Sedas purvs, Emvats Mosakovskis
Kā labāk apsaimniekot purvus, kur kādreiz veikta kūdras ieguve? Šobrīd Vidzemes plānošanas reģionā sadarbībā ar citiem plānošanas reģioniem, izņemot Rīgu, ir uzsākta šo purvu apzināšana. Projektā “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” tiks inventarizēti pašvaldību un privātpersonu īpašumā esošie purvi, kur savulaik veikta šī ieguve. Projekta mērķis ir izstrādāt šīm vietām rekultivācijas plānus, lai atdzīvinātu šīs teritorijas un samazinātu oglekļa emisiju izdalīšanos.
Guntas Matisones, Latvijas Radio, ieraksts, 00:00 / 04:14, Lejuplādēt
“Teritorija pēc kūdras izstrādes ir rekultivēta, applūdusi ar ūdeni, un teritorija pamazām atjaunojas par purvu, kas, protams, te ir ļoti, ļoti ilgs process.
Tad, kad izstrādājām šos individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus šai teritorijai, mēs vienojāmies par to, ka cilvēku skaits šeit ir ierobežots, un tas ir arī tas, kas ļoti patīk makšķerniekiem, ka šeit nav kolhozs, ka šeit nav troksnis, cilvēki brauc šeit baudīt mieru un pie reizes arī makšķerēt. Saimniekošana ir rentīga.”
Sava pieredze izstrādāto kūdras purvu apsaimniekošanā ir arī vienam no lielākajiem kūdras ieguves uzņēmumiem SIA “Klasmann–Deilmann Latvia”. Kā stāsta valdes loceklis Andis Gredzens, tie ir pat vairāki veidi.
“Gribam sakārtot tās platības, kuras ir tā kā vairs neizmantojamas kūdrai, nu to pašlaik vēl nav ļoti daudz, tāpēc meži mums ir sastādīti kādi 14 hektāri un dzērvenes iestādītas nepilnā hektārā, un arī sfagnu sūnas nepilnā hektārā. Bet mums ir ļoti lielas platības, pie 300 hektāru, kur principā, es teiktu, purvs jau ir renaturalizējies, kur neko nevajag darīt, kur vajag atstāt un skatīties, cik smuki viss tur veidojas un aug.”
Uzņēmuma projektu vadītāja Ieva Auniņa uzsver, ka viena kopīga plāna izstrādāto purvu revitalizācijā nav, jo katrai vietai ir sava specifika, kas jāņem vērā.
“Katrā purvā tā ir lielāka, vai mazāka dažādu rekultivācijas veidu kombinācija, atkarībā no apstākļiem, jo, ja ir blakus akači, ja ir kāda mitra vieta, tad skaidrs, ka koki tur neaugs, ka tad vispiemērotākais būtu vai nu paludikultūras, vai renaturalizācija. Bet, ja ir zems gruntsūdens līmenis, ja šī kūdras iegula atļauj, lai koks tur labi justos, tad būtu muļķīgi mēģināt būvēt kaut kādus dambjus un kaut ko uzpludināt, ja vienkārši elementāri var iestādīt kokus un viņi tur ļoti labi jutīsies un augs.”
Tagad palīdzēt rast risinājumu sola projekts “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai”. Kā stāsta šī projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Maija Rieksta, pirmais solis būs inventarizēt pašvaldību un privātpersonu īpašumā esošos purvus.
“Ļoti daudz no šīm vietām ir tādas, kurās kūdras ieguve nenotiek jau vairākus desmitus gadu un nav īsti skaidrs, kas ir ar šo teritoriju, jo šobrīd viņas visas tiek uzskatītas par degradētām teritorijām ar ļoti augstu CO2 izmešu apjomu. Projekta ietvaros mums jāveic inventarizācija, jāapzina tās teritorijas, kuras, iespējams, jau ir dabiski rekultivējušās un tur noteikti šie CO2 izmeši vairs nav tik lieli. Tajās teritorijās, kurās būtu nepieciešamas kādas rekultivācijas aktivitātes, mēs izstrādāsim rekultivācijas plānus. Protams, pēc teritorijas apskates tad tiks secināts, kāds konkrētai vietai būtu piemērotākais rekultivācijas veids, un tiks iezīmētas arī aptuvenās izmaksas.”
Tātad, ja īpašnieks piekrīt, ka viņa īpašumā tiek veikta izpēte, kas ir bez maksas, tad viņš saņems rekultivācijas plānu, kā arī tālāk tiek solīts finansiāls atbalsts šo plānu īstenošanai.
“Pēc mūsu projekta īstenošanas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sagatavos nosacījumus, lai šo teritoriju īpašnieki jau var pretendēt uz atbalstu rekultivācijas aktivitātēm,” piebilst Rieksta.
Šobrīd notiek saziņa ar vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašniekiem, lai informētu par plānotajām aktivitātēm. Arī zemju īpašnieki, kurus interesē rekultivācijas plāna izveide, var sazināties projekta ieviesējiem plānošanas reģionos.
