LLI-447 “Izzini Baltus”
Šī gada 9.-10.septembrī Kaltenē notika trešā jauno Baltu tūrisma gidu apmācību sesija.
Vidzemes augstskolas lektors, tūrisma un vides eksperts – biologs (“Lauku ceļotājs”) Juris Smaļinskis iesāka pirmo apmācību dienu ar stāstījumu par to, kā piesaistīt tūristu, kā efektīvi izstrādāt tūrisma maršrutu. Topošajiem gidiem bija iespēja smelties Jura pieredzē attiecībā uz maršruta plānošanas pamatu jeb kartēm. Tas ļāva izprast, kā pareizi izmantot karšu resursus tūrismā, kurām aplikācijām ir vērts pievērst uzmanību, kurās interneta vietnēs ielūkoties, lai uzzinātu, kā kāda konkrēta vieta izskatījusies pirms daudziem gadiem. Tāpat Jura stāstījums bija lieliska iespēja izprast, kā pēc iespējas labāk reklamēt paša izveidoto tūrisma maršrutu vai kādu atsevišķu tūrisma objektu tajā. Noderēt var viss – gan bibliotēkās esošie resursi, gan vecie laikraksti, gan kartes, gan vecās fotogrāfijas un arī vecāku cilvēku atmiņu stāsti.
Par pilskalnu uzbūvi vairāk pastāstīja LNVM Arheoloģijas dep. krājuma glabātāja Rūta Vecmuktāne. Tā bija iespēja uzzināt, ka Latvijā ir ap 470 pilskalnu, no kuriem vairāk kā 120 tieši Kurzemē. Talsu apkārtnē vien ir 24 pilskalni. Plašāka pilskalnu pētniecība pie mums aizsākusies 20.gs.30.gados, ko pārtrauca Otrais pasaules karš, tāpēc pilskalnu pētījumi ar izrakumiem turpinājušies piecdesmitajos gados. Lekcijā gidi uzzināja, kā notika pilskalnu apbūve, cik senā pagātnē tas bija, kādas ir pilskalnu pamatpazīmes. Populārākās no tām: pilskalna plakums, ko veidoja pilskalna virsmu līdzinot; nogāzes, ko noraka stāvākas, padarot tās drošas pret uzbrukumiem; vaļņi un grāvji, kā arī kultūrslānis, kas izveidojies ilgstoši apdzīvotos pilskalnos. Iepazināmies arī ar populārākajām pilskalnu atrašanās vietām un to tuvumā esošām kulta vietām, kā arī Talsu pilskalna arheoloģiju.
Ar kuršu apdzīvotajām teritorijām Ziemeļkurzemē un kuršu apbedījumiem iepazīstināja LU Vēstures institūta zinātniskā asistente Inga Doniņa. Uzzinājām arī par dažādajiem apbedījumu veidiem kā, piemēram, kremēšana, skeleta kapi, ugunskapi. Kurši uzskatīja, ka nāve ir pāreja no vienas dzīves citā, tāpēc apbedījumos vēlāk atrastās lietas ļāvušas izprast ne vien kuršu apbedīšanas tradīcijas, bet arī vairāk par viņu sociālā statusa liecībām, izmantotajiem ieročiem, amatniecībā izmantotiem darba rīkiem un daudz ko citu. Kurši laikā, kad pamatā kā apbedīšanu izmantoja ugunskapus, atvadījās no cilvēkiem divos veidos: sadedzinot mirušo jau kapa bedrē vai arī uz sārta kopā ar kapa inventāru jeb senlietām. Starp Talsu Vilkmuižas ezera teritorijā atrastajām lietām bijuši ne vien ieroči, bet arī zirglietas, sadzīves priekšmeti, rotas. Bijuši arī kolektīvie ugunskapi, kuros apbedīti līdz pat 7 karavīriem, kā tas bija konkrētā ezera apkaimē. Interesanti, ka kurši ap 14.gs kopā ar mirušo apbedīja arī dzeramos ragus, miniatūras lietas (oriģinālu atveidojumus mazos izmēros), kā arī apzināti deformētas lietas, jo kurši ticēja, ka mirušajam mirušajā valstībā noderēs tikai “mirušās” lietas. Tātad, uz mirušo valstību lietu saimnieka dvēsele devās kopā ar viņam piederošo lietu dvēselēm. Uzzinājām, ka pāreja no ugunskapiem uz skeleta apbedījumiem notikusi ļoti pakāpeniski, un tas prasījis 13.gadsimtā aptuveni 200 gadus.
