejas priekšsēdētājas pirmais vietnieks Vadims Čebans iepazīstināja Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomi ar prezentāciju par Gagauzijas Autonomo Teritoriālo vienību un puses diskutēja par iespējamajiem sadarbības virzieniem.  Tikšanās laikā tika parakstīta draudzīga Vienošanās par sadarbības veicināšanu starp Kurzemes plānošanas reģionu un Gagauzijas izpildkomiteju.
 
 
KPR Attīstības padomes priekšsēdētāja I.Bērziņa un Gagauzijas izpildkomitejas priekšsēdētājas pirmais vietnieks Vadims Čebans parakstot draudzīgu Vienošanos par sadarbību (KPR foto)

Pēc Vienošanās parakstīšanas delegācija, piedaloties arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, iepazinās ar uzņēmējdarbību reģionā, viesojoties Kuldīgas novadā esošajā uzņēmumā SIA “Kuldīgas Tekstils”. Vēlāk viesi apmeklēja Kuldīgā izveidoto Latvijas investīciju attīstības aģentūras biznesa inkubatoru, kā arī iepazinās ar Z/S „Jaunkalni” īpašniekiem, pārrunājot un uzklausot pieredzi saistībā ar lauksaimniecisko ražošanu Latvijā. 

Gagauzijas izpildkomitejas priekšsēdētājas pirmais vietnieks Vadims Čebans atzina, ka šī  vizīte un iepazīšanās ar Kurzemes reģiona pašvaldību vadītājiem un uzņēmējiem ir raisījusi lielu interesi un pauda vēlēšanos apmeklēt Kurzemes reģionu nākamajā vizītē jau šī gada vasarā.

Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
GADU MIJĀ KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONĀ SVEIC KUPLĀKĀS ĢIMENES

Pēc Valsts prezidenta un Latvijas Pašvaldību savienības aicinājuma izvirzīt četras kuplākās ģimenes no katra Latvijas reģiona, lai piedalītos Rīgas pils Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumā, no Kurzemes plānošanas reģiona novadiem tika izvirzītas kopumā 18 ģimenes. Rīgas pils Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumā piedalījās kopumā 20 kuplākās un aktīvākās ģimenes no visas Latvijas, t.sk. četras kuplākās ģimenes no Kurzemes plānošanas reģiona  - Želnu un Starovecku ģimene no Liepājas, Graudužu un Van Der Venu (Van Der Veen) ģimene no Rucavas novada, Vecpuišu ģimene no Brocēnu novada un Kohu un Vinteru ģimene no Ventspils. Šajās ģimenēs aug seši līdz deviņi bērni, arī aizbildnībā esoši bērniņi un audžubērni. Mēs ar Jums lepojamies!

Kohu un Vinteru ģimene no Ventspils, viesojoties pie Valsts prezidenta

Gadu mijas svētku laikā Kurzemes plānošanas reģionā, izsakot cieņu un atzinību, sveica arī pārējās no Kurzemes reģiona pašvaldībām izvirzītās 14 aktīvākās un kuplākās ģimenes – Saulīšu ģimeni no Saldus novada, Dīķu ģimeni no Nīcas novada, Makstnieku ģimeni no Talsu novada, Buļu ģimeni no Mērsraga novada, Cērpu ģimeni no Vaiņodes novada, Bergu ģimeni no Ventspils novada, Grosbahu ģimeni no Rojas novada, Zigneru ģimeni no Alsungas novada, Pavlovsku ģimeni no Kuldīgas, Baltrakovu ģimeni no Durbes novada, Jansonu ģimeni no Rojas novada, Siseņu ģimeni no Priekules novada, Baibas Šteinbergas un Kristapa Melbārža ģimeni no Kuldīgas novada un Zamarīšu ģimeni no Pāvilostas novada. Šajās ģimenēs aug trīs līdz seši bērni. Ģimenes vieno arī aktīva iesaistīšanās savu novadu un pilsētu sabiedriskajā dzīvē. Visas šīs ģimenes ir pelnījušas īpašu sabiedrības cieņu un uzmanību par ieguldījumu Latvijas nākotnes veidošanā, kopjot ģimeniskās vērtības un audzinot krietnu, gudru un sabiedriski aktīvu jauno paaudzi. Paldies Jums visiem!

 

          Šteinbergu un Melbāržu ģimene no Kuldīgas novada                            Zigneru ģimene no Alsungas novada
 

   

                            Grosbahu ģimene no Rojas novada                     Baltrakovu ģimene no Durbes novada

 

  

                  Siseņu ģimene no Priekules novada                                             Makstnieku ģimene no Talsu novada



Informāciju sagatavoja:

Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
www.kurzemesregions.lv
pasts@kurzemesregions.lv

09.01.2017.

 
PIRMAJĀ 2017.GADA KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDĒ
DISKUTĒS PAR AKTUALITĀTĒM NODOKĻU JOMĀ
 
Rīt, 2017.gada 11.janvārī tiek sasaukta pirmā 2017.gada Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā aicināta piedalīties LR Valsts ieņēmuma dienesta vadība, lai diskutētu par aktualitātēm nodokļu jomā un atbildētu uz citiem pašvaldību vadītājus interesējošiem jautājumiem nodokļu politikas jomā.
 
Pirmajā Attīstības padomes sēdē arī paredzēts sniegt atskaiti par Kurzemes plānošanas reģiona darba plāna izpildi 2016.gadā un apstiprināt darba plānu 2017.gadam. Tāpat paredzēts sniegt atskaiti par Kurzemes plānošanas reģiona budžeta izpildi 2016.gadā un sniegt informāciju par plānoto budžetu 2017.gadam.
 
Plašāku informāciju par paredzēto AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne”.
 
Papildus informācijai
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
AIZVADĪTAJĀ KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDĒ
DISKUTĒ PAR

ĀFRIKAS CŪKU MĒRA EPIZOOTISKO SITUĀCIJU LATVIJĀ

2016.gada 28.oktobrī Kuldīgā tika sasaukta kārtējā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, uz kuru saistībā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību  Kurzemē, tika aicināti piedalīties Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji, lai informētu par ĀCM epizootisko situāciju Latvijā.
 

 

PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda informēja, ka kopš 2014.gada jūnija, kad Latvijas teritorijā sācies ĀCM, līdz šī gada jūlijam Kurzemes reģionu tas nebija skāris. ĀCM virzība uz Kurzemi notikusi no Tukuma novada Slampes pagasta un Engures novada Smārdes pagasta puses. Diemžēl šobrīd ĀCM ir izplatījies arī Kurzemē, Talsu novadā un Dundagas novadā. Vērš uzmanību, ka nereti kritušie meža dzīvnieki tiek atrasti tieši rudens pusē pēc labības vai kukurūzu lauku pļaušanas, tāpēc ir ļoti svarīgi informēt un aicināt arī lauksaimniekus, šādos gadījumos ievērot biodrošības pasākumus, lai notiktu nekavējoša kritušo dzīvnieku līķu savākšana un iznīcināšana. Diemžēl pilnībā apturēt ĀCM izplatību nav iespējams, tomēr ļoti svarīgi maksimāli ievērot visus biodrošības pasākumus. Ministru kabineta noteikumos Nr. 83 "Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" ir noteikti gan PVD, gan pašvaldību pienākumi ĀCM izplatības ierobežošanai. Klātesošie tika iepazīstināti ar ĀCM karantīnas teritorijām ar riska zonām kopš 2015.gada augusta līdz šim brīdim, no kuras redzams, ka ĀCM izplatības virzība Latvijas teritorijā notikusi no Austrumu un Ziemeļu puses uz Rietumiem. Visām ĀCM skartajām teritorijām tiek noteikta karantīna. PVD pārstāvji vērsa uzmanību, ka ĀCM karantīna skar ne tikai mājas cūku turētājus, bet arī tos lauksaimniekus, kuri ražo produkciju eksportam. Lai lauksaimniecības produkciju varētu eksportēt, PVD lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un eksportētājiem izsniedz veselības sertifikātus. Gadījumā, ja kādā teritorijā ir ĀCM III zonas karantīna mājas cūkām, veselības sertifikāti netiek izsniegti arī šajā teritorijā esošajiem lauksaimniecības produkcijas eksportētājiem. ĀCM III  zonas karantīnas termiņš ir kā minimums viens gads. Tāpēc visu interesēs ir veiksmīgi sadarboties ĀCM izplatības ierobežošanai.

Kurzemes reģiona PVD kontakti jautājumu gadījumā:
PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes teritorija (bijušo Talsu un  Ventspils rajonu teritorijas), e-pasts ziemelkurzeme@pvd.gov.lv,   telefons 63291660, fakss 62502849, pārvaldes vadītājs Ivars Koloda, 29427906;
PVD Dienvidkurzemes pārvaldes teritorija (bijušo Saldus, Kuldīgas, Liepājas rajona teritorija), e-pasts dienvidkurzeme@pvd.gov.lv, telefons 63401902, fakss 63401901, pārvaldes vadītāja Gunta Kapeniece 29465543.
 
Sēdes turpinājumā  Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) URBACT Nacionālā kontaktpunkta koordinatore L.Cunska-Āboma informēja sēdes dalībniekus par URBACT programmu, tās būtību un iespējām pašvaldībām. URBACT ir Eiropas Savienības programma, kas atbalsta pašvaldību pieredzes apmaiņu un mācību projektus pilsētu attīstībai, kurā var piedalīties visas pašvaldības, jebkurā pašvaldības darbības jomā, kuru tā vēlas attīstīt.Tuvākais URBACT atklātais konkurss Pārneses tīklu (Transfer Networks) izveidei būs 2016.gada beigās / 2017.gada pavasarī. Vairāk informācijas par pašvaldību iespējām piedalīties un iesaistīties URBACT programmas projektos var iegūt interneta vietnēs:
http://urbact.eu/urbact-latvija;
http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/ets_1420/pilsetvides_attistibas_programma_urbact_3/;
https://www.facebook.com/URBACTLatvija/un Twitter - @URBACT_LV.
Tā kā Nacionālais URBACT programmas kontaktpunkts Latvijā ir VARAM, visi ir aicināti intereses un jautājumu gadījumā kontaktēties arī ar VARAM kontaktpersonu Lauru Cunsku-Ābomu (Laura.Cunska-Aboma@varam.gov.lv, urbact@varam.gov.lv, telefons 67026467).

Sēdē, atsaucoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) aicinājumu no katra reģiona izvirzīt četras kuplākās ģimenes, kuras pelnījušas īpašu sabiedrības cieņu un uzmanību, lai kopīgi ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni iedegtu Ziemassvētku egli pie Rīgas pils 2016. gada 7. decembrī, Kurzemes reģiona pašvaldības bija izvirzījušas pavisam kopā 18 šādas ģimenes. Lai arī visas izvirzītās kuplās ģimenes ir pelnījušas sabiedrības cieņu un uzmanību, tomēr, tā kā LPS bija aicinājusi deleģēt tikai četras kuplākās ģimenes, KPR Attīstības padome izvirzīja četras ģimenes, kurās ir lielākais bērnu skaits. No Kurzemes plānošanas reģiona tika izvirzītas šādas ģimenes: Ingas Želnas un Andreja Starovecka ģimene no Liepājas, Liesmas Graudužas un Jans Van Der Veen ģimene no Rucavas novada, Kristīnas un Bruno Vecpuišu ģimene no Brocēnu novada un Daces Kohas audžuģimene no Ventspils.

Plašāku informāciju par pagājušo AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt:http://www.kurzemesregions.lv/sakums/KPR_Attistibas_padome/AP_dokumentu_vietne
 
Papildus informācijai
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvji gūst iedvesmu un jaunas idejas darbā ar uzņēmējdarbības attīstības virzīšanu Lietuvā

Divdesmit speciālisti no Kurzemes reģiona pašvaldībām 2016.gada 25.un 26.oktobrī devās uz Rietavu un Telšiem (Lietuva), kur tikās ar pašvaldību vadību un attīstības nodaļu pārstāvjiem, lai iepazītu Lietuvas kolēģu pieredzi attīstot un veicinot uzņēmējdarbību. Pašvaldību vadītāji bija ļoti atsaucīgi un ar lepnumu prezentēja savus novadus un uzņēmējdarbību, kā arī dalījās informācijā par iespējām un veidiem, kā tiek veicināta uzņēmējdarbība pašvaldības teritorijā. Papildus tika pārrunāts par turpmāko sadarbību pārrobežu sadarbības programmās. Gan Latvijas, gan Lietuvas pašvaldību pieredze ir jo īpaši nozīmīga, jo abām valstīm ir  kopīgi risināmi jautājumi.
 

Tikāmies ar Rietavas Biznesa un Tūrisma informācijas centra vadību, kas veiksmīgi strādā jau vairāk kā sešus gadus un ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi darbā ar uzņēmējiem. Pārsteidza šī centra spēja piesaistīt ārējo finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai. Šī tikšanās jo īpaši svarīga bija a Kurzemes plānošanas reģiona  uzņēmējdarbības centram, kurš ne tikai saskatīja  kopīgus mērķus, bet arī idejas turpmākai sadarbībai.

Iedvesmojošs bija Mākslas inkubatora apmeklējums Telšos, kurš darbojas jau vairākus gadus. Būtisks ieguldījums šī inkubatora attīstībā ir sadarbība ar Viļņas mākslas akadēmiju, kuras filiāle ir Telšos.  
 
Noslēgumā, apskatot skaisto Telšu pilsētu brīnišķīga gida pavadībā, iepazinām pilsētu no vēsturiskā skatījuma, saskatījām kopīgas projektu iespējas Telšu un Talsu pilsētai - abas atrodas uz pakalniem, abās ir ezeri, ar kuriem tās lepojas, pat nosaukumi ir līdzīgi. Arī Durbes pašvaldības pārstāve varēja sajusties atpazīta Lietuvas pilsētā, kur atrodas vairākas piemiņas vietas veltītas Durbes Saules kaujai.
 
AIZVADĪTAJĀ KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDĒ DISKUTĒ PAR PIEDĀVĀTAJIEM GROZĪJUMIEM VALSTS KONTROLES LIKUMĀ
 
2016.gada 28.septembrī Kuldīgā tika sasaukta kārtējā  Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā piedalījās arī LR Valsts kontroles Padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins.

