NordPlus projekta vizīte Vāsā, Somijā

No 14. līdz 18.martam es, Kurzemes plānošanas reģiona izglītības koordinatore Agnese Matvejeva, arī kā Jaunpils reģionālās attīstības centra “Rats” brīvprātīgā pārstāve, Ziemeļu Ministru padomes Nordplus pieaugušo izglītības projekta “Sargāt nemateriālo kultūras mantojumu mācoties“ (“Safeguarding of Intangible Cultural Heritage through Learning”) ietvaros kopā ar projekta partneriem –  Norvēģijas lauku sieviešu apvienības “Norges Bygdekvinnelag” pārstāvēm,  “Kuldīgas Restaurācijas centrs” vadītāju Ilzi Zariņu un mākslinieci no Kuldīgas “Kaisme designe” īpašnieci Kristīni Šimpermani -, devāmies vizītē uz Somiju, uz Vaasa, kur mūs uzņēma  projekta vadošais partneris Zviedrijas izglītības un kultūras asociācijas (Svenska Österbottens förbund för utbildning och kultur skn) reģionālā kultūras organizācija “KulturÖsterbotten”. 

Reģions sastāv no 14 pašvaldībām ar aptuveni 175 000 iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 50% iedzīvotāju runā zviedru valodā un visā reģionā tiek runāts vietējos zviedru dialektos. Tas veidojies vēsturiski, jo jau kopš 12., 13. gadsimta šeit dzīvojuši zviedru zvejnieki un mednieki, un kopš 1611. gada, Zviedrijas karaļa Kārļa IX 1606.gadā dibinātajam ostas un tirdzniecības centram Mustasāri (Mustasaari), piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Vāsu par godu Zviedrijas karaliskajai ģimenei.

Somijas kara laikā 1808.gadā pilsētu ieņēma Krievijas karaspēks un tikai 1917.gadā, pēc tam, kad tika gāzts Krievijas cars Nikolajs II, pilsētu atguva somi, pilsētai atgūstot kādreizējo nosaukumu Vāsa.

Kopš pirmsākumiem Vāsā dzīvoja lielākoties zviedru valodā runājošie, bet 1930. gados somu kopskaits pārsniedza zviedru.

Vizītes aktivitātes pārsvarā notika reģiona lielākajā pilsētā Vāsā (Vaasa), kur mūs uzņēma reģionālā kultūras organizācija KulturÖsterbotten, kas ir kopīga pašvaldību organizācija, un tās galvenais uzdevums ir strādāt ar kultūru, saglabājot tās vēsturisko mantojumu, iepazīstinot ar tradicionālajām tās izpausmēm un organizējot izzinošas un izglītojošas aktivitātes, galvenokārt zviedriski runājošajai kopienai. Šajā vizītē, kura sākotnēji bija ieplānota jau 2021.gadā, bet nācās atcelt vairākas reizes Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ, piedalīties tiku aicināta gan, lai pārstāvētu savu dzīvesvietu, Jaunpils pagastu, kur 2.-3.oktobrim savās mājā rīkoju “Mājas kafejnīcu dienas Tukuma pusē” 2021.gadā pasākumu “Mežs ienāk Sveikuļu sētā”, gan, lai pārstāvētu KPR kā pieaugušo izglītības koordinatore. Projekta vizītes laikā varējām iepazīties gan ar vietējām iniciatīvām, kas veicina tradicionālā kultūras mantojuma kopšanu, sargāšanu un prasmju nodošanu nākošajām paaudzēm, gan ar izglītības un apmācību aktivitātēm gan bērniem un skolēniem, gan jauniešiem no 17.gadu vecuma un pieaugušajiem.

14.martā, kas bija projekta vizītes pirmā diena, pēc ierašanās Vāsā un iekārtošanās mūsu naktsmītnē EC Hostel, pēcpusdienā devāmies uz KulturÖsterbotten biroju, kurš atrodas Campus Kungsgården Vāsas vēsturiskajā daļā, un tā ir kā tāda universitātes pilsētiņa, kur jaunieši no 17 gadu vecuma un pieaugušie apgūst profesionālas prasmes dažādās jomās, piemēram, skaistumkopšana, ēdināšana, celtniecība un arhitektūra, lauksaimniecība. Apmācību procesā lielākoties uzsvars tiek likts uz praktiskām iemaņām, lai iedzīvotāji, kuri kaut kādu iemeslu pēc nav pabeiguši savu izglītošanās procesu, nav ieguvuši izglītības  profesiju, sevis izvēlēto profesiju apgūtu daudz īsākā laika posmā un gūtu maksimāli praktiska darba pieredzi.  KulturÖsterbotten  birojā mūs iepazīstināja ar organizāciju, tās galvenajiem darbības virzieniem, kā arī iepazināmies ar vizītes dalībniekiem, izrunājām plānoto vizītes programmu. Pēc tam visi kopā devāmies uz Molpi, uz publisko pirti Stormlyktan. Pirts mājā vietējā restorāna Strand-Molle šefpavārs mūs cienāja ar tradicionālām somu vakariņām – īpaši pagatavotu, plucinātu liellopa gaļu, sautētiem dārzeņiem no vietējās ECO saimniecības un, protams, tradicionālo somu brūkleņu ievārījumu. Stormlyktan pēc nogurdinošā ceļa atgūt spēkus un iepazīt somu pirtī iešanas tradīcijas varējām kārtīgā viņu tradicionālajā saunā, izbaudot arī ziemas peldi jūrā. Vakara izskaņā, neformālas sarunas un meistarklase, lai praktiski darbojoties, uzzinātu un gūtu pieredzi, kā runāt par tradicionālo kultūru, tradīcijām un tautas tērpiem, par senajiem amatiem, kā nodot zināšanas dažādu paaudžu pārstāvjiem caur mācīšanos un praktisku darbošanos.

