Kā uzsver visi raidījuma “Globālais latvietis. 21.gadsimts”sarunas dalībnieki, tad miera laiku droši var un vajag izmantot, radot jaunas idejas, kas būs piepildāmas un izpildāmas, tad, kad pasaule sāks atgriezties normālībā. Skaidrs, ka teju visi no šī gada plānotajiem kultūras pasākumiem ir atcelti vai pārcelti.
“Mēs esam laimīgi, ka mūsu svētki notika 2019.gadā un nevis bija plānoti 2020. gadā,” ar smaidu noteic Juris Ķeniņš, XV Dziesmu svētku Kanādā rīcības komitejas priekšsēdis. Vienlaikus gan piebilstot, ka Austrālijas kultūras dienas, kas ik pa diviem gadiem notiek kopš 1951. gada un kam šogad piecdesmit astoto reizi vajadzēja notikt Sidnejā, tagad ir pārceltas, bet, kad notiks, tad tie būs vieni pamatīgi un krietni svētki.
Tieši tāpat diasporas kultūras ļaudis tur īkšķus, lai varētu notikt XV vispārējie Latviešu Dziesmu un deju svētki ASV, kas plānoti 2022. gadā Minesotā.
Iveta Grava, ASV Dziesmu un deju svētku fonda pārstāve: “Tas labais uz ko cilvēki cer, ka 2022. gadā mēs visi kopā satiksimies Minesotā. Jau tagad ielūdzam arī Austrāliju un Angliju, Eiropu un, protams, Kanādas visi kori un deju kopas ir mīļi gaidīti mūsu svētkos. Mēs ļoti ceram, ka visi kopā tad būsim un priecāsies ar dubultu sparu. Un mums būs, ko pārrunāt, jo katrai lietai ir zelta maliņa. Mēs tagad esam iemācījušies lietot šo ciešsaisti jeb tiešsaisti, un mēs tiekamies biežāk un plašāk, arī ar Austrāliju un citām zemēm, kurās ir cita laika zona un ar kurām citkārt nesatiktos.”
Tieši tāpēc, Eiropas Latviešu apvienības ierosināti un vienkopus saaicināti, diasporas kultūras dzīves stratēģi forumā sprieda par to, kā notiks Eiropas latviešu kultūras svētki, kas ir kā starppunkts starp lielajiem Dziesmu un deju svētkiem. Šobrīd ir pārāk daudz nezināmo, lai skaidri norādītu, kādi varētu būs kultūras svētki, bet svarīgākais, ka ir vēlme plānot, rīkot un piedalīties šajos svētkos. Un vēl viens no šo svētku uzdevumiem ir nodot vēstījumu par Latviju pārējai pasaulei.
Juris Ķeniņš šo kultūras darbinieku forumu sauc par lielisku labas komunikācijas piemēru, jo gan diskusijas, gan arī sarunu laikā spriests, kā kultūras svētku laikā nest Latvijas vārdu pasaulei visveiksmīgāk, un skaidrs, ka tas jādara, savienojot kultūru ar visām citām mūsu stiprajām jomām. Proti, kultūras notikumiem, kā līmei un kā saistvielai vajadzētu atrast veidus, kā kultūras svētkus papildināt ar ekonomikas diplomātiju, tūrismu un talantu piesaisti Latvijai.
Iveta Grava, ASV Dziesmu un deju svētku fonda pārstāve: “Tā kultūras vēstneša loma jau ir iesākusies gan ASV, gan Kanādā, gan Austrālijā un Eiropā uzreiz pēc otrā pasaules kara. Un katru reizi, kad notika Dziesmu svētki, kultūras svētki, citi notikumi allaž tika domāts, kā mūsu kultūru, dziesmas, deju, mākslu parādīt plašākai pasaulei. Tā ir tā svarīgākā lieta, un man patika, ka šajā forumā, mēs atkal izcēlām un par to runājām un paši sev atgādinājām, ka mēs esam Latvijas vēstneši pasaulē.”
Juri Ķeniņu, kurš uzsver kultūras lielo nozīmi komunikācijā, papildina Lilija Zobens- Dziesmu un deju svētku padomes locekle no Lielbritānijas, sakot, ka komunikācijas mērķis kultūras svētkiem ir ļoti būtisks: “Ir divi galvenie mērķi- viens ir savest kopā mūsu korus, deju kopas un folkloras ansambļus, kuri parāda, kas apgūts ceļā uz Dziesmusvētkiem, bet otrs- ļaut vienam ar otru satikties, jo ikdienā esam ļoti izkaisīti. Piemēram, Anglijā izkaisīti esam ap 100 000 latviešu, un kultūras dienas ir iespēja sanākt kopā, sadraudzēties un iepazīt vienam otru. Bet svarīgais mērķis ir parādīt latviešu kultūru, pastāstīt, kas mēs esam, cik krāšņa un bagāta ir mūsu kultūra. Un to mēs varam pastāstīt ne tikai britiem, bet vēl daudzu citu tautību Anglijas iedzīvotājiem. Un tas angļiem liek aizdomāties, kāpēc viņiem nav tādu krāšņu tērpu, nav tādu skaistu dziesmu.”
Savukārt Austrālijas kultūras dzīves pārstāve Zinta Ozoliņa uzsver, ka vēl viens svarīgs kultūras dienu notikums ir iespēja Austrālijā dzīvojošajiem latviešu jauniešiem attīstīt savu latvietību. Starp citu, ir cilvēki, kuri saka, ka Austrālijas latviešu kultūras norises ir arhaiskas, kam Zinta gan nepiekrīt, jo Austrālijas latviešiem ir cieša saikne ar kultūras dzīvi Latvijā. Turklāt šie svētki, kultūras dienas, ir lieliska informācijas aprite starp Latviju un diasporu, kas reizumis ir apgrūtināta un nepilnīga.
Tieši, lai uzlabotu komunikāciju ceļā uz Dziesmu un deju svētkiem, diasporas kultūras dzīves organizētāji, kas cieši saistīti ar dziesmu svētku kustību, nesen sanāca vienkopus, lai apspriestu veidus, kā atbalstīt svētku rīkotājus, vienlaikus uzlabojot komunikāciju un sadarbību ar diasporu. Pagaidām tas nosaukts par Latviešu dziesmu svētku forumu, bet nosaukumam nav nozīmes, galvenais ir tas, ka diaspora ar pilnu jaudu grib un var iesaistīties Dziesmu un deju svētku 150- gades organizēšanā.
Forums un svētku atbalstītāji darbojas Pasaules Brīvo Latviešu apvienības paspārnē un tas dod iespēju tikties ar svētku rīkotājiem visaugstākajā līmenī, jo diaspora izrāda patiesu un milzu vēlmi būt pilnvērtīga daļa no šiem svētkiem, tāpēc priekšā jārisina virkne jautājumu, tostarp, kā notikt koru, deju kopu un visu citu svētku dalībnieku skatēm visā pasaulē.
Juris Ķeniņš no Kanādas: “Mums ir kopēji izaicinājumi, jo latvietis ārpus Latvijas vairs nerunā latviski, tāpēc kultūras svētku rīkošana piedzīvo pavērsienus un pārmaiņas, un tas ir tas, ko mēs gribam nodot Latvijas dziesmu un deju svētku rīkotājiem, tā visu citu latviešu kultūras norišu organizatoriem.”
Diasporas kultūras ļaudis uzsver, ka ārpus Latvijas dzīvojošo kultūras izpausmes ir dažādas, un tieši šo dažādību vajag saglabāt un novērtēt kā diasporas un latviešu kultūras unikalitāti un milzu vērtību.