E.Korčagins sniedza prezentāciju par Valsts kontroles iniciētajiem grozījumiem Valsts kontroles likumā. Kā norādīja Valsts kontroles pārstāvis, tikšanās mērķis ir nodrošināt iespēju pašvaldību vadītājiem saņemt informāciju no pirmavota par Valsts kontroles iniciētajiem grozījumiem, par dažādu prettiesisku rīcību rezultātā valsts amatpersonu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, kliedējot mītus par ko ir un par ko nav iespējama atbildība. E.Korčagins skaidroja, ka šobrīd likumdevējs atbildību par valsta vai pašvaldību budžetam nodarīto zaudējumu atgūšanu ir uzlicis uz pašu iestāžu vadītāju pleciem. Valsts kontrole izvērtējot likuma normu piemērošanas praksi pēdējo piecu gadu laikā, secinājusi, ka tikai dažos gadījumos revidējamās vienības un to augstākās iestādes ir vērsušās pret atbildīgajām personām par šo personu prettiesiskas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu. Kā galvenie iemesli esošo normu retai piemērošanai tika konstatēti: īss noilguma termiņš, lielas tiesvedības izmaksas salīdzinājumā ar zaudējumu apmēru, iestādes vadītāja motivācijas trūkums, nespēja aprēķināt zaudējumu apmēru vai arī tas, ka nav nosakāma vainīgā persona. Pētot citu Eiropas Savienības dalībvalstu revīzijas iestāžu darbu attiecībā uz atbildības piemērošanas tiesisko regulējumu, to var nosacīti iedalīt divās grupās: dalībvalstis, kurās revīzijas iestādes veic revīziju, bet pašas nepiemēro juridisko atbildību vai neveic zaudējumu piedziņu (piemēram, Somija, Vācija, Igaunija, Lietuva, Austrija, Zviedrija, Nīderlande, Dānija, Čehija, Īrija, Lielbritānija, Kipra, Luksemburga, Ungārija, Slovēnija, Slovākija, Horvātija, Malta, Polija) un dalībvalstis, kuru revīzijas iestādēm ir tiesības pašām pieņemt lēmumus par atsevišķu sodu piemērošanu amatpersonām vai zaudējumu piedziņu (piemēram, Beļģija, Portugāle, Rumānija, Itālija, Francija, Spānija, Grieķija). Latvijā pienākums izvērtēt personu atbildību par prettiesisku rīcību ir noteikts gan Valsts pārvaldes iekārtas likumā, gan Darba likumā, gan Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Kaut arī mehānisms Latvijas likumdošanā par zaudējumu piedziņu no tiesiskās puses arī līdz šim bijis pilnībā pietiekams, tas tomēr netika pietiekami pielietots, kas ir iemesls iniciatīvai no Valsts kontroles puses, rosināt grozījumus Valsts kontroles likumā. Grozījumi Valsts kontroles likumā izstrādāti, lai veicinātu atbildīgu un likumīgu rīcību ar publiskā sektora finanšu līdzekļiem un mantu. Likuma grozījumos ir paredzēts, ka pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma apstiprināšanas, revīzijas departaments, kurš ir veicis revīziju, ierosina Valsts kontroles padomei uzsākt piedziņas procesu pret vainīgo amatpersonu/-ām, pēc kā Valsts kontroles padome lemj ir vai nav pamats vērsties par zaudējumu piedziņu. Šobrīd Saeimas komisijā tiek diskutēts, par to, ka pirms Valsts kontroles lēmuma pieņemšanas par zaudējumu piedziņu kādā konkrētā gadījumā, varētu iesaistīties konsultatīvā padome, kas Valsts kontrolei sniegtu viedokli par to, ir vai nav pamats zaudējumu piedziņai. Ir rosināts, ka šādā konsultatīvajā padomē būtu pārstāvji no LR Ģenerālprokuratūras, Latvijas pašvaldību savienības un kādas nevalstiskās organizācijas. Valsts kontrole šādu iniciatīvu atbalsta, bet par to vēl tiek diskutēts. Gadījumā, ja valsts kontrole pieņemtu lēmumu par zaudējumu piedziņu, tad paredzēts, ka lēmums tiks nosūtīts revidējamai vienībai un tās augstākai iestādei, kurai sešu mēnešu laikā jāveic atbildības izvērtējumu un jāpiedzen zaudējumus, vai arī jāierosina neveikt piedziņu, vai arī jāierosina atlikt piedziņu sakarā ar kriminālprocesu, administratīvā pārkāpuma lietu vai disciplinārlietu. Tikai tajā gadījumā, ja iestāde konstatēs, ka zaudējumu piedziņai nav pamata, nepiedzīs zaudējumus vai atteiksies piedzīt zaudējumus, Valsts kontroles padomei četru mēnešu laikā būs jālemj par lietas izbeigšanu, vai par lietas atlikšanu vai arī jāpieņem lēmums par zaudējumu piedziņu. Šis Valsts kontroles gala lēmums būs administratīvais akts, kuru būs iespējams pārsūdzēt visās trijās LR tiesu instancēs. Valsts kontroles likuma grozījumi paredz arī virkni izņēmumu un ierobežojumu, kuru pašreizējajā normatīvajās regulējumā nav. Kā piemēram, tiek paredzēts gadījums, ka lēmums par zaudējumu piedziņu var tapt atlikts sakarā ar ierosinātu kriminālprocesu, administratīvā pārkāpuma lietu vai disciplinārlietu. Šāds lēmums aptur noilguma tecējumu zaudējumu piedziņai līdz stājas spēkā nolēmums. Tāpat lēmums par zaudējumu piedziņu var tapt atlikts, līdz brīdim kamēr revidējamā vienība pati veiks zaudējumu piedziņu. Tiek paredzēti arī gadījumi, kad Valsts kontrole pati pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu. Kā piemēram, ja nav konstatēta nelikumīga un vainojama rīcība, kas ir cēloniskā sakarā ar nodarītajiem zaudējumiem, iestājies noilgums (no pārkāpuma izdarīšanas pagājuši vairāk kā četri gadi), piedziņa pilnībā vai daļēji ir veikta, vai noslēgta vienošanās, vai arī ir cits attaisnojošo apstākļu kopums. Kā attaisnojoši apstākļi ir noteikti - tiesību normu interpretācijas iespējas un viedokļa par to adekvātums, amatpersonai vai darbiniekam saistošie norādījumi (priekšraksti), prakse līdzīgos gadījumos, veicamo pienākumu specifikai raksturīgais risks nodarīt zaudējumus un objektīvās iespējas izvairīties no zaudējumiem. Jaunie grozījumi nosaka ierobežojumus piedzenamajai summai, kas paredzama viena gada mēnešalgas apmērā, ja zaudējumi nodarīti aiz rupjas neuzmanības. Līdz šim šāda ierobežojuma nebija. Grozījumi arī paredz, ka revidējamajai vienībai un institūcijai,uz kuru attiecas revīzijas ziņojumā norādītais, visos gadījumos būs tiesības apstrīdēt departamenta lēmumu padomē. Valsts kontroles pārstāvis E.Korčagins vēlējās kliedēt mītus, vēršot uzmanību uz to, ka nekādi jauni sodi netiek paredzēti un sodu piemērošanas prakse paliek atbildīgo iestāžu kompetencē. Runa ir par faktiskiem zaudējumiem, kas iestājas prettiesiskas vainojamas rīcības dēļ un ir cēloniskā sakarā ar to. Ar jaunajiem grozījumiem Valsts kontrole neuzņemas tiesas funkcijas. Visas izmaiņas attieksies tikai uz revīzijām, kas būs pēc grozījumu stāšanās spēkā.

Attīstības padomes sēdē, saistībā ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” uzsākto “Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2017. – 2023.gadam” izstrādi, tika saskaņotas un apzinātas aktuālās Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību prioritātes Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2017. – 2023. gadam, kas tiks nosūtītas VAS “Latvijas Valsts ceļi” iekļaušanai kopējā programmā.  
 
Plašāku informāciju par pagājušo AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt:http://www.kurzemesregions.lv/sakums/KPR_Attistibas_padome/AP_dokumentu_vietne
 
Papildus informācijai
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
 
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDĒ DISKUTĒS PAR PIEDĀVĀTAJIEM GROZĪJUMIEM VALSTS KONTROLES LIKUMĀ
 
Rīt, 2016.gada 28.septembrī Kuldīgā tiks sasaukta kārtējā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā aicināti piedalīties arī LR Valsts kontroles pārstāvji, lai diskutētu par piedāvātajiem grozījumiem likumā par valsts kontroli. Sēdes dalībnieki varēs uzdot jautājumus, saņemot informāciju no pirmavota par vēsturisko un esošo normatīvo regulējumu, likumu piemērošanas praksi, Valsts kontroles iesaistīšanos, ierobežojumiem un izņēmumiem no atbildības un valsts kontroles ziņojumu projektu apstrīdēšanu.
 
Tāpat sēdē, saistībā ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” uzsākto “Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2017. – 2023.gadam” izstrādi, apzinās un lems par Kurzemes reģionā prioritāri sakārtojamajiem valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem tuvākajos gados.
 
Plašāku informāciju par paredzēto AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt:http://www.kurzemesregions.lv/sakums/KPR_Attistibas_padome/AP_dokumentu_vietne
 
Papildus informācijai
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
 
Š.G. 24. AUGUSTĀ PRIEKULĒ NOTIKA KURZEMES PLĀNOSĀNAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDE
 
     2016.gada 24.augustā Priekulē tika sasaukta kārtējā Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) Attīstības padomes sēde. Sēdē padomes locekļiem tika sniegta informācija par KPR budžeta izpildi 2016. gada I pusgadā, kā arī klātesošie iepazīstināti ar KPR paveikto 2016. gada I pusgadā. KPR Plānošanas nodaļa aktīvi strādājusi sniedzot atzinumus pašvaldībām par teritorijas plānojumiem, attīstības programmu rīcību un investīciju plāniem, kā arī par citiem pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentiem. KPR Projektu nodaļa sagatavojusi 3 projektu idejas Igaunijas – Latvijas programmas projektu konkursam, 3 projektu idejas Baltijas jūras reģiona programmai, kā arī sagatavoti 2 starptautisko projektu pieteikumi pieaugušo izglītības jomā. Tāpat izstrādāti projektu pieteikumi iesniegšanai Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā, t.sk. 6 projektu pieteikumi, kuros KPR ir vadošais partneris, un 2 projektu pietikumi, kuros KPR ir projekta partneris. Notiek aktīvs darbs pie ieviešanā esošajiem projektiem, kā arī tiek nodrošināta pabeigto projektu uzturēšana. KPR Sabiedriskā transporta nodaļas speciālisti sadarbībā ar VSIA “Autotransporta direkcija” un pašvaldību speciālistiem sistemātiski strādā pie esošā sabiedriskā transporta maršrutu tīkla pielāgošanas iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām, izvērtējot katru individuālo gadījumu, veicot grozījumus esošajos, kā arī atverot jaunus maršrutus. Sadarbībā ar VSIA “Autotransporta direkcija” un pašvaldību speciālistiem regulāri tiek organizētas tikšanās par skolēnu pārvadājumiem un citiem ar sabiedrisko maršrutu tīklu saistītiem jautājumiem. KPR Uzņēmējdarbības atbalsta centrā gan topošie, gan esošie uzņēmēji aktīvi izmanto iespēju saņemt konsultācijas par uzņēmējdarbības atbalsta institūcijām un to pakalpojumu pieejamību reģionā. KPR turpina darbu pie pieaugušo izglītības attīstības veicināšanas, pašvaldību pieaugušo izglītības speciālistu tīkla izveides, dodoties vizītēs uz pašvaldībām, lai iepazītos ar situāciju uz vietām, konsultētu par aktualitātēm, kā arī organizējot pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatoru tikšanās. Attīstības padomes priekšsēdētāja I.Bērziņa izteica pateicību KPR administrācijai par aktīvu un atbildīgu darbu. 

     Sēdes turpinājumā Priekules novada pašvaldības vadītāja V.Jablonska aicināja Priekules novada Attīstības plānošanas nodaļas vadītāju U.Ržepicku iepazīstināt klātesošos ar Priekules novada saimniecisko un uzņēmējdarbības attīstību. Priekules novads izveidots pēc 2009. gada vēlēšanām, apvienojot 6 pašvaldības - Priekules pilsētu, Priekules, Gramzdas, Kalētu, Virgas un Bunkas pagastus. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits (pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem) 2016. gada sākumā bija 5412. Priekules novadā pavisam reģistrēti 648 uzņēmumi, no kuriem aktīvi darbojas 465. Lielākā daļa uzņēmumu Priekules novadā darbojas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības jomā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī apstrādes rūpniecībā, tomēr Priekules uzņēmēji darbojas arī citās uzņēmējdarbības jomās. Spilgts piemērs tam bija tikšanās Priekules novada uzņēmēju Filipu Baumani, kura uzņēmuma SIA “Placdarms” faktiskā atrašanās vieta ir Priekules novadā, bet uzņēmējdarbība, sniedzot interneta vides pakalpojumus dizaina darbu pārdošanā, notiek visā pasaulē, t.sk. Austrālijā, ASV, Ķīnā un daudzviet citur. Uzņēmēja aizrautīgais stāstījums par uzņēmējdarbības plašajām iespējām neatkarīgi no faktiskās atrašanās vietas, bija spilgts pretstats uzskatam, ka uzņēmējdarbību iespējams attīstīt vien lielās pilsētās vai blīvi apdzīvotās vietās. Tomēr, uzņēmējs vērsa uzmanību uz to, ka ikvienam cilvēkam sadzīvē ir svarīga apkārtējā vide, infrastruktūra, sabiedriskā un kultūras dzīve. Galvenokārt, tieši šo sadzīves lietu trūkums ir iemesls, kāpēc dzīvi laukos izvēlas nelabprāt.

     Kā viens no lielākajiem uzņēmumiem ne tikai Priekules novadā, bet arī Kurzemes reģionā ir SIA “Kurzemes gaļsaimnieks”, kurā nodarbināti 380 strādājošie. Klātesošajiem bija iespēja apmeklēt SIA “Kurzemes gaļsaimnieks” ražotni un iepazīt tā īpašnieci Oksanu Jansoni. Uzņēmēja iepazīstināja ar uzņēmuma tapšanas vēsturi un attīstību, līdz pat šodienai, kad uzņēmumā ik dienas tiek pārstrādātas 150 tonnas gaļas. Uzņēmēja dalījās pieredzē, sniedzot priekšstatu par gaļas pārstrādes rūpniecības ikdienas darbu, attīstību, kā arī par uzņēmējdarbības vidi novadā un valstī kopumā. Uzņēmēja O.Jansone uzsvēra, ka viņas biznesā ar veiksmi nav saistības, visa pamatā ir tikai smags un neatlaidīgs darbs.
 
      Turpinājumā, iepazīstot Priekules uzņēmēju dažādību, attīstības padomes locekļi viesojās pie uzņēmējas Ingunas Dūčes. Viesu nams “Lībieši” ir piemērs mazajai  uzņēmējdarbībai. Uzņēmēja I.Dūče iepazīstināja ar viesu nama “Lībieši” tapšanu, kad mantotā īpašumā tika nolemts attīstīt un nodarboties ar uzņēmējdarbību. Dalījās pieredzē par viesu nama “Lībieši” izaugsmi, kā arī tika pārrunātas mazo uzņēmēju attīstības iespējas un nepieciešamais atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai sadarbībā ar pašvaldībām.
   
     Attīstības padomes locekļi atzina, ka tikšanās ar Priekules novada uzņēmējiem bija vērtīga pieredzes apmaiņa, rosinot novadiem sadarboties un dalīties pieredzē uzņēmējdarbības atbalstam un attīstībai.

Nākamā KPR attīstības padomes sēde tiks sasaukta septembrī, par tās datumu, vietu un laiku paziņojot atsevišķi.

Plašāku informāciju par KPR Attīstības padomes 24.08.2016. sēdi  un tās darba kārtību skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne.
 
Papildus informācijai
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv

2015.GADA PĒDĒJĀ KPR ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDĒ DISKUTĒ PAR PAŠVALDĪBU RĪCĪBU PEDAGODU SREIKA GADĪJUMĀ
 
2015.gada 25.novembrī tika sasaukta gada pēdējā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kuras laikā diskutēts par pašvaldību rīcību pedagogu streika gadījumā, uzklausīta Latviešu Samariešu apvienības pārstāvju sniegtā informācija, kā arī lemts par pašvaldību līdzfinansējumu Kurzemes plānošanas reģionam 2016.gadā.
 
Pirms sākt diskusiju par pašvaldību rīcību pedagogu streika gadījumā, sniegt savu viedokli un nostāju, par šobrīd tik aktuālo jautājumu, tika aicināta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāja I.Vanaga.
 
I.Vanaga klātesošajiem prezentēja kā dažādos formātos un sastāvos tika risināti problēmjautājumi, īpaši kontekstā ar pedagogu jauno darba samaksas modeli, bet netiekot saklausītiem, Darba strīda likuma ietvaros Izglītības un zinātnes ministrijai tika izvirzītas septiņas prasības. Notiekot trīs izlīgšanas komisijas sēdēm, kurās panākta vienošanos par divām no prasībām, tika pieņemts lēmums rīkot vienas dienas brīdinājuma streiku, par galvenajām prasībām izvirzot pedagogu darba samaksas jaunā modeļa pilnveidošanu, ņemot vērā LIZDA priekšlikumus, kā arī zinātnes un augstākās izglītības darbinieku darba samaksas paaugstināšanu.
 
Noslēdzot prezentāciju, I.Vanaga pauda LIZDA viedokli, kas uzskata, ka pašvaldības var maksāt nozares darbiniekiem arī streika dienā, ja ir noslēgta vienošanās ar arodbiedrību. Kā arī informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir izteikts priekšlikums vienoties par darba samaksu streika dienā, tādējādi nepalielinot administratīvo slogu pašvaldībām, apliecinot rūpes par izglītojamajiem, izrādot cieņu pret nozarē strādājošajiem un pierādot, ka cilvēks svarīgāks par normatīvo aktu nepilnībām.
 
Par pašvaldību rīcību pedagogu streika gadījumā, diskutējot savu viedokli izteica gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan pašvaldību vadītāji, mēģinot saprast, vai,saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pašvaldība ir tiesīga, slēdzot atsevišķu vienošanos ar LIZDA, veikt darba samaksu streikojošajiem pašvaldības izglītības iestāžu darbiniekiem. Kādu lēmumu pašvaldības pieņems, paliek katras pašvaldības ziņā.
 
Sēdes turpinājumā Latvijas Samariešu apvienības “Samariešu atbalsts mājās” vadītājs Viesturs Kleinbergs informēja par sociālo pakalpojumu attīstību un aprūpi mājās iespējām lauku reģionos, kas tiek īstenots patiecoties projekta Open Society Foundations piešķirtajam finansējumam.
 
2014.gadā uzsākot pakalpojuma nodrošināšanu reģionos un 2015.gadā turpinoties veiksmīgai pakalpojumu nodrošināšanai, arvien palielinās sadarbība ar pašvaldībām un to personu skaits, kurām ir iespēja saņemt kvalitatīvu aprūpi mājās.
 
Izmantojot šādu pakalpojumu pašvaldībās, kurām līdz šim ir bijusi pašu organizēta aprūpe, ekonomija ir no 15 – 34%, savukārt ilgtermiņa ekonomija – personas institucionālā aprūpē nonāk 2-3 gadus vēlāk, kā arī uzlabojas pakalpojuma kvalitāte, pieejams plašāks pakalpojumu klāsts, sociālajam dienestam vairāk laika un resursu pildīt savu pamatfunkciju.
 
Sēdes noslēgumā, uzklausot Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītajās E.Dreijeres sniegto informāciju, par pašvaldību līdzfinansējuma izlietojumu 2015.gadā, tika apstiprināts pašvaldību līdzfinansējuma maksājums Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas kapacitātes stiprināšanai 2016.gadā.
 
Attīstības padomes priekšsēdētāja I.Bērziņa, noslēdzot sēdi, padomes locekļu vārdā izteica pateicību visiem pieaicinātajiem speciālistiem par dalību sēdē.
 
Plašāku informāciju par paredzēto AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne”.
 
Nākamā Attīstības padomes sēde paredzēta 2016.gada janvāra mēnesī.
 
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
 
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS DODAS KONTAKTU DIBINĀŠANAS KOMANDĒJUMĀ UZ STOKHOLMU

Šī gada 19.-21.oktobrī Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) administrācijas pārstāvji – vadītāja Evita Dreijere, projektu nodaļas vadītāja Aiga Petkēvica un plānotāja Liene Stikāne – apmeklēja Stokholmu, lai iepazītos ar vairāku organizāciju pārstāvjiem un apspriestu nākotnes sadarbības iespējas.