Nākamās dienas rīts iesākās ar KulturÖsterbotten prezentāciju  par “klinkera laivu” (clinker boat) izgatavošanas tradīcijām, kas iekļauts arī UNISCO mantojuma sarakstā. Tad neilga viesošanās Korsholmas bibliotēkā, kur uzklausām tās vadītājas Maria Kronqvist-Berg stāstījumu par bibliotēkas galvenajām aktivitātēm, kā arī par interesanto bibliotēkas kustību, kas mudina cilvēkus sēt dažādu augu sēklas, izglītoties dārzkopības darbu veikšanā, pašu spēkiem izaudzēt noderīgas un vērtīgas lietas vai ko skaistu un dekoratīvu. Kā turpinājums sēklu sēšanas aktivitātei, ko organizē bibliotēka, ir stādu mainīšanās tirdziņš pavasarī, kur var iemainīt savus stādiņus pret citu audzētājiem, iegūt stādiņus par ziedojumiem. Un, kā stāstīja bibliotēkas vadītāja, šis tirdziņš ir pārvērties par vietējās kopienas interesantu, izglītojošu un arī izklaidējošu satikšanās notikumu, kurā piedalās gan audzēt gribētāji, gan vietējie amatnieki, gan vienkārši interesenti un pats galvenais, saliedējas un līdzdarbojas dažādu paaudžu pārstāvji. Diemžēl Covid-19 pandēmija šī pasākuma norisi ierobežojusi, taču sēšana un audzēšana pašu spēkiem savās mājas notiek aktīvi un cilvēki gaida, kad situācija  stabilizēsies un viss varēs atsākties iepriekšējā apjomā.

Pēc bibliotēkas apmeklējuma devāmies uz Kvarkenas arhipelāgu, kas varbūt šķiet pavisam necils, taču patiesībā ir ģeoloģisks fenomens, veidojies vēl pirms daudziem tūkstošiem gadu kūstot kontinentālajām ledus loksnēm, kustās un mainās nepārtraukti – arī mūsdienās novērojot zemes garozas kustību – virs jūras līmeņa paceļoties un veidojoties jauniem zemes gabaliem. Arhipelāga salas 2006.gadā tika pievienotas Augstajai piekrastei jeb Augstajam krastam, kas 2000. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, īpaši atzīmējot reģiona vērtību ģeoloģijas zinātnē.

Uz arhipelāgu braucām pa Somijas garāko tiltu Replot tiltu, kura pakājē nelielā ēkā izvietojies UNESCO informācijas punkts un pusdienu restorāns. Gardas tradicionālās somu pusdienas ar skaistu skatu uz aizsalušo jūras līci, tiltu un arhipelāgu, neliela pastaiga arhipelāgā gar jūras krastu Replot ciemā un pastaiga pa Baltijas jūras aizsalušo Botnijas līci. Arhipelāgā vērojama tradicionālo sarkanbrūno mājiņu arhitektūra, kā arī seno tradīciju un vēstures mantojums – tradicionālās zvejnieku laivu mājas. Unikāla un skaista vieta.

Pēcpusdienā viesošanās pie “Bark – Österbottens barnkulturnätverk”-, reģionālā bērnu kultūras tīkla “Brīvais laiks” Vāsā, kur uzklausījām dažādus ieteikumus interesantu pasākumu un aktivitāšu organizēšanai bērniem par kvalitatīva brīvā laika aizpildīšanu gan atpūšoties, gan izglītojoties, gūstot jaunas zināšanas un iemaņas. Patīkami bija dzirdēt, ka šī organizācija kādā no starptautiskiem projektiem, par muzeju izglītības programmu veidošanu un organizēšanu, sadarbojusies arī ar vienu no Kurzemes reģiona muzejiem –  Tukuma muzeju-, un vizītes laikā Latvijā viesojušies Pastariņa muzejā.

Trešdienu pavadījām tikai un vienīgi Vāsā, dodoties garā un interesantā pastaigā pa pilsētu, apmeklējot dažādas interesantas un nozīmīgas vietas, kas veicina gan kultūras mantojuma saglabāšanu, gan bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanu.

Šajā dienā apmeklējām organizāciju SFV, kas attīsta un organizē dažādas īpašas pārtikas skolas programmas bērniem un pieaugušajiem, kā arī organizē dažādu izglītības fondu Somijā finansējuma sadali un novirzīšanu NVO pieaugušo izglītošanai.