Talsu novada muzejā Inese Vempere ieveda gidus kuršu pasaulē (9.gadu tūkstotis pirms mūsu ēras līdz 18.gs.) caur ekspozīciju “Ceļojums senatnē”. Te gan vienkoča laiva apskatāma (tādas izmantoja gan medībās, gan zvejā), gan gan bronzas cirvīši, šķēpu uzgaļi, gan arī akmens graudberži, akmens cirvji, gan arī smilšakmens galodiņas, rotas, raga dunči, dzintari u.c.priekšmeti. Te katrs varēja iemēģināt roku arī māla poda salikšanā. Tāpat te varēja apskatīt arī Vilkmuižas ezera kapulauka atradumus, arheoloģiskās izpētes fotogrāfijas, kā arī iepazīties interaktīvā veidā ar kuršu vīrieša tērpa sastāvdaļām.
Dienas noslēgumā Inese Roze kopā ar Inesi Vemperi gidus ne vien aizveda uz Talsu pilskalnu, bet izstāstīja humoristiskā veidā vienu no teikām, kas ar šo vietu saistās. Teika par Nāroni puišiem – gidiem lika pat fiziski izkustēties. Uzzinājām, kā Talsi tikuši pie savām skaistajām ūdenstilpēm. Ielūkojāmies Ūdens ielas vēsturē, kā arī apbrīnojām ainavisko šīs dienas laikā vairākkārt pieminēto Talsu Vilkmuižas ezeru.
Ingas Doniņas kartē kā kulta vieta bija iezīmēts arī Talsu Baznīckalns, kura reiz slējusies koka baznīca, bet mūsdienās te atrodas luterāņu baznīca, turpat arī svētdienas skola un draudzes nams.
“Māksla uzzied Talsos” joprojām ir pilsētas rota, kas lieliski papildina Talsu vecpilsētu, īpatnējās, arhitektoniski skaistās ar ebrejiem saistītās ēkas, bijušās vācu sešklasīgās skolas ielas mājokļus un citus.
Iepazināmies ne vien ar veiksmīgiem mūsdienās Talsos esošiem uzņēmējiem (“Piena sēta”, “Talsu Tipogrāfija”, “Brabantia” u.c.), gan arī ar priekšmetiem, kas reiz ražoti Talsos un atrodami joprojām teju katrā mājā. Bez bruņinieku pils atrašanās vietas apskates arī neiztikām. Skaidrs, ka tikai tamdēļ, ka pils Dzirnavkalnā bijusi vien aptuveni 100 gadu, mūsdienās šajā vietā vairs nekas par to neliecina.
Gidu apmācību sesijas otrā diena iesākās ar ceļojumu uz Rojas jūras zvejniecības muzeju, kur Baltu gidus viesos uzņēma vides gide Gundega Balode. Uzzinājām gan par buriniekiem un burinieku būves vēsturi, gan par laiku, kad Roja bija mazapdzīvota (baronu laikos). Zvejniecība ir sens arods, bet tieši jūras zvejniecība attīstījusies vēlāk, jo pats process bijis sarežģītāks. Pirmie tīkli austi no kokvilnas, tie apstrādāti ar speciālu šķīdumu, lai būtu noturīgāki. Uzplaukums zvejniecībā sācies 18.gs beigās, kad pie mums sākuši zvejot igauņi. Starp citu, tieši igauņi ierādījuši zivju konservēšanas prasmes Rojas pusē. Lai nu kā, burinieku gadsimts Latvijā ir aizsācies tieši te, tāpēc Rojai ir, ar ko lepoties. Te Krišjāņa Valdemāra vārds nekad nebūs svešs. Gundega Balode izstāstīja arī par to, kā sācies Krišjāņa Valdemāra mīlestības pilnais ceļš uz jūru. Viņš bija tas, kas arī pētīja, kā attīstās jūrlietas Eiropā, kas kalpoja par pamatu jūrskolu atvēršanai Latvijā. Vides gides Gundega Balode un Aina Finke izspēlēja teju etīdi, kas humoristiskā veidā atainoja dzīvi Padomju laikā Rojā.