KPR pārstāvji apmeklēja Sodertornas augstskolu (Södertörn Högskola), kur tikās ar projekta BONUS BALTSPACE pētniekiem. Projekta ietvaros tiek izstrādātas jaunas metodes un rīki jūras telpiskajā plānošanā un tika pārrunātas iespējas izmēģināt šīs metodes Kurzemē, kā arī nākotnē veidot kopīgus projektus. Sodertornas augstskolā KPR tikās arī ar pārstāvjiem no Valsts administrācijas akadēmijas (Förvaltningsakademin), lai iepazītos ar akadēmijas darbu un iepazīstinātu ar KPR funkcijām.

Vērtīga bija KPR tikšanās ar Zviedrijas institūtu (Svenska institutet). Institūts veicina Zviedrijas atpazīstamību pasaulē, kā arī veicina sadarbību Baltijas jūras reģionā. Zviedrijas institūts ir organizācija, kura var sniegt būtisku palīdzību partnerību veidošanā ar zviedru partneriem, kā arī piedāvā finansēt projektu izstrādes posmus projektos, kur Zviedrijas puse ir vadošais partneris.

 
Stokholmas reģiona darbinieki iepazīstina KPR pārstāvjus ar Stokholmas reģionu un tā funkcijām
(Foto: L. Stikāne)

Interesanta bija arī tikšanās ar Stokholmas reģiona (Stockholm läns landstig) plānotājiem un projektu koordinatoriem. Līdzīgi kā Latvijā, arī Stokholmas reģions ir atbildīgs par satiksmes plānošanu, reģionālās attīstības jautājumiem un kultūras plānošanu. Stokholmas reģions nodrošina arī veselības aprūpi. Abi reģioni iepazīstināja ar organizāciju struktūru un savām funkcijām (att.), kā arī apsprieda virzienus, kuros varētu sadarboties.

Kurzemes nākotne un tālāka attīstība nav iedomāja bez sadarbības starptautiskā mērogā. Tiekoties klātienē, ir vienkāršāk atrast kopīgu valodu un uzrunāt iespējamos partnerus. Kurzemes pārstāvji atgriezās mājās ar labi padarīta darba sajūtu un atziņu, ka neskatoties uz attālumu un ievērojamām atšķirībām abās valstīs, sarunu laikā atklājās neviens vien kopīgs izaicinājums, kuriem, tikai kopīgi rīkojoties, iespējams rast risinājumus.
 
Vizīte Stokholmā tika sponsorēta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā „Valsts administrācija” projekta “Pieredzes apmaiņas vizītes Somijā un Zviedrijā kopēju reģionālu projektu sagatavošanai 2014-2020 plānošanas perioda ietvaros” ietvaros.
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDĒ DISKUTĒS PAR JAUNA ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLĀ IEDALĪJUMA PIEDĀVĀJUMU
 
2015.gada 07.oktobrī Kuldīgā tiks sasaukta kārtējā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā aicināti piedalīties LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, lai prezentētu ministrijas sagatavotos priekšlikumus administratīvi teritoriālajai reformai Latvijā.
 
Tāpat sēdē piedalīsies VAS “Latvijas Valsts ceļi” Kurzemes reģiona pārstāvji, lai sniegtu aktuālāko informāciju par Valsts autoceļu sakārtošanas programmu, un plānotajiem vietējo un reģionālo autoceļu sakārtošanas darbiem tuvākajos gados.
 
Plašāku informāciju par paredzēto AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne
 
Papildus informācijai
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
 

 
KPR ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDĒ DISKUTĒ PAR PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBAS PĀRVALDES MODEĻA IEVIEŠANAS PLĀNU
 
2015.gada 02.septembrī Liepājā tika sasaukta kārtējā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde.
 

Kā viens no galvenajiem jautājumiem sēdē tika skatīts šobrīd starp institūcijām saskaņošanas procesā esošais „Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plāns 2015-2020”. Pašvaldību vadītājiem tika sniegta informācija par šobrīd plānā paredzēto sadarbības modeli pieaugušo izglītības īstenošanā, akcentējot nepieciešamību pieaugušo izglītības jomu saistīt ar reģiona un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem.
Darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” un tās papildinājumos plānošanas reģioniem un pašvaldībām ir noteikts sadarbības partnera statuss specifiskā atbalsta mērķa 8.4.1. „Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” īstenošanā, un šāds ieviešanas mehānisms būtu jāparedz arī izstrādātajā plānā. To apliecina Attīstības padomes locekļu pieņemtais lēmums, konceptuāli atbalstīt pieaugušo izglītības koordinēšanas funkcijas deleģēšanu Kurzemes plānošanas reģionam.

Sēdes turpinājumā tika prezentēts projekta „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” ietvaros izstrādātais “Cilvēku drošības un glābšanas plāns Baltijas jūras piekrastei Kurzemes reģionā”, kas veidots kā pielikums Valsts ilgtermiņa tematiskajam plānojumam Baltijas jūras piekrastei ar mērķi pilnveidot cilvēku drošības un glābšanas nodrošināšanas procesu Kurzemes reģiona piekrastē. Minētā dokumenta sabiedriskā apspriešana tiek plānota 2015.gada septembrī.

Tāpat padomes locekļiem tika sniegta informācija par budžeta izpildi un Kurzemes plānošanas reģiona paveikto 2015.gada I pusgadā, kā arī par galvenajiem darbības virzieniem 2015.gada otrajā pusgadā, kurā iecerēts turpināt darbu pie esošajām iestrādēm un iestādes organizatoriskajiem darbiem.

Sēdes noslēgumā tika iekļauts papildus jautājums par taksometru pārvadājumiem.
Šobrīd taksometru saistošos noteikumus nosaka un licences izsniedz pašvaldības un to darbība robežojas ar pašvaldības administratīvo teritoriju. Ņemot vērā pašvaldību sadrumstalotību, kā arī taksometru pārvadājumu darbības specifiku, taksometru vadītājiem ir nepieciešams liels skaits licenču, lai varētu veikt savu darbību. Līdz šim Satiksmes ministrijas organizētajās darba grupas par taksometru nozares jautājumiem sanāksmēs, panākta vienošanās par licenču izsniegšanas deleģēšanu 9 republikas pilsētām un plānošanas reģioniem. Līdz ar to nepieciešams pašvaldību viedoklis par šīs funkcijas nodošanu plānošanas reģioniem, ko tuvākajā laika apzinās reģiona administrācija.
 
Plašāku informāciju par paredzēto AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne.
 
Papildus informācijai
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv

 
KPR ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDĒ APSTIPRINA ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTUS UN DISKUTĒ PAR PEDAGOGU DARBA SAMAKSAS JAUNO MODELI
 
2015.gada 15.jūlijā Kuldīgā aizvadīta kārtējā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kuras laikā tika pieņemts lēmums apstiprināt Kurzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2015. – 2030.gadam un Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmu
2015. - 2020.gadam.
 

Plānošanas dokumenti tika izstrādāti Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada programmas Nr. LV07 „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta Nr.4.3.-24/NFI/INP-002 “Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” ietvaros.

Sēdes turpinājumā, klātesošie padomes locekļi vienojās izteikt atbalstu biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” aicinājumam iesaistīties Kurzemes plānošanas reģionam kā sadarbības partnerim suitu kultūrtelpas saglabāšanā un piedalīties nodoma protokola parakstīšanā, tādējādi izrādot savu labo gribu un vēlmi saglabāt unikālu vērtību Latvijas un visas pasaules mērogā – Suitu kultūrtelpu.

Sēdes informatīvajā daļā notika diskusija ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāju Eviju Papuli un ministrijas atbildīgajiem speciālistiem, gan par IZM pārziņā esošajām aktivitātēm ES struktūrfondu 2014. – 2020.gada plānošanas periodā, gan par jauno pedagogu atalgojuma modeli.

E.Paipule informēja par ES struktūrfondu atbalstu izglītības sistēmai 2014.-2020. gada plānošanas periodā, konkrētāk komentējot plānoto finansējumu kompleksam atbalstam vispārējai izglītībai, kas paredz izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanu, mācību satura pilnveidi un skolēnu individuālo kompetenču attīstību, minot katra specifiskā atbalsta mērķa atbalstāmās darbības un atbalsta nosacījumus.

Turpinājumā LR Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgie speciālisti prezentēja MK noteikumu projektu «Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi”, kas nosaka pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, darba samaksas apmēru un pedagogu darba slodzes lielumu, kā arī kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju valsts, pašvaldības un privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai. Noslēdzot prezentāciju, tika akcentēti arī jaunā pedagogu darba samaksas modeļa pozitīvais devums izglītības sistēmai.
 
  

Uzklausot LR Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju ziņoto un diskusijas laikā saņemot atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem, pašvaldību pārstāvji tika aicināti rakstiski sniegt savus priekšlikumus un komentārus par prezentēto informāciju.

Noslēdzot sēdi, Attīstības padomes priekšsēdētāja I.Bērziņa padomes locekļu vārdā izteica pateicību LR Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem par atsaucību aicinājumam piedalīties diskusijā.
 
Nākamā Attīstības padomes sēde paredzēta 2015.gada augusta mēnesī.
 
Plašāku informāciju par AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne.
 
Papildus informācijai
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv

KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDĒ PLĀNOTS PIEŅEMT LĒMUMU PAR ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTU APSTIPRINĀŠANU
 
2015.gada 15.jūlijā Kuldīgā tiks sasaukta kārtējā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde.
 
Sēdē plānots pieņemt lēmumupar Kurzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015. – 2030.gadam un Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2015.gada - 2020.gadam apstiprināšanu.

Sēdes turpinājumā plānota diskusija ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāju Eviju Papuli un ministrijas atbildīgajiem speciālistiem, gan par IZM pārziņā esošajām aktivitātēm ES struktūrfondu 2014. – 2020.g. plānošanas periodā, gan par jauno pedagogu atalgojuma modeli.
 
Plašāku informāciju par paredzēto AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne
 
Papildus informācijai
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv

 

NORITĒJUSI KĀRTĒJĀ KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDE  
 
2015.gada 09.jūnijā Kuldīgā aizvadīta kārtējā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde.

Pirmā darba kārtības jautājuma ietvaros tika apstiprināts Kurzemes plānošanas reģiona Publiskais gada pārskats.

Sēdes turpinājumā par Latvijas simtgades pasākumiem informēja LR Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja J.Borīte, uzsverot, ka svinību mērķis ir Latvijas sabiedrības valstsgribas un piederības sajūtas stiprināšana, pašorganizējošu procesu un sadarbības veicināšana. Prezentējot simtgades organizatorisko struktūru un pasākuma radošo koncepciju, J.Borīte aicināja klātesošos apzināties un izpētīt savas pašvaldības vēsturi, vietas, cilvēkus, sasniegumus un sadarbojoties ar dažādām iestādēm un organizācijām, iesaistīties, iniciēt un atbalstīt Latvijas simtgades pasākumus.

Noslēdzot sēdes informatīvo daļu, biedrības "Īrijas - Latvijas tirdzniecības kamera" ģenerāldirektore Ilze Krēsliņa sniedza plašāku informāciju par pasākumiem, kas 2015.gada rudenī norisināsies "Kurzemnieku dienas Īrijā 2015" ietvaros.  I.Krēsliņa aicināja pašvaldības pieteikt dalību pasākumā, tādējādi gūstot iespēju piedalīties Latvijas novadu dienās ar pašvaldību, kultūras kopu, uzņēmēju, amatnieku un sportistu piedalīšanos, kas nodrošinās informācijas apriti starp diasporu, pašvaldībām un uzņēmējiem Latvijā, kā arī iepazīstinot īrus ar latviešu kultūras mantojumu, tūrismu un biznesu, veicinās sapratni starp sadarbības iespējām.

Turpinot sēdi un ņemot vērā pirms sēdes notikušo tikšanos ar VSIA „Autotransporta direkcija” pārstāvjiem, padomes locekļi pieņēma lēmumu, lai veicinātu autoostu nozares politikas sakārtošanu, rosināt LR Satiksmes ministriju autoostu uzraudzības funkciju nodot VSIA „Autotransporta direkcija” pārziņā.

Sēdes izskaņā Attīstības padomes priekšsēdētāja I.Bērziņa informēja par dalību Latvijas plānošanas reģionu vadības sēdē, kuras laikā tika skatīts jautājums par likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumā” un iesniegto priekšlikumu par valsts pārvaldes reģioniem. Būtiskākā savstarpējā vienošanas, kas panākta sēdes laikā, ir stiprināt esošo plānošanas reģionus, deleģējot tiem papildus funkcijas ar atbilstošu finansējumu, kā arī neatbalstīt deviņu valsts pārvaldes reģionu izveidi. Plānošanas reģioni vienojās lūgt Latvijas Pašvaldību savienības viedokli un atbalstu esošo plānošanas reģionu saglabāšanā, kā arī neatbalstīt jaunu valsts pārvaldes reģionu izveidi.

Nākamā Attīstības padomes sēde paredzēta 2015.gada 15.jūlijā.

Plašāku informāciju par AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne.
 
Papildus informācijai
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.
lv
www.kurzemesregions.lv

 
AIZVADĪTA KĀRTĒJĀ KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDE
 
2015.gada 27.martā Kuldīgā aizvadīta kārtējā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde.
 
Sēdes laikā tika apstiprinātas izmaiņas Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvniecībās fondu/programmu uzraudzības un vadības komitejās, kā arī lemts vai apstiprinātLR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par plānošanas reģionu darbības pilnveidošanu, par kuru klātienē informēja LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilona Raugze.
 
 
I.Raugze iepazīstināja ar ministrijas redzējumu par turpmākajiem reģionālas pārvaldes attīstības virzieniem un funkcijām, ņemot vērā gan pašreizējo valsts pārvaldes darba organizāciju, gan vietējo administratīvi teritoriālo struktūru. Informatīvā ziņojuma mērķis ir apskatīt pašreizējo plānošanas reģionu kompetenci un iespēju to pilnveidot.
 
Pēc sniegtās informācijas, Kurzemes plānošanas reģiona administrācija izteica pateicību LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par informatīvajā ziņojumā iestrādātajam iecerēm, tomēr uzskata, ka pilnvērtīgu funkciju īstenošana nevar tikt nodrošināta tikai pateicoties ārvalstu finanšu instrumentiem, bet finansējums funkcijām būtu jāparedz arī no valsts budžeta līdzekļiem.
Uzklausot I.Raugzes sniegto informāciju, attīstības padomes locekļi nolēma apstiprināt informatīvo ziņojumu par plānošanas reģiona darbības pilnveidošanu, ar iebildumiem. Padomes uzskata, ka, ņemot vērā vēl neizdiskutēto jautājumu par reģionālās pārvaldes modeli, atsauce uz Valsts pārvaldes politikas pamatnostādnēm no informatīvā ziņojuma ir ņemama ārā.
 
Turpinot labo praksi pieaicināt pārstāvjus no dažādām valsts iestādēm, Kurzemes plānošanas reģions uz sēdi aicināja pārstāvi no Drošības policijas, kurš sniedza ieskatu drošības policijas funkcijās un kompetencē, kā arī sniedza informāciju par nacionālās drošības aspektiem pašvaldību darbā.
 
Sēdes turpinājumā Kurzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030.gadam un Attīstības programmas 2015.-2020.gadam izstrādes procesa virzītājs K.Rasa sniedza informāciju par attīstības plānošanas dokumentu izstrādes gaitu un turpmākajiem darbiem un laika grafiku.
 
Tāpat klātesošie pašvaldību vadītāji un pārstāvji tika aicināti atsaukties Īrijas Latvijas Tirdzniecības kameras aicinājumam piedalītieskopīgi ar Leinster Latviešu biedrību un Karlovas pašvaldību izveidotajā projektā „Reģionālās dienas Īrijā 2015 – 2018’’. Tā ir iespēja apzināt un uzrunāt savas pašvaldības bijušos iedzīvotājus, kuri šobrīd dzīvo Īrijā un veicināt attiecības starp Īriju un Latviju arī biznesa,kultūras un sporta jomās.

Paralēli Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdei, KPR Administrācija Kuldīgā organizēja atsevišķu informatīvo sanāksmi pašvaldību Projektu un/vai Attīstības nodaļu speciālistiem, kas guva plašu atsaucību un pārstāvniecību.Šāda sanāksme tikaorganizēta ar mērķi nākotnē veicināt sadarbību starp Kurzemes reģiona pašvaldību dažādu nozaru speciālistiem, veidojot regulāras speciālistu tikšanās kopīgu projektu iniciēšanā, atbalsta sniegšanā projektu partneru piesaistē, aktuālās informācijas apmaiņā, operatīva viedokļa iegūšanā no pašvaldībām pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas uzraudzības un Vadības komitejās.

Nākamā Attīstības padomes sēde paredzēta 2015.gada 29.aprīlī.
 
Plašāku informāciju par AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne.
 
Papildus informācijai
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv

 
 

 
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDĒ DISKUTĒS PAR NACIONĀLĀS DROŠĪBAS ASPEKTIEM PAŠVALDĪBU DARBĀ 
 
2015.gada 27.martā Kuldīgā tiek sasaukta kārtējā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde.
 
Sēdes darba kārtībā paredzēts skatīt jautājumu par LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par plānošanas reģionu darbības pilnveidošanu, par kuru klātienē informēs LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos I.Raugze.

