GRASS projekta pirmā pasākuma galvenās atziņas

2019.gada 17.decembrī Liepājā notika pasākums “Jūras aļģes – tradīcijas, pieredze un iespējas”, kas bija pirmā tikšanās ar projekta mērķa grupu un ieinteresēto pušu pārstāvjiem, lai informētu par projektu un apzinātu esošo situāciju. Pasākumā eksperti sniedza prezentācijas par dažādām ar jūras aļģēm saistītām tēmām –  aļģu ekoloģiju un apstākļiem, kas nosaka aļģu audžu stāvokli Baltijas jūrā, aļģu saimniecisko nozīmi, izskaloto aļģu vākšanu un apsaimniekošanu, pētniecību, u.c. jautājumiem.

Pasākumā bija pārstāvētas Liepājas un Ventspils pašvaldības, pētniecības institūcijas, vides aizsardzības institūcijas, kā arī vairāki uzņēmēji. Pārstāve no SIA Algoritms, kas ir arī GRASS projekta asociētais partneris, dalījās savā vairāku gadu pieredzē par aļģu izmantošanu gan ekstraktu radīšanā, gan komposta izstrādē, ar to saistīto izpētes darbu un produktu komercializācijas iespējām. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta pētnieks O.Bikovens dalījās ar institūta pieredzi aļģu biomasas pētniecībā un demonstrēja arī tādus aļģu izmantošanas veidus kā biodegradējama papīra ražošana (rakstam pievienotajā attēlā).

Pasākuma laikā izskanēja vērtīgas atziņas, kas tiks apkopotas un izmantotas projekta tālākajā darbā. Galvenās no tām:

• aļģes ir vērtīgs resurss bioekonomikā (minēts arī Latvijas Bioekonomikas stratēģijā) un tām ir plašas izmantošanas iespējas (enerģijas ieguve, augsnes bagātināšana, augu augšanas veicināšana, dzīvnieku barība, cilvēka pārtika, komponenti materiālu ražošanā, kosmetoloģijā, medicīnā);
• visaugstvērtīgākos produktus ir iespējams iegūt no tām aļģēm, kas ievāktas tieši no jūras, tādēļ lielākā daļa no aļģu biomasas pasaulē tiek iegūta akvakultūrā;
• kopumā Latvijas piekrastē sastopamas 33 makroaļģu sugas – zaļaļģes, brūnaļģes (pazīstamākā un arī visvairāk pētītā no tām – pūšļu fuks Fucus vesiculosus) un sārtaļģes (Kurzemē atklātās jūras piekrastē 70 -100% no krastā izskaloto aļģu masas veido furcelārija Furcellaria lumbricalis);
• cik dažādas ir aļģes, tik dažāds un daudzveidīgs ir arī to ķīmiskais sastāvs un saimnieciskā vērtība, tas jāņem vērā gan zinātniskajā izpētē gan jaunu produktu radīšanā un komercializācijā;
• Latvijā jūras krastā izskalotās aļģes ir nepietiekami izmantots resurss, nepieciešams turpināt šī resursa apzināšanu un izpēti.

Aicinām atskatīties uz pasākumu arī  Kurzeme TV sagatavotajā stāstā.

Vairāk informācijas pasākuma ekspertu prezentācijās:

Par projektu - Baltijas jūras aļģu ilgtspējīga izmantošana (GRASS) – Ligita Kokaine, GRASS projekta vadītāja, Kurzemes plānošanas reģions Makroaļģu izplatība Latvijas piekrastē un ekoloģija, Ieva Bārda, GRASS projekta vadītāja, Latvijas Hidroekoloģijas institūts Esošā situācija un aļģu savākšanas tehnikas apskats, A.Grickus, vides tehnoloģiju eksperts GRASS projektā, Kurzemes plānošanas reģions Par veicamo pētījumu: Normatīvo aktu prasību apkopošana un izvērtēšana attiecībā uz jūras makroaļģu izmantošanu pārtikā un dzīvnieku barībai, – Anita Laima Lancmane, juriste, eksperte tiesību normās par pārtiku un dzīvnieku barību Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta pieredze aļģu biomasas izmantošanas izpētē (t.sk. par pētījuma - Aļģu biomasas izmantošanas iespēju analīze Rīgas plānošanas reģiona piekrastē - rezultātiem), Dr. ķīm. Oskars Bikovens, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta pētnieks