Latvijas Kara muzeja ieroču un militārās tehnikas nodaļas speciālists Dainis Podiņš iepazīstināja gidus ar krasta fortifikācijas būvēm Kurzemē. Militāro objektu, patiesībā, pie mums ir daudz vairāk, kā redzam dažādās brošūrās par šo tēmu. Daudzi no objektiem ir grūti atrodami vai nav pieejami. Krasta fortifikācijas ir aizsardzības nodrošinājums pret militāro un jūras spēku uzbrukumiem krasta līnijai un tās tuvumā esošām teritorijām. Fortifikācijās ietilpa ne tikai karaspēkam nepieciešamie mitekļi, bet arī kazemāti, artilērijas lielgabalu barbeti u.c. Par Krievijas Impērijas Baltijas flotes jaunās bāzes būvdarbu sākumu Liepājā uzskatāms 1890.gads, nevis daudziem zināmais 1893.gads. Savukārt, 1907.gadā dēļ militārās situācijas izmaiņām Eiropā, Liepājai atcelts cietokšņa statuss, lai gan cietoksnis vēl nav bijis pabeigts. Līdz pat 20.gs sākumam Liepājā bāzējās bruņukuģi. Ar cietokšņa statusa atcelšanu daudzi lielgabali Liepājā tika demontēti un aizvesti. Pārējās lielgabalu baterijas un arī radiostacija iznīcināta Pirmajā Pasaules karā. Aplūkojām ne vien Ziemeļu, bet arī Dienvidu fortus un militārās būves Ventspils pusē – fotogrāfijās.
Dzelzs laikmets, par ko mūsdienās tik daudzi nemaz nestāsta, ir milzīga apjoma vēstures posms. Vai zinājāt, ka sākotnēji dzelzs iegūta no meteorītiem aptuveni 3.gadu tūkstotī pirms mūsu ēras? Par to un arī par dzelzs ienākšanu Latvijā gidiem pastāstīja Daugavas muzeja ekspozīciju un izstāžu kurators Aivars Siliņš. Uzzinājām arī par dzelzs apstrādi, iegūšanu no purva rūdas, ezera rūdas. Blīvā limonīta (dzelzs rūdas) atradņu vietas bija arī Kurzemē, tsk.Engures ezerā (gan Engures pusē, gan Uguņciemā). Varējām dažādus dzelzs atradumus arī apskatīt un aptaustīt.
Semināra otrās dienas noslēgumā gidiem bija grupu darbs, kura ietvaros komandās jāizstrādā ekskursijas plāns, norise par izlozētu tēmu.
Apmācību programma
Apmācību prezentācijas:
- Smaļinskis – Kā piesaistīt tūristu un veidot interesantu piedāvājumu ceļotājam. Tūrisma maršrutu izstrāde un piedāvājuma veidošana;
- Vecmuktāne – Pilskalni. Talsu pilskalna arheoloģiskā izpēte;
- Doniņa – Kurši Ziemeļkurzemē, pētījumi Vilkumuižas ezera kapulaukā;
- Siliņš – Dzelzs apstrādes vēsture Kurzemē no aizvēstures līdz jaunajiem laikiem;
- Poziņš – Krasta fortifikāciju būves Kurzemē.
Nākamā sesija notiks 30.septembrī – 1.oktobrī Alsungā un Jūrkalnē!
“Izzini Baltus” aktivitātes tiek īstenotas ar Interreg Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu.
Informāciju sagatavoja:
Kurzemes plānošanas reģiona
Izzini Baltus projekta vadītāja
Alise Lūse
Tālrunis: 26567874, alise.luse@kurzemesregions.lv