Turpinot labo praksi diskusijās piesaistīt aktuālo iestāžu pārstāvjus, šoreiz sēdē piedalīties aicināti Drošība policijas pārstāvji, lai sniegtu informāciju par nacionālas drošības aspektiem pašvaldību darbā.

Sēdē tiks sniegta informācija par Kurzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030.gadam un Attīstības programmas 2015.-2020.gadam izstrādes gaitu un iespēju piedalīties Īrijas Latvijas Tirdzniecības kameras, Leinster Latviešu biedrības un Karlovas pašvaldības izveidotajā projektā „Reģionālās dienas Īrijā 2015 – 2018’’.

Paralēli Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdei, KPR Administrācija Kuldīgā organizē informatīvo sanāksmi pašvaldību Projektu un/vai Attīstības nodaļu speciālistiem.

Šāda sanāksme tiek organizēta ar mērķi nākotnē veicināt sadarbību starp Kurzemes reģiona pašvaldību dažādu nozaru speciālistiem, veidojot regulāras speciālistu tikšanās kopīgu projektu iniciēšanā, atbalsta sniegšanā projektu partneru piesaistē, aktuālās informācijas apmaiņā, operatīva viedokļa iegūšanā no pašvaldībām pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas uzraudzības un Vadības komitejās.

Plašāku informāciju par paredzēto AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne
 
Papildus informācijai
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
 

KURZEMES PAŠVALDĪBU PĀRSTĀVJI IEPAZĪST KAIMIŅVALSTU PIEREDZI
 
Kurzemes plānošanas reģions, laika posmā no 2015.gada 16. līdz 18.martam, organizēja labās prakse apgūšanas braucienu uz Lietuvu, lai iepazītos ar Ukmerģes rajona pašvaldības pieredzi par darba organizāciju pašvaldībā un tikko notikušo tiešo pašvaldību vadītāju vēlēšanu norisi un rezultātiem. Ukmerģes reģiona teritorijā ietilpst 10 pilsētas, un iedzīvotāju skaits ir nedaudz virs 22 tūkstošiem.
 
Braucienā piedalījās pārstāvji no 13 Kurzemes reģiona pašvaldībām, pašvaldību vadītāji, vietnieki, kā arī attīstības un projektu nodaļas vadītāji. Brauciena mērķis bija iepazīties ar pašvaldības pieredzi ikdienas darbu organizēšanā, atbildībā, pārvaldes modeli pašvaldību un reģionālā griezumā, kā arī investīciju piesaisti pašvaldības sakārtošanā un problēmjautājumu risināšanā.
 

Delegācija tikās ar Ukmerģes rajona pašvaldības mēruVydas Paknys, vicemēru Rolandu Janickas, pašvaldības administratīvo direktoru Stasys Jackūnas. Tikšanās piedalījās arī rajona pašvaldību padomes pārstāve Klavdija Stepanova, Finanšu nodaļas vadītāja Vida Butkevičienė, stratēģiskās attīstības un investīciju nodaļas vadītāja Rima Boškevičienė, Izglītības un sporta departamenta vadītāja Dale Steponavičienė, kā arī kultūras un sabiedrisko attiecību departamenta speciāliste Violeta Širmenio.
 

Vizītes laikā delegācija tika iepazīstināta ar tikko notikušajām tiešajām pašvaldību vēlēšanām, kas šādā veidā notiek pirmo reizi Lietuvā. Kā atzina pašvaldību pārstāvji no Lietuvas, tiešās vēlēšanas vairākās Lietuvas pilsētās ir ieviesušas būtiskas izmaiņas un par pašvaldību vadītājiem ir izvirzītas arī personas, kuras iepriekš nav darbojušās politikā. Delegācija iepazinās ar rajona pašvaldību atbildību un veicamajām funkcijām. Diskutējot par izglītības jautājumiem, Ukmerges rajona pašvaldības kolēģi informēja, izglītības sistēma tiek finansēta pēc principa „nauda seko skolēnam” un nekādi savstarpējie norēķini starp rajonu pašvaldībām, kā tas šobrīd notiek Latvijā, nav. Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā, tostarp arī Ukmerģes rajona pašvaldībā, skolēnu skaits nemitīgi samazinās. Pēdējo 5 gadu laikā Ukmerges rajonā skolēnu skaits ir sarucis aptuveni par 1200 skolēniem, līdz ar to arī notiek skolu optimizēšana, atsevišķas mazākās skolas pārveidojot par filiālēm. Ukmerges rajona pašvaldībā mazākā skolā mācās ap 60 skolēniem.

Sabiedriskā transporta un skolēnu pārvadājumus rajona teritorijā organizē rajona pašvaldība, un tas tiek dotēts no valsts budžeta, turpretī starppilsētu pārvadājumi Lietuvā ir pilnībā nodoti privāto uzņēmēju pārziņā un no valsts netiek dotēti.
 
 
Līdztekus delegācijas pārstāvji tiks iepazīstināti ar paveikto pilsētas sakārtošanā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanā ES struktūrfondu 2007.-2013.g. plānošanas perioda ietvaros, kur pašvaldība kopumā ir īstenojusi/īsteno 112 projektus, piesaistot aptuveni 40 milj. EUR lielu finansējumu.

Delegācija kopā ar pašvaldības pārstāvjiem apmeklēja vecpilsētu, Ukmerģes ģimnāziju, tehnoloģiju un biznesa skolu, klātienē iepazīstoties ar fondu ietvaros paveikto, kā arī pārrunājot nākotnes plānus un ieceres.
 
Vizītes laikā tika iegūta vērtīga pieredze pašvaldību jautājumu kārtošanā, kā arī iegūti kontakti jaunas sadarbības veidošanai.  

Papildus informācijai
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
 
 

 

NOTIKUSI 2015.GADA PIRMĀ KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDE 
 
2015.gada 04.februārī Rojā notika gada pirmā Kurzemes plānošanas reģiona vietējo pašvaldību vadītāju kopsapulce un Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēde.

Kurzemes plānošanas reģiona vietējo pašvaldību vadītāju kopsapulcē tika apstiprinātas izmaiņas Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sastāvā.

Pēc kopsapulces notika Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēde. Pirms apstiprināt Kurzemes plānošanas reģiona darba plānu un budžetu 2015.gadam, klātesošajiem tika sniegta informācija par galvenajiem darbības virzieniem 2015.gadā.

Šajā gadā iecerēts turpināt darbu gan pie esošajām iestrādēm un iestādes organizatoriskajiem darbiem, gan uzņemties papildus uzdevumus, kas saistīti ar jaunas struktūrvienības «Kurzemes reģiona Uzņēmējdarbības atbalsta centrs» izveidošanu, kā to paredz LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums «Par Plānošanas reģiona darbības pilnveidošanu».

Kā viens no būtiskākajiem uzdevumiem tika minēts - jaunu projektu pieteikumu sagatavošana un iesniegšana atbalsta saņemšanai dažādās Eiropas Savienības līdzfinansētās atbalsta programmās.
 
 
Līdztekus darba plānam un budžetam, tika skatīts jautājums par padomes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanu, par padomes priekšsēdētājas vietnieci ievēlot Priekules novada pašvaldības vadītāju Viju Jablonsku.

Padomes sēdē tika iekļauts papildus jautājums par Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Kristiāna Godiņa iesniegto iesniegumu par atbrīvošanu no amata, kas ir saistīts ar jaunu izaicinājumu uzņemšanos. K.Godiņš izteica lielu gandarījumu un pateicību par labo sadarbību daudzu gadu garumā, norādot to, ka šāds lēmums nebija viegls. Padomes priekšsēdētāja I.Bērziņa un padomes locekļi atzinīgi novērtēja K.Godiņa lielo ieguldījumu Kurzemes plānošanas reģiona labā un vēlēja sekmes un izdošanos jaunajā darba vietā. Padomes locekļi vienojās par administrācijas vadītāja vietas izpildītāju uz 3 mēnešiem noteikt līdzšinējo administrācijas vadītāja vietnieci Evitu Dreijeri.

Sēdes turpinājumā pašvaldību pārstāvji kopīgi ar pieaicinātajiem speciālistiem diskutēja par reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030.gadam un Attīstības programmas 2015.-2020.gadam projektiem.

LU profesore M.Kūle aicināja, attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, nākotnes vajadzības un vērtības iekļaut lūkojoties kultūras kontekstā un prezentēja savu Kurzemes plānošanas reģiona attīstības skatījumu uz Latvijas un Eiropas Savienības fona.

Apspriežot Kurzemes attīstības scenārijus, SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta” padomes priekšsēdētājs J.Turlajs informēja par izmaiņām Latvijas apdzīvojumā un par tā ietekmi uz izglītības pakalpojumu izvietojumu un sabiedrisko pakalpojumu attīstības tendencēm.

Diskusijas laikā tika spriests ne tikai par ilgtermiņa risinājumiem un plānošanas alternatīvām, bet arī par sadarbību un turpmākajām rīcībām.

Sēdes noslēgumā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja I.Bērziņa un Administrācijas vadītājs K.Godiņš akcentēja savstarpējās komunikācijas un sadarbības nozīmi, plānošanas dokumentos noteikto rīcības virzienu un plānoto aktivitātīšu īstenošanā, kā arī pateicās pašvaldībām par aktīvo dalību attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un sabiedriskās apspriešanas procesā, izsakot viedokli par izstrādāto dokumentu nepieciešamajiem uzlabojumiem iebildumu un priekšlikumu formā.

Plašāku informāciju AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne”.
 
Papildus informācijai
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
 
 

2014.GADA PĒDĒJO ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDI NOSLĒDZ DISKUTĒJOT PAR DROŠĪBAS JAUTĀJUMIEM
 
2014.gada 10.decembrī tika sasaukta gada pēdējā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā, lai diskutētu par drošības jautājumiem, piedalījās LR Aizsardzības ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas pārstāvji.
 
Sēdē tika nolemts no 2014.gada 17.decembra līdz 2015.gada 30.janvārim nodot publiskajai apspriešanai Kurzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030.gadam un Attīstības programmas 2015.-2020.gadam projektus ar pielikumiem, kā arī paziņojumu par publisko apspriešanu ievietot Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapas sadaļā – Sabiedrības līdzdalība. Sēdes darba kārtībā kā nākamie tika skatīti un lēmumi pieņemti jautājumos, kas tieši skar Kurzemes plānošanas reģiona ikdienas darbu.
 
Turpinājumā Kurzemes plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības eksperte Inga Kalniņa sniedza informāciju par sociālās jomas aktualitātēm 2014.gadā, kā arī prezentēja gatavošanos deinstitucionalizācijas (DI) procesam un tā īstenošanas iespējām Kurzemes reģionā.
 
Pirms pašvaldības pārstāvju rosinātās diskusijas par drošības un aizsardzības jautājumiem, LR Aizsardzības ministrijas pārstāvis J.Mačis, ar mērķi iepazīstināt klātesošos ar Nacionālo bruņoto spēku uzdevumiem valsts apdraudējuma un civilmilitārās krīzes pārvarēšanas gadījumos, sniedza informāciju par LR AM struktūrvienību uzdevumiem un iespējamo atbalstu pašvaldībām. J.Mačis atbildot uz jautājumiem, kas ietilpst LR AM kompetencē un informējot par paredzēto semināru  Kurzemes reģionā, aicināja tajā piedalīties arī pašvaldību pārstāvjus, jo iesaistot Valsts drošības dienestus, tajā tiks skatīts plašs jautājumu spektrs drošības un aizsardzības jomā.
 
 
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks M.Baltmanis sniedza praktisku informāciju un atbildēja uz jautājumiem par civilās aizsardzības sistēmas organizāciju, par sadarbību starp institūcijām un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem katastrofu gadījumā, kā arī par valsts materiālo rezervju iesaistīšanu un to, kā jārīkojas ārkārtējās situācijās. Pēc šādas informācijas uzklausīšanas, pašvaldību vadītāji atzina, ka papildus teorētiskajām mācībām ir nepieciešamas arī praktiskās apmācības par to, kā rīkoties ārkārtējās situācijās.
 
 
Savukārt Valsts policijas priekšnieka vietnieks un Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs raksturoja šī brīža drošības situāciju Kurzemes reģionā un atbildēja uz jautājumiem, kas, galvenokārt, skar kārtības nodrošināšanu, kadru un resursu nepietiekamību, kā arī Valsts policijas reģionālo pārvalžu savstarpējo sadarbību.
 
 
Noslēgumā Attīstības padomes priekšsēdētāja I.Bērziņa padomes locekļu vārdā izteica pateicību LR AM, VUGD un Valsts policijas pārstāvjiem par atsaucību aicinājumam piedalīties diskusijā.
 
Plašāku informāciju par paredzēto AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne”.
 
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv

2014. GADA NOSLĒDZOŠAJĀ KPR ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDĒ PIEDALĪSIES LR AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS, VP UN VUGD PĀRSTĀVJI
 
2014.gada 10.decembrī notiks gada pēdējā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde. Šoreiz uz diskusiju, par drošības un citiem pašvaldībām aktuālajiem jautājumiem, aicināti LR Aizsardzības ministrijas, Valsts policijas un VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes pārstāvji.
 
Sēdes darba kārtībā plānots pieņemt lēmumu par Kurzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030.gadam un Attīstības programmas 2015.-2020.gadam projektu nodošanu publiskajai apspriešanai, kā arī skatīt jautājumus, kas tieši skar Kurzemes plānošanas reģiona ikdienas darbu.
 
Pirms diskusijas, ar augstāk minēto iestāžu pārstāvjiem, Kurzemes plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības eksperte Inga Kalniņa sniegs informāciju par sociālās jomas aktualitātēm un deinstitucionalizācijas īstenošanas iespējām Kurzemes reģionā.

Plašāku informāciju par paredzēto AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne”.
 
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
 

KPR ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDĒ DISKUTĒ AR LR VALSTS KONTROLI PAR REVĪZIJU REZULTĀTIEM
 
2014.gada 05.novembrī Kuldīgā tika sasaukta Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes kārtējā sēde, kuras laikā pašvaldību pārstāvjiem bija iespēja tikties ar LR Valsts Kontroles pārstāvjiem un rast atbildes uz interesējošiem jautājumiem.
 
Sēdē tika apstiprināti grozījumi KPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030.gadam un Attīstības programmas 2015.-2020.gadam izstrādes laika grafikā, kā arī nolēma pārskatīt un aktualizēt pašvaldību prioritāšu sarakstu Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. -2020.gadam pirms iesniegšanas VAS „Latvijas Valsts ceļi”.
 
Tika apstiprināti grozījumi Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta komisijas nolikumā. Turpmāk šī komisija būs atbildīga arī par autoceļu pārzināšanu Kurzemes reģionā. K.Godiņš informēja par uzsāktajām administrācija aktivitātēm sadarbībā ar LR Vides aizsardzības un reģionālo ministriju par cilvēku drošības un glābšanas plāna izstrādi, uzsverot mērķi, ne tikai sagatavot plānu, bet gatavos projektus un meklēt iespējas plāna īstenošanai dzīvē.
 
Sēdes turpinājumā klātesošajiem tika sniegta informācija par Kurzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādes procesu un rezultātiem, kā arī tika panākta vienošanās janvāra mēnesī organizēt atsevišķu diskusiju ar pašvaldību vadītājiem par dokumentā ietvertajiem mērķiem un rīcības virzieniem.
 
LR Valsts Kontroles pārstāvji, pirms ieteikumu un atbilžu sniegšanas pašvaldībām, īsumā informēja par tās darbības mērķiem un būtiskākajiem novērojumiem veiktajās revīzijās.
 
Diskutējot un atbildot uz jautājumiem, kas skar pašvaldību ikdienas darbu, Valsts Kontroles pārstāvji vairakkārt uzsvēra - pašvaldību vadītājiem ir jābūt ieinteresētiem, lai tās mērķi tiktu sasniegti izmantojot pēc iespējas mazākus finanšu līdzekļus. Tika akcentēts, ka pašvaldības vadītāju pienākumos ietilps tādas kontroles sistēmas izveidošana, kas ļauj būt pārliecinātiem par pašvaldības budžeta līdzekļu lietderīgu un likumīgu izlietojumu, ko apliecina atbilstoši atskaites dokumenti. Attiecīgo dokumentu trūkums un pārkāpumi grāmatvedības uzskaites dokumentos apliecina šādas kontroles trūkumu.
 
Atbildot uz pašvaldību vadītāju aicinājumu par iespēju konsultēties pirms situācijām, kas var raisīt neskaidrības vai riskus, Valsts Kontrole uzsvēra, ka nav pārvaldes institūcija un tai nav likumdevēja noteiktas tiesības dot rīkojumus, iejaukties pārvaldīšanas procesā un izvērtēt vai konsultēt darījuma tiesiskumu pirms fakta. Valsts kontrole aicina pašvaldības sekot līdzi publiski pieejamajiem revīzijas ziņojumiem, lai iepazītos ar citu institūciju revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem un veikt pasākumus, lai tos nepieļautu savā darbībā.
 
Sēdes noslēgumā KPR Attīstības padomes priekšsēdētāja I.Bērziņa izteica pateicību Valsts Kontroles pārstāvjiem par atsaucību iniciētajai diskusijai un pašvaldību vārdā aicināja uz tikšanos tuvākā nākotnē, lai turpinātu veiksmīgu sadarbību kopīgu mērķu sasniegšanai.
 
