CycleRight projekta trešā pieredzes apmaiņas vizīte notika 2025. gada 17.–18. jūnijā Liepājā, Latvijā. Liepāja, kas atrodas Kurzemes reģionā Baltijas jūras krastā un kur dzīvo apmēram 70 000 iedzīvotāju, bieži tiek dēvēta par “vēja, jūras un mūzikas pilsētu”. Tā ir arī velodraudzīga pilsēta, kurā arvien paplašinās veloceliņu tīkls, padarot pārvietošanos ērti pieejamu gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.
Vizītes laikā partneri pētīja riteņbraukšanas attīstību Liepājā un tās apkārtnē, izvērtējot gan sasniegumus, gan izaicinājumus. Tāpat tika analizēts, kā klimata mērķi, kultūras tūrisms un riteņbraukšanas iniciatīvas kopā veicina ilgtspējīgu reģionālo attīstību.
Mobilitātes plāni un veloinfrastruktūras attīstība
Vizīte sākās ar Liepājas domes priekšsēdētāja uzrunu, kurš aicināja projekta partnerus dalīties ar saviem novērojumiem un ieteikumiem par pilsētas veloinfrastruktūras attīstību. Liepājas veloceliņu tīkls šobrīd ir sasniedzis aptuveni 63 kilometrus, salīdzinot ar vien 500 metriem 2007. gadā.
Šī straujā izaugsme ir iespējama, pateicoties Liepājas ambiciozajai klimata politikai, kas 2024. gadā nodrošināja pilsētai Eiropas Komisijas misijas “Klimatneitrālās un viedās pilsētas” sertifikātu.
Liepāja ir arī pirmā Latvijas pilsēta, kas izstrādā ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plānu (SUMP). Plāns paredz veicināt iekļaujošu un aktīvu pārvietošanos, mazinot atkarību no privātajiem transportlīdzekļiem un mudinot iedzīvotājus pārsēsties uz velosipēdiem. Tas tiek izstrādāts projekta URBAN “Plans for Urban Mobility (PUMA)” ietvaros, un tā apstiprināšana plānota 2025. gada septembra beigās. Par progresu iespējams sekot līdzi projekta LinkedIn lapā.
Saskaņā ar klimatneitralitātes stratēģiju, Liepāja līdz 2030. gadam plāno samazināt CO₂ emisijas par 80%, salīdzinot ar 2006. gada līmeni, un sasniegt pilnīgu klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Tā kā transports veido aptuveni pusi no pilsētas CO₂ emisijām, ilgtspējīga mobilitāte ir noteikta kā viena no pilsētas galvenajām prioritātēm. Līdz 2030. gadam plānots palielināt veloceliņu tīklu līdz 90 kilometriem.
Bez jaunu veloceliņu izbūves pilsēta uzlabo velonovietņu pieejamību skolās, darbavietās, tirdzniecības centros un atpūtas zonās. Tāpat tiek rīkoti sabiedriski un kopienu pasākumi, kas popularizē riteņbraukšanu, tostarp sadarbībā ar peldēšanas klubiem.
Zaļo maršrutu potenciāls
Viens no interesantākajiem attīstības virzieniem Latvijā ir zaļo maršrutu izveide. Tie ir bijušie dzelzceļa posmi un kanālu krastu ceļi, kas pārveidoti par drošiem, ērti lietojamiem un pieejamiem maršrutiem kājāmgājējiem un velobraucējiem.
Ar pašvaldību, privāto un publisko finansējumu Latvijā jau ir izveidoti aptuveni 500 kilometri zaļo maršrutu. Lielākā daļa no tiem atrodas Ziemeļlatvijā, tomēr Latvijas Zaļo maršrutu asociācijas pārstāvis uzsvēra, ka potenciāls ir visos reģionos, tostarp Kurzemē. Šeit zaļos maršrutus būtu iespējams integrēt EuroVelo tīklā, piedāvājot drošākas alternatīvas posmos, kur šobrīd nav atdalītu veloceliņu.
Ilze Amerika, zaļo maršrutu aktīviste, uzsvēra, ka šie maršruti vieno cilvēkus, piemēram, zaļo maršrutu pārgājienos, kuru laikā vientuļnieki var iepazīties neformālā un brīvā gaisotnē.
Veloinfrastruktūra Liepājas industriālajā parkā
Pieredzes vizītes laikā partneri apmeklēja arī bijušās “Liepājas metalurga” teritoriju, kas tiek pārveidota par Liepājas industriālo parku, veicinot videi draudzīgākus uzņēmumus un zaļāku uzņēmējdarbības vidi.
Partneri īpaši novērtēja veloceliņu infrastruktūras izbūvi astoņās jaunajās ielās. Šie risinājumi veicina ilgtspējīgu mobilitāti un uzlabo pieejamību industriālajā parkā, vienlaikus padarot teritoriju pievilcīgāku investoriem un veicinot ekonomisko attīstību.
EuroVelo 13 un EuroVelo 10 izpēte un izvērtējums
Citas praktiskās velotūres deva projekta partneriem iespēju iepazīt un izvērtēt EuroVelo 13 un EuroVelo 10 maršrutus. Vairāk par šiem maršrutiem, to kultūrvēsturisko nozīmi un projekta partneru identificētajām labajām un uzlabojamajām praksēm lasiet šajā rakstā.
Par projektu CycleRight
Projekts CycleRight tiek īstenots INTERREG EUROPE programmas ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu. Tā mērķis ir uzlabot politikas instrumentus, kas veicina ilgtspējīgu pilsētu mobilitāti, daloties ar labās prakses piemēriem starp astoņiem partneru reģioniem. Iegūtā pieredze tiks apkopota Veloceļu klimata noturīgas un iekļaujošas plānošanas vadlīnijās (Climate Resilient and Inclusive Planning Cycling Guide).
Šis raksts atspoguļo tikai autoru viedokli. INTERREG EUROPE programmas iestādes nav atbildīgas par to, kā šī informācija var tikt izmantota.
Informāciju sagatavoja:
Eiropas Riteņbraukšanas federācija (ECF), projekta CycleRight konsultatīvais partneris. Saite uz oriģinālo rakstu: https://www.interregeurope.eu/cycleright/news-and-events/news/climate-goals-cultural-tourism-boost-cycling-in-liepaja