Apmeklējām reģionālās amatniecības organizāciju Loftet, iepazīstoties ar tās darbības pamatprincipiem, aktivitātēm, uzzinot plašāk par amatniecības aktivitātēm ne tikai lokālā mērogā, bet arī visā Somijā. Lofte ēkā ierīkota pusdienu kafejnīca, ko ļoti iecienījuši pilsētas iedzīvotāji, kā arī elegants amatnieku veikaliņš.

Nākamā pietura sieviešu organizācijas “Martha-förbundet”  reģionālais birojs. Organizācijas galvenā rūpe ir  strādāt un attīstīt ilgtspējīgu dzīvesveidu un būt iedvesmojošam paraugam ekonomijā un ekoloģijā ikvienai mājsaimniecībai. Asociācija “Marta” tika dibināta 1899.gadā ar nosaukumu “Izglītība mājās”, kas nodarbojās ar mājsaimnieču izglītošanu par dažādiem ikdienas procesiem. “Marta” bija kā pionieri,  daloties ar zināšanām un prasmēm.

Organizācija darbojās vēl joprojām un šodienas “Marta” tic kopienai, ilgtspējībai, vienlīdzībai, tic, ka svarīgas ir ikdienas prasmes un zināšanas, veicina jaunu domāšanas modeli, tic tradīcijām, tolerancei un iedvesmo. “Marta” pārstāves uzsvēra, ka arī mazi soļi,  darot visiem kopā, ir ļoti nozīmīgi, un, ka cīņa par jēgpilnu un ilgtspējīgu nākotni, šodien ir aktuālāka nekā jebkad agrāk.

Mūsu pastaigu noslēdzām ar viesošanos Vāsas pieaugušo izglītības centrā ALMA, kur mūs iepazīstināja gan ar centra darbību un pieaugušo neformālās izglītības sistēmu Somijā, gan ar izglītības centra praktisko nodarbību telpām. Kā atklāja “ALMA” pārstāves, izglītības iestāde nodrošina un īsteno vairāk kā 1000 pieaugušo neformālās izglītības programmas visdažādākajās jomās, aptverot gan hobiju izglītību, gan arī izglītību, kas nepieciešama pieaugušo prasmju un zināšanu pilnveidošanai izglītības vai darba dzīvei. Izglītības programmas piemērotas ikvienam vecumam un izglītības līmenim. Covid-19 pandēmijas apstākļi daļu mācības likusi pārnest uz interneta vidi, pielāgojot izglītības programmu apguvi attālināti. Tāpat liela daļa no izglītības programmām tiek piedāvātas dažādās valodās, jo Vāsā dzīvo ļoti dažādu tautību un nacionalitāšu iedzīvotāji, kas runā vairāk kā 100 valodās.

Somijā pieaugušo izglītības finansēšanas sistēma sakārtota tā, ka pašiem izglītojamajiem par kursiem ir jāmaksā samērā neliels līdzmaksājums, aptuveni 15-100 EUR apmērā (atkarīgs no izglītības programmas), kas ļauj cilvēkiem šajā zināšanu apgūšanas un pilnveidošanas procesā iesaistīties ļoti aktīvi.

Piektdiena solījās būt nedaudz mierīgāka, kad visi kopā tikāmies  KulturÖsterbotten birojā, lai pārrunātu vizītes laikā redzēto, uzzināto, pārrunātu labākos prakses piemērus. Vienotos par tālākajām aktivitātēm, jo aprīlī pēc Lieldienām projekta dalībniekiem ieplānota viesošanās Latvijā – Kuldīgā un Jaunpilī.

Bet vēl pirms pusdienām man bija iespēja projekta dalībniekiem pastāstīt par savu pieredzi organizējot “Mājas kafejnīcu dienas Tukuma pusē” pasākumu savās mājās “Sveikuļos”, Jaunpilī, rādot pasākuma fotogrāfijas, runājot par latviešu tradīcijām ogot, sēņot, iet medībās, par tradīcijām ēst gatavošanā. Visi projekta dalībnieki bija sajūsmas pilni par interesanto aktivitāti, skaistajiem un “gardajiem” fotomirkļiem, piekrītot, ka arī šādā veidā iespējams kopt un saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu un tradīcijas, savas zināšanas un prasmes nodot dažādu paaudžu pārstāvjiem, izglītot gan lielus, gan mazus, popularizēt lauku tūrismu.

Un vizītes noslēgumā praktiska somu tradicionālā siera gatavošanas un maizes cepšana meistarklase brīvdabas muzejā Stundars.

Vizīte Somijas pilsētā Vāsā bija daudzu un dažādu pasākumu piesātināta, atklājot somu tautas šī reģiona unikālo kultūras mantojumu, sniedzot jaunu pieredzi, ko iespējams kaut daļēji, bet pārņemt un integrēt arī pie mums.

Paldies KulturÖsterbotten par viesmīlību un interesanto programmu!

Uz tikšanos projekta vizītē Latvijā!

Sagatavoja
Agnese Matvejeva
Kurzemes plānošanas reģiona izglītības reģionālā koordinatore
Autores un projekta dalībnieku foto