Nākamā Attīstības padomes sēde paredzēta 2014.gada 10.decembrī.

Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv

KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA  ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDES LAIKĀ NOTIKS DISKISIJA AR LR VALSTS KONTROLES PĀRSTĀVJIEM
 
2014.gada 05.novembrī Kuldīgā tiks sasaukta Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes kārtējā sēde.
 
Sēdes darba kārtībā paredzēts veikt grozījumus KPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030.gadam un Attīstības programmas 2015.-2020.gadam izstrādes laika grafikā, apstiprināt pašvaldību apkopotu prioritāšu sarakstu iesniegšanai VAS „Latvijas Valsts ceļi”, kā arī apstiprināt grozījumus Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta komisijas nolikumā.
 
Šoreiz sēdē aicināti piedalīties LR Valsts Kontroles pārstāvji, lai ziņotu par veiktās revīzijas rezultātiem, sniegtu ieteikumus un diskutētu par pašvaldībām aktuāliem jautājumiem.
 
Sēdes noslēgumā padomes locekļiem tiks sniegta informācija gan par cilvēku drošības un glābšanas plānu, gan par Kurzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādes procesu un rezultātiem.
 
Plašāku informāciju par paredzēto AP sēdi skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne”.
 
 
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
 www.kurzemesregions.lv
NOTIKUŠAS KĀRTĒJĀ KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PADOMES un SABIEDRISKĀ TRANSPORTA KOMISIJAS SĒDES

2014.gada 24.septembra Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē tika sniegta informācija par aktualitātēm sabiedriskā transporta jomā, kā arī apstiprinātas izmaiņas Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta komisijas sastāvā.

Atbilstoši iepriekšējās sēdes vienošanās, padomes sēdē piedarījās Kultūras ministrijas pārstāvji, kas sniedza informāciju par KM pārziņā esošajām ES fondu aktivitātēm 2014. – 2020.g. plānošanas periodā. Tika prezentēta ES fondu darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” (2014-2020) SAM Nr.5.5.1. „Kultūras un dabas mantojuma attīstība” atbalstāmās darbības, iespējamie saņēmēji, aktivitātes īstenošanas nosacījumi un paredzamais laika grafiks.

SIA "Sandra Mūriņa konsultācijas" un SIA "Civitta Latvija" pārstāvis Sandris Mūriņš prezentēja pētījuma „Kurzemes plānošanas reģiona specializācijas iespējas” rezultātus, informējot, ka pētījums tapis Kurzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030.gadam un attīstības programmas 2015.-2020. gadam izstrādes ietvaros, ar mērķi veikt nozaru specializācijas iespēju identificēšanu un ieteikumu izstrādi nozaru izvēlē, rīcību un uzdevumu identificēšanā.

Pētījuma rezultātā, eksperts uzsvēra nepieciešamību paplašināt plānošanas reģiona atbildības apjomu ar uzņēmējdarbības vides atbalstošām funkcijām.

Pašvaldību vadītāji atzina, ka šāds pētījums ir palīgs ne tikai reģionālam līmenim, bet arī pašvaldībām izstrādājot attīstības virzienus un izvēloties darbības un finansējumu koncentrēšanu.
 
Uzreiz pēc padomes sēdes tika sasaukta Sabiedriskā transporta komisijas sēde, kurā tika skatīts jautājums par atbildības jomu paplašināšanu, paredzot papildus uzdevumus, kas ir saistīti ar informācijas apzināšanu un pašvaldību un reģiona interešu paušanu par autoceļu sakārtošanas un uzturēšanas darbiem Kurzemes reģionā. Sēdē tika precizēta atbildība arī par sabiedriskā transporta funkcijas īstenošanu.

Sēdē tika izskatīti pašvaldību sagatavotie priekšlikumi par „Latvijas Valsts ceļi” izstrādāto Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014-2020.gadam,izvērtējot pašvaldību prioritātes un to atbilstību programmai. Komisijas locekļi vienojās par nepieciešamību precizēt informāciju un izvēlētos posmus, kā arī vienojās par nepieciešamību uzaicināt uz sēdi pārstāvjus no „Latvijas Valsts ceļi” un Latvijas autoceļu uzturētājiem.
 
Papildus informācijai: 
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
 
2014.GADA 24.SEPTEMBRĪ NOTIKS KĀRTĒJĀ KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDE
 
2014.gada 24.septembrī Kuldīgā notiks kārtējā Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēde.
 
Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē lems par izmaiņām Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta komisijas sastāvā, kā arī tiks uzklausīta Kultūras ministrijas pārstāvju sniegtā informācija par Kultūras ministrijas pārziņā esošajām ES fondu aktivitātēm 2014. – 2020.g. plānošanas periodā.
 
Sēdēs turpinājumā Personu apvienības SIA "Sandra Mūriņa konsultācijas" un SIA "Civitta Latvija" pārstāvis Sandris Mūriņš prezentēs pētījuma „Kurzemes plānošanas reģiona specializācijas iespējas” rezultātus. Tā mērķis ir veikt ieguldījumu Kurzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030.gadam un attīstības programmas 2015.-2020. gadam izstrādē, izstrādājot ieteikumus reģiona ilgtermiņa specializācijas virzieniem. Pētījums tika izstrādāts Norvēģu finanšu instrumenta projekta „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” ietvaros.
 
 Plašāku informāciju par paredzēto AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne”.
 
 
Papildus informācijai: 
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
  
 
KPR  ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDĒ DISKUTĒ PAR AKTUALITĀTĒM AUTOCEĻU UN PASAŽIERU PĀRVADĀJUMU JOMĀS
 
2014.gada 27.augustā Kuldīgā notika Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēde, kuras laikā tika rīkota diskusija ar Satiksmes ministru Anriju Matīsu, VA/S „Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētāju Jāni Langi VSIA „Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētāju Normundu Narvaišu un autoceļu uzturētāju pārstāvjiem.
 
Pirms diskusijas, sēdē tika apstiprināti grozījumi Kurzemes plānošanas reģiona budžetā un KPR ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādes darba uzdevumos, kā arī uzklausītas aktualitātes sabiedriskā transporta jomā un pieņemta zināšanai biedrības „Kurzemes NVO atbalsta centrs” direktores I.Siliņas sniegtā informācija par gaidāmo konferenci „Kurzemes pašvaldību un NVO sadarbība”.
 
Ministrs A.Matīss sākumā informēja klātesošos par paveikto autoceļu sakārtošanas un atjaunošanas jomā, kas pašvaldību vadītājiem ir īpaši būtiski un aktuāli. Kā vienu aktualitātēm, ministrs minēja Autoceļu padomes atjaunošanu, kurā tiks iekļauti arī plānošanas reģionu pārstāvji. Šīs padomes galvenais uzdevums ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu autoceļu jomā, un, ņemot vērā pašvaldību un plānošanas reģionu priekšlikumus, nodrošināt kvalitatīvu un laikus atjaunotu autoceļu tīklu valstī.
 
Pirms diskutēt par konkrētiem jautājumiem, ministrs aicināja VA/S „Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētāju Jānis Langi iepazīstināt ar valsts autoceļu stāvokli un to sakārtošanas plānu 2014.-2020.gadam un VSIA „Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētāju Normundu Narvaišu sniegt informāciju par aktualitātēm pasažieru pārvadājumu jomā.
 
Turpinājumā notika diskusija par pašvaldībām aktuālajiem jautājumiem, kas skar ne tikai autoceļu slikto stāvokli un to ceļu posmu pieminēšanu, kuru kritiskais stāvoklis prasa tūlītēju reakciju, bet arī par neskaidrību, kas valda ceļu uzturēšanas pakalpojumu sfērā. Padome vienojās atkārtoti pārskatīt un sniegt informāciju par prioritārajiem ceļu posmiem, kuros ir nepieciešami tūlītēji ieguldījumi.
 
Atbildot uz jautājumiem un uzklausot pašvaldību problēmas un vajadzības, kā arī saņemot kritiku par esošo situāciju autoceļu sakārtošanas jomā, ministrs aicināja uz dialogu, kura laikā tiktu apzinātās problēmsituācijas un prioritārie ceļu posmi, kuri, ņemot vērā pieejamo finansējumu, tiktu risināti, līdz ar to sasniedzot galveno sadarbības mērķi, t.i., maksimāli sakārtoti autoceļi, jo, kā zināms, autoceļi ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem reģionu attīstībai.
 
Diskusijas izskaņā ministrs atkārtoti pauda gatavību vairāk procesā iesaistīt pašvaldības, lai kopīgi sadarbojoties, autoceļi tiktu sakārtoti tieši tajās vietās, kur tas visvairāk ir nepieciešams, kā arī izteica gandarījumu par jaunizveidotās Sabiedriskā  transporta padomes darbu.
 
Noslēdzot sēdi, Attīstības padomes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un Administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš pateicās klātesošajiem par dalību sēdē un aicināja arī turpmāk veidot ciešāku savstarpējo komunikāciju.
 
Nākamā Attīstības padomes sēde paredzēta 2014.gada 24.septembrī.
 
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
 
LR VIDES AIZSARDZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRS TIEKAS AR KURZEMES REĢIONA PAŠVALDĪBU VADĪTĀJIEM
 
2014.gada 30.jūlijā Skrundā tika sasaukta Kurzemes plānošanas reģiona vietējo pašvaldību vadītāju kopsapulce un Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēde.
 
Kurzemes plānošanas reģiona vietējo pašvaldību vadītāju kopsapulcē tika apstiprinātas izmaiņas Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sastāvā, kā arī tika izsniegtas amatu savienošanas atļaujas atbilstoši iesniegumiem.
 
Pēc kopsapulces notika Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēde, kura tika sākta ar ziņojumiem par Kurzemes plānošanas reģiona budžeta izpildi un paveikto 2014.gada I pusē, akcentējot sasniegto un sniedzot informāciju par galvenajiem darbības virzieniem 2014.gada II pusgadā.
 
Uz sēdi bija ieradies LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš, parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis, un LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālisti, lai kopīgi ar pašvaldību pārstāvjiem diskutētu par tām aktuālajiem jautājumiem un plānošanas reģionu turpmāko attīstību.
 
Ministrs R.Naudiņš informēja klātesošs par aktualitātēm, īpaši akcentējot aktīvo darbu pie Eiropas Savienības fondu finansējuma vajadzību apzināšanas pašvaldībās, lai ES fondu un finanšu instrumentu līdzekļi tiktu izmantoti maksimāli efektīvi.  Ministrs uzsvēra, ka Eiropas Savienības finansējums,  vispirms būtu jāvirza uzņēmējdarbības atbalstam un veicināšanai, kas kalpotu kā būtisks priekšnoteikums Latvijas reģionu turpmākai attīstībai.
 
Pirms uzklausīt interesējošos jautājumus, parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis prezentēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plānotās ES fondu investīcijas 2014.-2020.gada plānošanas periodā - vides, reģionālās attīstības, IKT un pārrobežu sadarbības jomās, aicinot pašvaldībām identificēt savas vajadzības, lai kopīgi ar ministrijas speciālistiem strādātu pie atbalsta programmu kritēriju izstrādes.
 
Turpinājumā notika diskusija par pašvaldībām aktuālajiem jautājumiem, kas skar ne tikai ES fondus. Asu kritiku ministrijai nācās uzklausīt no piekrastes un mazo novadu pašvaldību pārstāvjiem, ne tikai par likvidēto piekrastes pašvaldību atbalsta programmu, bet arī par liegto iespēju turpmāk apdzīvotajām vietām zem 2000 iedzīvotājiem saņemt atbalstu ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai, norādot, ka arī nesakārtota ūdenssaimniecība ir viens no uzņēmējdarbību kavējošiem faktoriem pašvaldībās.
 
Sēdes laikā pašvaldību vadītāji rosināja ministru veikt izmaiņas šobrīd spēkā esošajos 08.06.2010. MK noteikumos Nr. 515, kas ierobežo pašvaldību iespējas iznomāt telpas uzņēmējiem, kas arī būtu kā viens no priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības veicināšanai reģionā. Kontekstā ar uzņēmējdarbību traucējošajiem faktoriem, izskanēja arī pretenzijas par īsi pirms projektu iesniegšanas termiņa veiktajām izmaiņām nolikumā atbalsta saņemšanas nosacījumos publisko interneta pieejas punktu attīstībai, liedzot vai būtiski ierobežojot dalības iespējas mazajām pašvaldībām. Pašvaldības pārstāvji aicināja grozīt MK noteikumus, kas ļautu pašvaldībām pašām veikt trokšņu un smaku mērījumus, jo šobrīd Latvijā to veic tikai trīs firmas, kas nenodrošina kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un tiek sadārdzinātas pakalpojuma izmaksas.
 
Uzklausot pašvaldību problēmas un vajadzības, ministrijas pārstāvji apstiprināja, ka tās tiks piefiksētas un apzinātas, lai nākamajā plānošanas periodā varētu tikt veiktas iespējamās korekcijas, tajā pašā laikā aicinot aktīvi sniegt priekšlikumus un problēmu aprakstus ministrijā, veicinot arī tūlītēju risinājuma meklēšanu.
 
Sēdes turpinājumā VARAM ministrijas pārstāvji sniedza savu redzējumu par turpmākajiem iespējamajiem plānošanas reģionu darbības virzieniem un modeļiem plānošanas reģionu darbības pilnveidošanai, uzsverot plānošanas reģiona nozīmīgo lomu.
 
Administrācijas vadītājs K.Godiņš aicināja ministriju izvērtēt iespējas pārdēvēt  plānošanas reģionus, no nosaukuma izņemot ārā vārdu "plānošana", jo to funkcijas ir plašākas, kā arī akcentēja, ka ir nepieciešams pievērt uzmanību plānošanas reģiona robežu atbilstībai ar citu ministriju un jomu teritoriālo iedalījumu. Pastāvot nesakritībām, rodas grūtības ne tikai ar precīzu statistikas datu iegūšanu, bet arī rada neskaidrības par finansējumu sadalījumu starp reģioniem, jo, piemēram, skatot ceļu infrastruktūras pilnveidošanas programmas, uz Kurzemes reģionu tiek attiecināti arī tādi ceļu posmi, kuri pēc plānošanas reģionu robežām atrodas Zemgales plānošanas reģionā. Līdzīga situācija ir vērojama Kultūras, Ekonomikas un citu ministriju teritoriju sadalījumā. Tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt reģionus ar papildus funkcijām, kā arī nodrošinot reģionu lomu finanšu instrumentu piesaistē pašvaldībām un reģionam kopumā.
 
Sēdes noslēgumā Attīstības padomes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un Administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš izteica pateicību ministram Romānam Naudiņam un ministrijas pārstāvjiem par dalību sēdē un sniegto informāciju.
 
Nākamā Attīstības padomes sēde paredzēta 2014.gada augustā.

 
Papildus informācijai: 
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
 
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDĒ PIEDALĪSIES LR VARAM MINISTRS R.NAUDIŅŠ
 
2014.gada 30.jūlijā Skrundā notiks Kurzemes plānošanas reģiona vietējo pašvaldību vadītāju kopsapulce un Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēde, kurā aicināts piedalīties arī LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš.
 
Kurzemes plānošanas reģiona vietējo pašvaldību vadītāju kopsapulcē tiks lemts par izmaiņām Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sastāvā, kā arī par amatu savienošanas atļaujām.
 
Uzreiz pēc kopsapulces notiks Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēde, kas tiks iesākta ar informāciju par budžeta izpildi un paveikto 2014.gada I pusgadā.
 
Sēdēs turpinājumā paredzēta kopīga diskusija ar LR VARAM ministru R.Naudiņu par pašvaldībām aktuālajiem jautājumiem, kā arī plānošanas reģionu turpmāko darbību un to kādā veidā papildus funkciju un uzdevumu noteikšana varētu stiprināt reģionu statusu. Jau iepriekš ministrs uzsvēris to, cik svarīga ir funkciju nodošana ārpus Rīgas, tuvāk pakalpojumu saņēmējiem, un kā viens no veidiem ir nododot tās pašvaldību un plānošanas reģionu pārziņā.
 
Plašāku informāciju par paredzēto AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt www.kurzemesregions.lvsadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne”.
 
 
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
 
 
 
 
PLĀNOŠANAS REĢIONI TIEKAS AR LR VIDES AIZSADZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRU
 
2014.gada 29.maijā, Dobelē, piecu Latvijas plānošanas reģionu padomju priekšsēdētāji un administrāciju vadītāji tikās ar LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru R.Naudiņu. Viens no galvenajiem tikšanās mērķiem bija pārrunāt plānošanas reģionu nākotnes modeli, iespējamās papildus funkcijas un juridisko statusu.

Šobrīd plānošanas reģioni darbojas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) pārraudzībā kā atvasināta publiska persona un to pārziņā ir reģionālā attīstības plānošana, sabiedriskā transporta pārzināšana reģionālā vietējās nozīmes maršrutu tīklā, sadarbības koordinācija starp reģiona pašvaldībām, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, reģionālas nozīmes projektu identificēšana, sagatavošana un ieviešana, un informācijas sniegšana par ES struktūrfondiem.

VARAM strādā pie informatīvā ziņojuma sagatavošanas, tādēļ šī diskusija par plānošanas reģionu nākotni ir ļoti svarīga. Tikšanās laikā ministrija prezentēja savu redzējumu par to, kādā veidā plānošanas reģionu statusu varētu stiprināt, nosakot papildus funkcijas un uzdevumus. Tikšanās laikā ministrs R.Naudiņš uzsvēra, ka ir svarīgi funkcijas nodot ārpus Rīgas, tuvāk pakalpojumu saņēmējiem, un viens no veidiem – ir nododot tās pašvaldību un plānošanas reģionu pārziņā.

Kā potenciālās papildus funkcijas plānošanas reģioniem no VARAM puses tika iezīmētas uzņēmējdarbības veicināšana, pārņemot Latgales plānošanas reģiona pieredzi, izveidojot katrā reģionā Uzņēmējdarbības atbalsta centrus. Ministrija ir iecerējusi uz reģionu bāzes veidot pakalpojumu grozus, kas ļautu īstenot funkcijas atbilstoši teritoriju specifikai un vajadzībām. Notiek diskusijas ar nozaru ministrijām (Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju u.c.) par reģionu lomas palielināšanu profesionālā un pieaugušo izglītībā un sociālo pakalpojumu jomā. 

Iespējamie nākotnes modeļi tiks diskutēti arī visu plānošanas reģionu attīstības padomes sēdēs. Kurzemē šāda diskusija notiks 2014.gada 16.jūlijā plkst. 10:00, Skrundā.

KPR Attīstības padomes priekšsēdētāja I.Bērziņa pēc tikšanās ar ministru uzsvēra, ka plānošanas reģioni un to sniegtais atbalsts ir būtisks pašvaldībām, jo īpaši mazajiem novadiem, un tādēļ ir svarīgi saprast un diskutēt par funkcijām, kuras vēl bez esošajām varētu tikt nodotas plānošanas reģioniem. Papildus I.Bērziņa izteica atbalstu ministrijas priekšlikumam pārdēvēt  plānošanas reģionus, no nosaukuma izņemot ārā vārdu "plānošana", jo to funkcijas neskar tikai plānošanu.

KPR Administrācijas vadītājs K.Godiņš izteica cerību, ka uzsāktā saruna un ministrijas ieceres tiks attīstītas un tā strādās pie to īstenošanas, lai radītu stabilāku darbības platformu un nostiprinātu reģionu lomu gan vietējā, gan nacionālā līmenī.
 
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv


 
 




 

KPR ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDĒ SKATĪS JAUTĀJUMU PAR BŪVNIECĪBAS LIKUMA GROZĪJUMU VIRZĪBU UN PAŠVALDĪBU IEPIRKUMIEM
 
28.maijā, Kuldīgā, notiks kārtējā Attīstības padomes sēde, kurā aicināti piedalīties pārstāvji no LR Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Iepirkuma uzraudzības biroja.
 
2014.gada 9.aprīļa Kurzemes plānošanas reģiona padome sēdē pašvaldību vadītāji akcentēja problēmjautājumus, ar kurām tās ir saskārušās un saskaras būvniecības iepirkumu rezultātā kā dēļ tika pieņemts lēmums, ka ir nepieciešama kopīga diskusija ar Ekonomikas ministriju un atbildīgajām institūcijām par Publisko iepirkumu likumu.  Šāda diskusija ir paredzēta š.g. 28.maijā, kārtējā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē, kurā piedalīsies Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, Finanšu ministrijas juriskonsulte Līga Neilande un Iepirkumu uzraudzības biroja metodoloģijas departamenta vadītāja Agnese Irmeja.

Sēdes darba kārtībā plānots apstiprināt konkursa „Eiropas Gada pašvaldība 2014” pirmās kārtas vērtēšanas komisiju, kā arī pārskatu "Kurzemes plānošanas reģiona telpiskā (teritorijas) plānojuma īstenošana 2013.gadā". Ekonomikas ministrijas pārstāvis sēdē sniegs informāciju par Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajām aktivitātēm 2014. - 2020.g. plānošanas periodā, akcentējot pašvaldībām plānoto atbalstu.

Sēdes noslēgumā padomes locekļiem tiks sniegta informācija par Kurzemes ilgtermiņa attīstības plānošanas procesa „Kurzeme 2030” ietvaros rīkoto radošo darbu konkursa „Mana Kurzeme” un eseju konkursa „Kā es redzu savu nākotnes Kurzemi” darbu rezultātiem.
 
Plašāku informāciju par paredzēto AP sēdi  un tās darba kārtību skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne”.
 
 
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
KONKURSA "EIROPAS GADA PAŠVALDĪBA 2014" PIRMAJĀ KĀRTĀ KURZEMĒ PIETEIKUŠĀS TRĪS PAŠVALDĪBAS
 
7.maijā noslēdzās pašvaldību pieteikšanās, Latvijas Pašvaldību savienības izsludinātajam, konkursam „Eiropas Gada pašvaldība 2014”. Kurzemes plānošanas reģionā uz pirmo kārtu ir pietikušās trīs pašvaldības -  Ventspils pilsēta, Pāvilostas un Nīcas novadi.

Konkurss tiek organizēts ar mērķi veicināt pašvaldību atbalstu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, nodrošinot saviem iedzīvotājiem daudzveidīgas un kvalitatīvas izglītības, atpūtas un iesaistīšanās iespējas.
 
Šogad noteiks uzvarētājus ne tikai nominācijā Eiropas Gada pašvaldība, bet arī laureātus nominācijās –„Pašvaldība izglītotam, radošam un aktīvam iedzīvotājam” ar apakšnomināciju „Pašvaldība veselam iedzīvotājam” un nominācijā „Pašvaldība iedzīvotāju iesaistīšanai” ar apakšnomināciju „Pašvaldība ES vērtību un iespēju popularizēšanai”.
Pašvaldības vērtēs trīs kategorijās: lielās pilsētas, novadu pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu līdz 7000 un ar iedzīvotāju skaitu virs 7000.
 
Konkurss noritēs divās kārtās. Pirmā kārta tiek organizēta sadarbībā ar Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Latgales un Vidzemes plānošanas reģioniem. Katrā plānošanas reģionā ir izveidota vērtēšanas komisija, kas līdz 20.jūnijam vērtēs pašvaldības pēc iesniegtajām pieteikuma anketām un citiem kritērijiem. Trīs labākās pašvaldības no katra reģiona tiks izvirzītas otrajai kārtai valsts mēroga konkursā. Apbalvošanas ceremonija, kurā tiks apbalvoti visi uzvarētāji, paredzēta 26.septembrī.
 
Konkurss tiek rīkots sadarbībā ar Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā un Plānošanas reģioniem.
Konkursa ģenerālsponsors ir AS „Swedbank”.
Konkursa sadarbības partneri ir Latvenergo koncerns, SIA “Lattelecom”, VAS “Latvijas dzelzceļš”. Konkursu atbalsta AS “Grindeks”, Taipejas misija Latvijas Republikā, AS “Valters un Rapa”, AS “Latvijas Valsts meži” un SIA „Tirdzniecības nams Kurši”.
Konkursa informatīvie atbalstītāji ir “Latvijas Avīze”, Latvijas Radio 1, portāls DELFI, žurnāls “Logs”, Latvijas Televīzija.
 
Plašāka informācija par konkursu:
http://www.lps.lv/Eiropas_Gada_pasvaldiba/
 
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona
Plānošanas nodaļa
Tālr. 63321324, fakss 63321325
e-pasta adrese: dace.strazdina@kurzemesregions.lv
 www.kurzemesregions.lv



 
 





KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PADOME NOLEMJ UZ NĀKAMO SĒDI AICINĀT EKONOMIKAS MINISTRU V.DOMBROVSKI

 
2014.gada 09.aprīlī notika kārtējā Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēde, kurā tika apstiprināti grozījumi Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas struktūrā, uzklausīta informācija par plānošanas reģiona sniegtajiem atzinumiem projektu ideju rezumējumiem DP „Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.6.prioritātes „Policentriska attīstība” ietvaros. Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Vaira Brūdere, kura ir arī Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvis Sabiedriskā transporta padomē, informēja par aktualitātēm, kas tiek skatīta padomes sēdēs.

Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs K.Godiņš pateicās pašvaldību vadītājiem un pārstāvjiem par notikušajām vizītēm visās Kurzemes reģiona pašvaldībās, un informēja par administrācijas tālākajām darbībām reģionāla līmeņa projektu izstrādē un pašvaldību iesaisti tajos.

Sakarā ar uzsākto darbu pie Kurzemes plānošanas reģiona attīstības programmas izstrādes, sēdes laikā tika sniegta informācija par plānoto iniciatīvu iesaistīt Kurzemes reģiona iedzīvotājus plānošanas dokumentu izstrādes procesā, un padomes locekļi tika iepazīstināti ar sagatavotajiem priekšlikumiem par jauniešu un senioru iesaisti. Plānošanas reģions ir iecerējis iesaistīt jauniešus divu veidu konkursos: skolēnu radošo darbu konkurss „Mana Kurzeme” un eseju konkurss “Kā es redzu savu nākotnes Kurzemi”. Labāko darbu autoriem tiek paredzētas balvas. Pašvaldības tika aicinātas sniegt atbalstu informācijas izplatīšanā, izmantojot izglītības pārvalžu un skolu atbalstu. Lai veicinātu senioru iesaisti plānošanas dokumentu izstrādē, ir plānotas tikšanās un sanāksmes, lai uzrunātu senioru grupas, noskaidrotu būtiski maināmās un uzlabojamās lietas, kā arī senioru iespējamo līdzdalību.

Rojas novada domes priekšsēdētāja E.Kārkliņa padomes sēdē iniciēja diskusiju par būvniecības iepirkumiem un par pašvaldības iespēju izvairīties no krāpnieciskiem darījumiem. Sēdes laikā tika panākta vienošanās uz nākamo sēdi aicināt Ekonomikas ministru, lai pārrunātu jautājumus par Būvniecības likuma grozījumu virzību, kā arī papildus pieaicinot Finanšu ministrijas pārstāvi, lai pārrunātu par Publisko iepirkuma likumu. 

Padomes locekļi tika iepazīstināti ar reģionālās kultūras plānotāju Daci Reinkopu, kura sākot ar š.g. 01.aprīli nodrošina starp Kultūras ministriju un Kurzemes plānošanas reģionu noslēgtā deleģēšanas līguma ietvaros uzņemtās saistības, sniedzot reģionā metodisko atbalstu kultūras speciālistiem, organizējot kopīgas kultūras speciālistu tikšanās reizes, kā arī iniciējot projektu idejas, kuras varētu tikt īstenotas reģionālā līmenī.

Nākamā KPR Attīstības padomes sēde tiek plānota 07.maijā.
 
 
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
 www.kurzemesregions.lv
 
 
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS NOSLĒDZ INDIVIDUĀLO VIZĪŠU CIKLU PAŠVALDĪBĀS 

Marta beigās apmeklējot Kuldīgas novada, Ventspils pilsētas, Ventspils un Dundagas novada pašvaldības, Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas pārstāvji noslēdza individuālo vizīšu ciklu pašvaldībās.
 
Vizīšu laikā pašvaldību vadītājiem, deputātiem un attiecīgo nozaru speciālistiem  Administrācijas vadītājs K.Godiņš un KPR Projektu nodaļas vadītāja A.Petkēvica prezentēja aktualizēto, 2012.-2013.gadā sagatavoto reģionālo projektu ideju sarakstu, Plānošanas nodaļas vadītāja D.Strazdiņa informēja par reģionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādes gaitu, savukārt Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja V.Brūdere iepazīstināja ar izmaiņām Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā.
 
Pašvaldībās, izejot no 2012.-2013.gadā organizētā „Reģionālo ideju foruma” izveidotā reģionālo projektu ideju saraksta, tika identificētas prioritātes, kā arī izkristalizējās sadarbības formāts, lai, piesaistot finansējumu no Eiropas Teritoriālās sadarbības programmām, varētu tikt risinātas pašvaldību norādītās aktuālās jomas un nozares.
 
Par individuālo vizīšu cikla produktivitāti un primārā mērķa sasniegšanu liecina vairāk kā piecpadsmit  iezīmējušās reģionāla līmeņa projektu tēmas, kas ļauj jau konstruktīvāk orientēties uz tām sadarbības programmām un mērķiem, kuriem varētu tikt gūts atbalsts. Šobrīd Kurzemes plānošanas reģiona atbildīgie speciālisti iesākuši pieejamā finansējuma un potenciālo partneru apzināšanu, lai varētu sākt gatavot projektu pieteikumu iesniegšanu pirmajā uzsaukumā, kas paredzēts gada nogalē.
 
Lielākais vairākums apmeklēto pašvaldību uzsvēra esošo labo sadarbību ar Kurzemes plānošanas reģionu pārrobežu programmu projektu īstenošanā un izteica ieinteresētību un gatavību iesaistīties reģiona iniciētajos un vadītajos projektos.
 
Papildus šajās vizītēs bija iespēja uzrunāt pašvaldību speciālistus attīstības plānošanas jomā, lai informētu par decembrī uzsākto Norvēģu finanšu instrumenta projekta „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” ieviešanu, kura ietvaros tiek izstrādāta KPR ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030.gadam un attīstības programmas 2015.-2020.gadam. D.Strazdiņa vizīšu laikā ne tikai akcentēja reģionāla līmeņa attīstības plānošanas procesa izstrādes gaitu un aktivitātes, bet arī saņēma pašvaldību apstiprinājumu par aktīvu līdzdarbošanos visā attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā.
 
Ne mazāk būtisks jautājums, kas tika apskatīts individuālo vizīšu ietvaros, bija par izmaiņām sabiedriskā transporta jomā. KPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja V.Brūdere ne tikai informēja par izmaiņām Sabiedriskā transporta likumā, kuras paredz sabiedriskā transporta organizēšanu reģionālā vietējās nozīmes maršrutu tīklā nodošanu jaunizveidotās Sabiedriskā transporta padomes un VSIA „Autotransporta direkcija” rokās, bet arī  kopā ar pašvaldību pārstāvjiem detalizētāk apskatīja katras konkrētās pašvaldības situāciju sabiedriskā transporta jomā un vienojās par turpmākām darbībām pakalpojumu uzlabošanā.
 
Noslēdzot individuālo vizīšu ciklu pašvaldībās, Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītājs
Kristiāns Godiņš atzina: „Esmu ļoti priecīgs par pašvaldību vizītēm. Tas, manuprāt, ir bijis labs formāts, lai ne tikai identificētu jaunas sadarbības projektu idejas, bet arī precīzāk uzzinātu pašvaldību plānus un ieceres nākamajam (2014. – 2020.g.) plānošanas periodam. Vēlos pateikties visām pašvaldībām par viesmīlīgo uzņemšanu un izrādīto vēlmi un interesi sadarboties ar plānošanas reģioniem. Tālāk tiks veikts darbs pie projektu ideju koncepciju izstrādes, kas būs labs pamats tālākām sarunām arī ar citu valstu potenciālajiem sadarbības partneriem. Priecājos, ka esošajā 2007.-2013.g. plānošanas periodā, 3.mērķa ietvaros ir piesaistīts salīdzinoši liels finansējums un sadarbībā ar pašvaldībām īstenoti daudzi projekti. Ceram šādu sadarbību turpināt arī nākamajā plānošanas periodā!”
 
Viesojoties pēdējā Kurzemes reģiona pašvaldībā un aizverot reģionālo projektu ideju sarakstu, Projektu nodaļas vadītāja A.Petkēvica rezumē:„38 lapās lielā piezīmju kladē piefiksētas visas pašvaldību sarunās izteiktās problēmas, vajadzības, idejas - piezemētas un spārnotas. Ļoti ceru, ka par vairākiem projektiem, kas tiks ieviesti un rezultātus baudīsim pēc 5-6 gadiem, varēs sacīt, ka idejas par tiem radās tieši šajās vizītēs. Kurzemi pazīstu labi no tūrisma viedokļa, bet tagad vēl labāk zinu Kurzemes ļaudis, protams, tā ir pa visam cita strādāšana, ja sadarbības partneris - tur  - otrā pusē ekrānam vai tālruņa otrā galā ir satikts vaigā un personiski pazīstams, tas noteikti palīdz mūsu steidzīgajā laikā strādāt un sadarboties Kurzemē tā, ka nevis  „vakar vajadzēja” , bet teikt „rīt vajadzēs”, tāpēc šodien pie tā strādājam. Paldies par kurzemnieku sirsnību, optimismu un enerģiju, tie bija gluži kā vitamīni pavasarī! „
 
Plānošanas nodaļas vadītāja D.Strazdiņa atzīst individuālo vizīšu praktisko nozīmi: Tikšanās un pašvaldību informēšana klātienē par reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādes procesa virzību, plānotajām pašvaldību iesaistes metodēm un pašvaldību iespēju līdzdarboties visā  ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādes procesa laikā, deva iespēju nodibināt tiešus kontaktus ar pašvaldību pārstāvjiem, kas ir nozīmīgi veiksmīgai sadarbībai  pie reģiona attīstības plānošanas dokumentu izstrādes”.
 
Tiekoties ar pašvaldību pārstāvjiem un apskatot katras konkrētās pašvaldības situāciju sabiedriskā transporta jomā, KPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja V. Brūdere secina:„Ja būs pasažieri, būs arī transports! Šobrīd netiek prognozēta neviena vietējā maršruta slēgšana, bet gan vairāku jaunu atvēršana, kas uzlabos vietējos pārvadājumus. Aktuālākais šobrīd ir vairāku pašvaldību izteiktā vēlme atsevišķos maršrutos veikt arī skolēnu pārvadājumus ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju autobusiem. Sakarā ar to VSIA „Autotransporta direkcija” veic informācijas apkopojumu un analīzi  par skolēnu maršrutiem un to iespējamo pārklāšanos ar sabiedriskā transporta maršrutiem.
Šādu vizīšu lielākais ieguvums ir iespēja klātienē tikties ar pašvaldību pārstāvjiem un iegūt informāciju par esošo situāciju un nepieciešamajiem uzlabojumiem, kā arī izskaidrot jauno kārtību, kādā turpmāk tiks organizēta sabiedriskā transporta funkcija”.
 
Cerot uz produktīvu sadarbību, Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvji izsaka pateicību visām pašvaldībām par atsaucību un viesmīlīgo uzņemšanu!
 
Noslēdzot individuālo vizīšu ciklu pašvaldībās, KPR pārstāvji ir plānojuši apmeklēt arī tās iestādes un nevalstiskās organizācijas, kuru konsultācijas un iesaistīšanās projektos kā partneriem būtu nozīmīgas un lietderīgas.
Tā marta beigās tika apmeklēts Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas Slīteres birojs, kur tiekoties ar speciālistiem tika diskutēts par veiksmīgas sadarbības priekšnoteikumiem.  Abas puses vienojās par kopīgu sadarbību projektos.
 
Plašāka informācija par apmeklētajām pašvaldībām ir atrodama KPR mājas lapā:
http://www.kurzemesregions.lv/sakums/Informacija_medijiem
http://www.kurzemesregions.lv/sakums/Publicitate
 
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
 www.kurzemesregions.lv
 
LR VIDES AIZSRADZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRS ATBALSTA PLĀNOŠANAS REĢIONUS
 
Februāra beigās uz Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdi tika aicināts LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis.
 
Tiekoties ar KPR Attīstības padomes locekļiem, ministrs vēlreiz pauda savu atbalstu plānošanas reģioniem, atzīmējot nepieciešamību nostiprināt plānošanas reģionu lomu un nodrošināt to attīstību.
 
Ministrs informē, ka ir apmeklējis vairākas no Kurzemes reģiona pašvaldībām un plāno iesākto turpināt. Tikšanās laikā tika apzinātas pašvaldību prioritātes un projektu ieceres un to virzība. Lai finansējuma apgūšana no dažādām programmām un fondiem būtu efektīvāka, nākamajā plānošanas periodā ir iecerēts virzīt priekšlikumus, kas nodrošinātu caurskatāmāku un vienkāršotāku projektu ieviešanu.
 
Turpinājumā E.Cilinskis iepazīstina ar LR VARAM ministrijas sagatavoto prezentāciju, par plānotajām ES fondu investīcijām pašvaldībās 2014.-2020.gada plānošanas periodā. VARAM ir iecerējis iesaistīt Plānošanas reģionus sadarbības projektu iniciēšanā un piemērotākā partnerības un ieviešanas veida noteikšanā.
 
Noklausoties ministra sniegto informāciju, Attīstības padomes locekļi izmanto iespēju diskusijai, lai noskaidrotu pašvaldībām būtiskos un aktuālos jautājumus.
 
Noslēdzot tikšanos ar LR VARAM ministru E.Cilinski un ministrijas pārstāvjiem, KPR Attīstības padomes priekšsēdētāja I.Bērziņa un K.Godiņš izteica pateicību ministram par atsaucību, atbalstu sadarbībai ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām.
 
Turpmākās sēdes gaitā tika skatīti darba kārtībā iekļautie jautājumi. Attīstības padomes locekļi vienprātīgi apstiprināja KPR finanšu pārskatu, par 2013.gadu, tika apstiprināta KPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2020.gadam un Attīstības programmas 2015.-2030.gadam izstrādes Vadības grupa, par Vadības grupas vadītāju ieceļot Plānošanas nodaļas vadītāju Daci Strazdiņu.
 
KPR Attīstības padomes priekšsēdētāja I.Bērziņa un KPR Administrācijas vadītājs K.Godiņš informēja par informatīvā ziņojuma projekta „Par pilsētvides un policentriskās attīstības investīciju ieviešanas principiem Eiropas Savienības fondos 2014.-2020.gadam” aktualitātēm, pieminot, ka šobrīd notiek aktīvs ziņojumu projekta saskaņošanas process.
 
Atbildīgā par konkursa „Eiropas Gada pašvaldība 2014” organizēšanu Kurzemes reģionā, D.Strazdiņa, informēja par precizēto konkursa nolikumu un jaunajiem nosacījumiem. Kā svarīgāko minot, ka uz konkursa otro kārtu no katra plānošanas reģiona tiks izvirzītas trīs pašvaldības – viena republikas nozīmes pilsēta, novada pašvaldība ar iedzīvotāju skaitu virs 7 tūkstošiem un pašvaldība ar iedzīvotāju skaitu līdz  7 tūkstošiem. Pašvaldību pārstāvji aicināti pieteikties konkursam no 14.marta līdz 07.maijam sūtot aizpildītu pieteikuma anketu uz e-pastu dace.strazdiņa@kurzemesregions.lv.

Nākamā Attīstības padomes sēde paredzēta 2014.gada 09.aprīlī, Kuldīgā.
 
 
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
 
 
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA PĀRSTĀVJI VIESOJĀS ALSUNGAS, PĀVILOSTAS UN AIZPUTES PAŠVALDĪBĀS
 
Viesojoties Alsungas, Pāvilostas un Aizputes novada pašvaldībās, š.g. 27.februārī, Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvji individuālo vizīšu cikla ietvaros, ir apmeklējuši 16 no 20 Kurzemes reģiona pašvaldībām.
 
Kā pirmais, no dienas kārtībā apskatāmajiem jautājumiem, bija KPR Plānošanas nodaļas vadītājas D.Strazdiņas ziņojums par jaunākajām aktivitātēm KPR ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030.gadam un attīstības programmas 2015.-2020.gadam izstrādes procesā.

Pirms vizītēm nosūtot „Reģionālo ideju foruma” laikā tapušo reģionālo projektu ideju sarakstu, pašvaldībām tika dota iespēja to izanalizēt un noteikt galvenās prioritātes, kuras būtu iespējams īstenot  ar dalību pārrobežu sadarbību projektos.

KPR Administrācijas vadītājs K.Godiņš un Projektu nodaļas vadītāja A.Petkēvica kopīgi ar pašvaldību pārstāvjiem, caurskatot sarakstu, akcentēja svarīgākās jomas, kas būtu virzāmas un attīstāmas tālāk gan individuāli, gan sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām.

Lai nodrošinātu efektīvākus sabiedriskā transporta pakalpojumus un uzlabotu esošo situāciju, pašvaldību pārstāvjiem tika piedāvāta iespēja organizēt atsevišķas tikšanās ar KPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītājas V.Brūderes piedalīšanos.

Par galvenajām prioritātēm, gan Alsungas un Pāvilostas, gan Aizputes pašvaldībās, tika virzītas jomas, kas skar iedzīvotāju izglītības kvalitātes un iespēju pilnveidošanu,  dažādu prasmju attīstīšanu, vides sakārtošanu, mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšanu, sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanu un pilnveidošanu, kā arī kultūrvēsturisko pieminekļu atjaunošanu, dienas un jauniešu centru izveidi un aprīkošanu u.c.

Katra no pašvaldībām akcentēja tai specifisku un aktuālu jomu. Kā piemērus varam minēt Alsungas novada pašvaldības interesi par atbalstu jaunatnes lietu speciālistu apmācībām. Pāvilostas novads uzsvēra gan tās garās pludmales piekrastes priekšrocības, gan tai pašā laikā nepieciešamību risināt drošības un kārtības uzturēšanas nodrošināšanu pludmalē. Savukārt Aizputes novada pašvaldības pārstāvji izcēla radošo industriju attīstības nepieciešamību un lielo kultūrvēsturisko mantojumu, kuru nepieciešams sakārtot un padarīt pievilcīgu tūristiem.
 
Detalizētāka informācija par vizītēm jau apmeklētajās pašvaldībās ir atrodama KPR mājas lapā – http://www.kurzemesregions.lv/sakums/Informacija_medijiem un http://www.kurzemesregions.lv/sakums/Publicitate
 
Nākamās vizītes plānotas 04.martā Dundagas un Ventspils novados.
 
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
 www.kurzemesregions.lv
 
KPR ATTĪSTĪBAS PADOMES LOCEKĻI TIKSIES AR  LR VIDES AIZSARDZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRU EINĀRU CILINSKI
 
LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis, otrdien, 2014.gada 26.februārī, piedalīsies Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē.
 
Kā jau izskanējis plašsaziņas līdzekļos, stājoties amatā LR VARAM ministrs Einārs Cilinskis kā vienu no prioritārajiem savas darbības virzieniem atzīmējis nepieciešamību stiprināt reģionus un nodrošināt to attīstību, nostiprinot pašvaldību un plānošanas reģionu lomu. Tikšanās laikā paredzēts diskutēt gan par dažādām aktualitātēm, kas saistītas ar Kurzemes plānošanas reģiona attīstību, gan par sadarbību ar LR VARAM, kā arī par finansējuma piesaisti no ES fondiem un pārrobežu sadarbības programmām.
 
Pirms tikšanās ar ministru plānots lemt par Kurzemes plānošanas regiona finanšu pārskata, par 2013.gadu, KPR administrācijas vadītāja vietnieka, kā arī KPR struktūras grozījumu apstiprināšanu.
 
Plānošanas reģions decembrī ir uzsācis Norvēģu finanšu instrumenta projekta „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” ieviešanu, kura ietvaros tiks izstrādāta reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija un Attīstības programma, līdz ar to šajā sēdē ir jālemj par Vadības grupas sastāva un vadītāja apstiprināšanu.
 
Sēdes turpinājumā KPR Attīstības padomes priekšsēdētāja I.Bērziņa un KPR Administrācijas vadītājs K.Godiņš informēs par informatīvā ziņojuma projektu „Par pilsētvides un policentriskās attīstības investīciju ieviešanas principiem Eiropas Savienības fondos 2014.-2020.gadam”, kā arī par aktualitātēm, kas saistītas ar Eiropas Teritoriālās sadarbības programmās, kurās kā atbalstāmā teritorija ir Kurzemes reģions.
 
Atbildīgā par konkursa „Eiropas Gada pašvaldība 2014” organizēšanu Kurzemes reģionā, D.Strazdiņa, informēs par precizēto nolikumu un jaunajiem nosacījumiem, kas attiecās uz pašvaldībām.
 
Plašāku informāciju par paredzēto AP sēdi skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne”.
 
 
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
 www.kurzemesregions.lv
 
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS APMEKLĒ SALDUS, SKRUNDAS UN BROCĒNU PAŠVALDĪBAS
  
18.februārī, apmeklējot Skrundu, Saldu un Brocēnus, tiek turpināts Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvju individuālo vizīšu cikls pašvaldībās.

KPR Administrācijas vadītājs K.Godiņš, iesākot vizītes ar ieskatu paredzētajā darba kārtībā, īsi informēja par galvenajiem un vēlamajiem vizīšu mērķiem.

KPR Plānošanas nodaļas vadītāja D.Strazdiņa pastāstīja par reģionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādes gaitu, aktivitātēm un Vadības grupas sanāksmes laikā precizētajām tematisko darba grupu nosaukumiem un tajās apskatāmajiem jautājumiem. Drīzumā, izsūtot plašāku informāciju un laika grafikus, šajās darba grupās tiks aicināti aktīvi piedalīties arī pašvaldību pārstāvji.
Turpinot D.Strazdiņa akcentē, ka izstrādājot ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2015.-2030.gadam un attīstības programmu 2015.-2020.gadam, tiek izvērtētas un ņemtas vērā pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos iestrādātās prioritātes un galvenie attīstības virzieni.

Vizīšu laikā Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja V.Brūdere, kopā ar pašvaldību pārstāvjiem, apskatīja aktuālākos problēmjautājumus, kas skar sabiedriskā transporta pieejamības nodrošināšanu. Izsakot gandarījumu par līdz šim aktīvo un veiksmīgo sadarbību, V.Brūdere informē par izmaiņām, kas saistītas ar grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas nosaka, ka turpmāk sabiedriskā transporta organizēšana, reģionālajā vietējās nozīmes maršrutu tīklā, tiek nodota jaunizveidotās Sabiedriskā transporta padomes un VSIA „Autotransporta direkcija” rokās.

K.Godiņš un Projektu nodaļas vadītāja A.Petkēvica sniedza informāciju par 2012.-2013.gadā organizētā „Reģionālo ideju foruma” rezultātiem un ieguvumiem, t.i. par izveidoto reģionālo projektu ideju sarakstu, kas šo vizīšu laikā, kopīgi diskutējot, jāaktualizē un jānosaka katras konkrētās pašvaldības prioritātes, kuras būtu iespējams risināt ar dalību pārrobežu sadarbību projektos.

Analizējot piedāvātās stratēģisko projektu tēmas, Skrundas novada pašvaldības pārstāvji, norādīja  uz galvenajām interesējošajām jomām un potenciālajiem sadarbības virzieniem. Par galvenajām prioritātēm tika virzītas tēmas, kas skar iedzīvotāju izglītošanu un dažādu prasmju pilnveidošanu, mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšanu, vides sakārtošanu, sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanu un pilnveidošanu.

Saldus novada pašvaldība sagaidīja ar pašvaldības izstrādātu rīcības plānu, kas ļāva veidot sarunu par sadarbību projektos ļoti konstruktīvu un atbilstošu pašvaldības vēlmēm un iecerēm. Būtiska joma, kurās pašvaldība būtu gatava iesaistīties projektos, ir drošības infrastruktūras uzlabošana, kas ietvertu gan tehniskā nodrošinājuma izpēti un tehnisko projektēšanu, gan aprīkojuma ierīkošanu un sasaisti ar tiesībsargājošajām struktūrām. Ne mazāk svarīga ir arī vides sakārtošana, degradēto teritoriju attīstība, profesionālās izglītības materiāltehniskās bāzes un nozīmības nostiprināšanu, ar Ventas upes baseinu saistīto pasākumu īstenošana, sociālās nozares pilnveidošana, notekūdeņu sistēmas sakārtošana, lai mazinātu plūdu draudus u.c.

Brocēnu novada pašvaldības pārstāvji, izanalizējot projektiem definētos mērķus un jomas, kam varētu tikt sniegts atbalsts, izrādīja ieinteresētību piedalīties projektos, kuros Kurzemes plānošanas reģions būtu kā vadošais partneris. Līdzīgi kā kaimiņu novados, arī Brocēnos ir aktuālas tādas tēmās kā vides sakārtošana, drošības infrastruktūras uzlabošana, degradēto teritoriju sakārtošana, kultūrvēsturisko pieminekļu atjaunošana, dienas centru izveide un aprīkošana, ūdens tilpņu apsaimniekošanas plānu izstrāde u.c.
Brocēnu novada pašvaldības pārstāvji īpaši uzsvēra Pārrobežu sadarbības programmas doto iespēju arī „mazajām” pašvaldībām risināt problēmjautājumus, kurus nereti neļauj ES struktūrfondu finansējuma nosacījumi un atbalstāmās teritorijas.

Noslēdzot vizītes Skrundas, Saldus un Brocēnu novadu pašvaldībās, Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvji kopā ar pašvaldību pārstāvjiem atzina šādu vizīšu lietderību un produktivitāti, jo apmeklējot 13 no 20 Kurzemes reģiona pašvaldībām, jau izkristalizējušās un iezīmējušās vairāk kā piecpadsmit reģionāla līmeņa projektu tēmas, kas liecina par individuālo vizīšu primārā mērķa sasniegšanu un ļaus pilnvērtīgāk uzsākt darbu pie projektu koncepciju sagatavošanas.

Apmeklējot visas Kurzemes reģiona pašvaldības, tiks veidotas darba grupas, lai notiktu konstruktīvs darbs jau pie projektu pieteikumu sagatavošanas.

Nākamās vizītes plānotas 27.februārī Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novados.
 
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
 www.kurzemesregions.lv
 
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA VADĪBA TIKSIES AR VARAM MINISTRU
 
Pirmdien, 2014.gada 10.februārī, Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un Administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš tiksies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski.
 
Uz tikšanos ir uzaicināti visi plānošanas reģionu pārstāvji, lai pārrunātu VARAM sagatavotos priekšlikumus, kas izstrādāti, lai izpildītu š.g. 4.februāra Ministru kabineta sēdes protokollēmumā, jautājumā par darbības programmas projektu „Darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība” 2014. – 2020.gada plānošanas periodam, uzdoto uzdevumu.
 
Uzdevums paredz sagatavot un iesniegt, līdz š.g. 4. martam, ES fondu pagaidu uzraudzības komitejā un Ministru kabinetā darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” projektā paredzēto pilsētvides un policentriskās attīstības investīciju ieviešanas principu un mehānismu aprakstu.
 
Ministrija plāno izstrādāt tādus finansējuma sadales principus, kas ļautu iezīmēt skaidru 9+21 modeļa funkcionālās teritorijas kartējumu, nosedzot visu Latvijas teritoriju. Nozīmīga uzmanība tiks veltīta sadarbībai starp nacionālajiem un reģionālajiem attīstības centriem ar apkārtējām pašvaldībām dažādos projektos, lai nodrošinātu uz rezultātu vērstu efektīvāko un ilgtspējīgāko projektu atbalstīšanu neatkarīgi no to ģeogrāfiskās īstenošanas vietas. Kurzemes reģions akcentē struktūrfondu nozīmīgu pašvaldību un visa reģiona attīstības kontekstā, kā arī nepieciešamību vienoties par visaptverošu atbalstu reģiona pašvaldībām.
 
Plānošanas reģions uzskata, ka izrādītā iniciatīva mazinās neskaidrības par finansējuma pieejamību un pārklājumu. Atzīstami novērtējamas ministra E.Cilinska definētās prioritātes, kas paredz stiprināt reģionus un nodrošināt to attīstību, nostiprinot pašvaldību un plānošanas reģionu lomu.
 
 
 
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
 www.kurzemesregions.lv
 
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS TURPINA VIZĪTES PAŠVALDĪBĀS
 

Turpinot uzsāktās individuālas vizītes pašvaldībās, Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas pārstāvji 04.februārī apmeklēja Liepājas pilsētas pašvaldību, Nīcas un Rucavas novada pašvaldības, savukārt 05.februārī Grobiņas, Durbes, Priekules un Vaiņodes novada pašvaldības.

Tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, deputātiem un attiecīgo nozaru speciālistiem, Attīstības padomes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un KPR Administrācijas vadītājs K.Godiņš iepazīstināja ar vizīšu darba kārtību.

Administrācijas vadītājs K.Godiņš un KPR Projektu nodaļas vadītāja A.Petkēvica prezentēja aktualizēto, 2012.-2013.gadā sagatavoto reģionālo projektu sarakstu. Diskusijās pašvaldības norādīja uz tām aktuālajām projektu jomām un risināmajām problēmām, kuras būtu iespējams risināt, piesaistot finansējumu no Eiropas Teritoriālās sadarbības programmām.

Liepājas pilsētas pašvaldība, iepazīstoties ar piedāvāto projektu ideju sarakstu, akcentēja nepieciešamību rast atbalstu to problēmu risināšanai, kurām nav pieejams finansējums no Eiropas Savienības struktūrfondiem, tas ietver dažādus pasākumus degradēto teritoriju sakārtošanai, tūrisma potenciāla attīstīšanai un izmantošanai, un vides piesārņojuma risku mazināšanai u.c.  Liepāja uzsvēra esošo labo sadarbību ar Kurzemes plānošanas reģionu pārrobežu programmu projektu īstenošanā un izteica ieinteresētību un gatavību iesaistīties reģiona iniciētajos un vadītajos projektos.

Nīcas novada pašvaldības pārstāvji, apskatot un analizējot Kurzemes plānošanas reģiona stratēģisko projektu tēmas, konstruktīvi norādīja uz pašvaldības prioritātēm un izteica redzējumu, kādos projektos būtu ieinteresēti piedalīties, gan patstāvīgi, gan kopīgi ar citām pašvaldībām, lai risinātu novada problēmjautājumus.

Rucavas novada dome iepazīstināja ar interesanti sagatavoto prezentāciju par esošo situāciju un tuvākas un tālākas nākotnes plāniem novada attīstībā, un kopā ar reģiona pārstāvjiem tika meklētas iespējas un apzināti iespējamie finanšu avoti mērķu sasniegšanai.  

Priekules un Vaiņodes novada pašvaldības, pārskatot stratēģisko projektu tēmas, uzsvēra pierobežu problēmu risināšanas nozīmību, jo īpaši akcentējot, ka Latvijas – Lietuvas pierobežas pašvaldībām atbalsts no struktūrfondiem un valsts budžeta programmām ir salīdzinoši mazāks kā citām pašvaldībām.

Grobiņas novada pašvaldībā tika diskutēts par kopīgiem nākotnes projektiem, kas vēlreiz apstiprina pašvaldību pozitīvo attieksmi sadarbībai ar Kurzemes plānošanas reģionu kopīgos projektos, jo tas uzlabo pašvaldību iespējas piesaistīt papildus finansējumu un saņemt atbalstu projektu īstenošanā.

Durbes novada pašvaldībā, kā arī pārējās apmeklētajās pašvaldībās, tika izrādīta interese par mājražotāju kooperatīvu izvedi, kas nākotnē ļautu kļūt par iespējamiem sadarbības partneriem reģionālajos projektos. Būtiska uzmanība tika veltīta arī uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem un drošības jautājumiem, kas jo īpaši prioritāri ir pierobežas pašvaldībām.

Vizīšu laikā KPR Plānošanas nodaļas vadītāja D.Strazdiņa informēja par KPR ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030.gadam un attīstības programmas 2015.-2020.gadam izstrādes uzsākšanu, kā arī sniedza informāciju par ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādes procesa virzību, kas ir ne mazāk būtisks jautājums. Uzklausot sniegto informāciju, pašvaldības apņēmās izskatīt un izvērtēt savas iespējas līdzdarboties visā KPR Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā.

KPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja V.Brūdere kopā ar pašvaldību pārstāvjiem detalizētāk apskatīja katras konkrētās pašvaldības situāciju sabiedriskā transporta jomā un vienojās par turpmākām darbībām pakalpojumu uzlabošanā. Tika saņemtas pozitīvas atsauksmes par līdz šim paveikto sabiedriskā transporta pieejamības nodrošināšanā.

Nākamās vizītes paredzētas 18.februārī Saldus, Skrundas un Brocēnu novada pašvaldības.
 
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
 www.kurzemesregions.lv

PLĀNOŠANAS REĢIONU DARBĪBA TIEK VĒRTĒTA VIENPUSĒJI
 
Kurzemes plānošanas reģions, uzklausot plašsaziņas līdzekļos izplatīto maldinošo informāciju, noraida Valsts kontroles izteiktos apgalvojumus par darbības imitēšanu funkciju izpildē, un uzskata, ka publiskajā telpā ir nekorekti atainota informācija par reģionu darbības finansēšanu.  Paustais paziņojums ir maldinošs, jo rada nepamatotu priekšstatu, ka 13 miljoni ir piešķirti plānošanas reģionu darbības nodrošināšanai. Tā ir ļoti būtiska pretruna, jo no kopējā gada ietvaros piešķirtā finanšu apjoma izteikti lielākā daļa 12 407 289.87 LVL jeb 93% veido dotācijas sabiedriskā transporta pārvadātājiem, lai segtu no biļetēm neieņemto zaudējumu daļu un nodrošinātu pārvietošanās iespējas iedzīvotājiem uz ārstniecības iestādēm, skolu, darbu u.c., tai skaitā arī personām ar invaliditāti, bāreņiem un pirmskolas vecuma bērniem.

Tikai ~ 7 %, no gada ietvaros piešķirtā finansējuma plānošanas reģionam, tiek piešķirti darbības nodrošināšanai. 2013.gadā piešķirtais finansējums Kurzemes plānošanas reģiona darbības nodrošināšanai bija 170 391.00 LVL (9% no kopējā gadam piešķirtā finansējuma). Izsakot apgalvojumu, ka tiek apšaubīta plānošanas reģionu lietderība un apgalvojumu sasaistot ar 13 miljonu latu lielu finansējumu gadā, tiek radīta sajūta, ka Valsts Kontrole apšauba iedzīvotāju pārvietošanos ar sabiedrisko transportu un reģiona iedzīvotājiem nav jānodrošina mobilitātes iespējas, jo šāds finansējuma izlietojums nav lietderīgs.

Plānošanas reģioni tika izveidoti 2006.gada nogalē un šo gadu laikā ir pierādījies, ka tā ir vieta, kur pašvaldību pārstāvji var vienkopus iegūt tām aktuālo informāciju, risināt reģionam kopīgus jautājumus un vienoties par kopīgu reģiona redzējumu. Plānošanas reģioni ir nozīmīgs vidutājs starp centrālo varu un pašvaldībām, kas nodrošina interešu pārstāvniecību un rūpējas par līdzsvarotu reģionālo attīstību, ievērojot kā reģionu, tā pašvaldību individuālās atšķirības. Plānošanas reģiona atbalsts visvairāk ir nepieciešams un to izmanto tieši novadu un mazo pašvaldību pārstāvji. Pat neskatoties uz 2012.gadā veiktajām izmaiņām Teritorijas attīstības plānošanas likumā, ar kuru tika mazināta reģionu ietekme uz pašvaldību plānojumiem, respektīvi, nosakot to sniegtajiem atzinumiem tikai rekomendējoša rakstura dokumenta statusu, pašvaldības joprojām lūdz un ieklausās reģiona speciālistu viedoklī, labprāt dodas uz konsultācijām un piesaista plānošanas reģiona speciālistus plānošanas dokumentu izstrādes darba grupās.

Papildus valsts piešķirtajam finansējumam un ar likumu noteiktām funkcijām, reģiona attīstībai plānošanas reģions aktīvi izmanto ES fondu piedāvātās iespējas, kas izpaužas dažādu reģionālas nozīmes sadarbības projektu ieviešanā.

Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa uzskata, ka "Kurzemes plānošanas reģiona administrācija ir lieliski veikusi savu darbu pēdējo gadu laikā. Laika posmā no 2007. – 2013.gadam Kurzemes plānošanas reģions ir piesaistījis 7,5 milj. eiro, un sadarbībā ar pašvaldībām īstenojis 28 projektus". Kurzemes plānošanas reģiona vadībā 6 Kurzemes pašvaldības veica nozīmīgas aktivitātes, pielāgojot vidi,, lai uzlabotu sociālās integrācijas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti. Veikti divu Kurzemes reģiona lielāko ostu infrastruktūras attīstības darbi,būtiski ieguldījumi izglītības infrastruktūras uzlabošanā (iekārtoti inženierapmācību centri Ventspilī un Liepājā), iegādātas iekārtas mūžizglītības un multimediju centriem Ventspilī, kā arī mācību līdzekļu iegāde šīm institūcijām (t.sk. izstrādātas mācību programmas, mācību grāmatu iegāde, piekļuve starptautiska mēroga apmācību materiāliem caur e-vides mācību portālu, u.c.). Projekta ietvaros veikti Kurzemes reģiona atsevišķu ezeru un upju tīrīšanas darbi u.c. reģiona attīstībai un iedzīvotājiem nozīmīgi projekti. Šādu paveikto darbu uzskaitījumu varētu turpināt vēl, tāpēc jo īpaši neizprotams šķiet Valsts kontrolieres apgalvojums, ka darbs tiek imitēts. 

Arī citi Kurzemes reģiona pašvaldību vadītāji uzskata, ka šāds apgalvojums ir klaji apmelojošs un to noraida.

Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa, kas ilgus gadus pildīja arī Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājas amatu, pauž neizpratni par medijos izskanējušo informāciju„Plānošanas reģionu darbība šobrīd tiek vērtēta absolūti vienpusēji. Plānošanas reģioni, īpaši nelielajiem novadiem, ir ļoti būtiski, tieši ar finansējuma piesaisti un dalību dažādos projektos, un ar to salīdzinoši nelielo finansējumu, kas tiek piešķirts plānošanas reģioniem, piesaistītā nauda ir pietiekoši liela. Runājot par sabiedrisko transportu, uzskatu, ka plānošanas reģiona pieredze īstenojot šo funkciju būtu apskatāma arī funkciju pārņēmējiem VSIA Autotransporta direkcijai.”

Kā apliecinājums plānošanas reģiona paveiktajam kalpo pašvaldību domēs pieņemtie lēmumi par gatavību sniegt līdzfinansējumu plānošanas reģionam, kas norāda, ka pašvaldības ir atzinīgi novērtējušas plānošanas reģiona darbu un vēlas stiprināt tā pozīcijas, piešķirot tam papildus resursus.

Plānošanas reģioni piekrīt Valsts kontroles atzinumam, ka, lai pilnvērtīgi veiktu savu pamatfunkciju izpildi, ir nepieciešams izstrādāt plānošanas reģionu ilgtermiņa darbības un finansēšanas modeli kvalitatīvai darbības nodrošināšanai un aicina LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārskatīt šobrīd reģioniem piešķirto lomu reģionu attīstībā un vienoties par to pozīciju stiprināšanu.
 
Papildus informācijai: 
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
 www.kurzemesregions.lv

KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS  UZSĀK VIZĪTES PAŠVALDĪBĀS
 
Apmeklējot Talsu, Rojas un Mērsraga pašvaldības, š.g. 22.janvārī Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas pārstāvji uzsāka individuālās vizītes pašvaldībās.

Tiekoties gan ar pašvaldību vadītājiem, gan ar pašvaldību speciālistiem, Attīstības padomes priekšsēdētājas vietniece N.Kleinberga, KPR Administrācijas vadītājs K.Godiņš informēja par galvenajiem vizīšu mērķiem.

Pieņemot zināšanai K.Godiņa un KPR Projektu nodaļas vadītājas A.Petkēvicas sniegto informāciju, kopīgi tika identificētas katras konkrētās pašvaldības prioritātes dalībai pārrobežu sadarbības projektos. Vienojoties par sadarbības formātu ES Struktūrfondu programmās, kā arī aktualizējot 2012.-2013.gadā izveidoto reģionālo projektu sarakstu un panākot vienošanos par reģionāla līmeņa projektu tematiku.

Turpinājumā tika apskatīts ne mazāk būtisks jautājums, kas skar attīstības plānošanu. KPR Plānošanas nodaļas vadītāja D.Strazdiņa informēja, ka ir uzsākta KPR ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030.gadam un attīstības programmas 2015.-2020.gadam izstrāde, kā arī sniedza informāciju par ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādes procesa virzību. Sarunu procedūras laikā tika panākta vienošanās par turpmāko sadarbību un katras konkrētās pašvaldības iespējām līdzdarboties visā KPR Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā.

KPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja V.Brūdere iepazīstināja klātesošos ar izmaiņām saistībā ar grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Paskaidrojot, ka šis likums paredz sabiedriskā transporta organizēšanu reģionālā vietējās nozīmes maršrutu tīklā nodošanu jaunizveidotās Sabiedriskā transporta padomes un VSIA „Autotransporta direkcijas” rokās. Sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā 2014.gads ir uzsācies ar būtiskām izmaiņām, kas paredz veidot vienotu plānošanas sistēmu gan starp reģionālajiem vietējiem, gan starppilsētu, tai skaitā dzelzceļa, maršrutu tīkliem.

Gūstot daudz detalizētāku priekšstatu un informācija par katru pašvaldību, tās vajadzībām un darbības specifiku, reģiona un pašvaldību pārstāvji atzina individuālo apmeklējumu lietderību un nozīmīgumu. N.Kleinberga un K.Godiņš izsaka pateicību Talsu, Rojas un Mērsraga novadiem par viesmīlīgo uzņemšanu un cer uz produktīvu sadarbību arī turpmāk.

Nākamās vizītes 04.februārī paredzētas Nīcas, Rucavas un Liepājas pašvaldībās.
 
 
 
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
 www.kurzemesregions.lv

NOTIKUSI 2014.GADA PIRMĀ KPR ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDE
  
2014.gada 15.janvārī notika šī gada pirmā Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēde.

Sēdē tika sniegta informācija par Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas paveikto un sasniegtajiem rezultātiem 2013.gadā, kā arī par 2014.gada galvenajiem darbības virzieniem, kas šogad īpaši saistās ar gatavošanos nākamajam plānošanas periodam (2014-2020). Gada pirmajā ceturksnī tiek plānotas vizītes katrā Kurzemes reģiona pašvaldībā ar mērķi identificēt katras pašvaldības prioritātes dalībai pārrobežu sadarbības projektos, kā arī, lai vienotos par sadarbības formātu ES Struktūrfondu programmās, kurās kā saņēmēji plānoti plānošanas reģioni. Vizīšu laikā plānots aktualizēt 2012.-2013.gadā izveidotais reģionālo projektu sarakstu un panākt vienošanos par reģionāla līmeņa projektu tematiku un ieinteresētajām pašvaldībām.

Ne mazāk būtisks mērķis šogad ir attīstības plānošanas jomā – veikt KPR ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030.gadam un attīstības programmas 2015.-2020.gadam izstrādi. Arī šis jautājums tiks diskutēts plānošanas reģiona administrācijas un pašvaldību kopējās tikšanās reizēs, kur tiks sniegta informācija par ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādes procesa virzību un plānotajām pašvaldību iesaistes metodēm. Plānošanas reģions plāno vienoties ar pašvaldībām par turpmāko sadarbību un pašvaldību iespēju līdzdarboties visā ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādes procesa laikā.

Uzklausot plānošanas reģiona administrācijas vadītāja K.Godiņa sniegto informāciju par darbības rādītājiem 2013.gadā un plāniem 2014.gadā, pašvaldību vadītāji atzinīgi novērtēja plānošanas reģiona paveikto, gan fondu finansējuma piesaistē, gan arī veicot pārējās reģionam uzticētās funkcijas. Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja I.Bērziņa uzsvēra: "Plānošanas reģions laika posmā no 2007.- 2013.g. kopā īstenojis 28 projektus, piesaistot vairāk nekā 7,9 milj. EUR reģiona attīstības veicināšanai.   Tas ir izcils reģiona administrācijas darbs". Kopā ar atzinības vārdiem, pašvaldības pauda gatavību sniegt finansiālu atbalstu plānošanas reģiona administratīvās kapacitātes stiprināšanai, paredzot finansējumu arī no pašvaldību budžetiem 2014.gadam.

Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs K.Godiņš izsaka gandarījumu par labo sadarbību 2013.gadā un izteikto gatavību sniegt atbalstu plānošanas reģiona kapacitātes stiprināšanai un turpmākajai sadarbībai.
 
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
 www.kurzemesregions.lv