Latvijā pagājušajā gadā no ārvalstīm atgriezās gandrīz 7000 remigrantu, veidojot 54,8% no visiem iebraucējiem, vēstī Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP). Statistikas pārvaldē arī atzīmē, ka kopš datu par remigrantiem apkopošanas sākuma 2013.gadā pērn reģistrēts lielākais skaits valstspiederīgo, kas gada laikā atgriezušies uz dzīvi Latvijā. Piemēram, 2020.gadā Latvijā atgriezās 4700 remigrantu, veidojot 53% no visiem iebraucējiem.
2021.gadā starp remigrantiem vairāk bija vīriešu (59,7%), kā arī migrācijā kopumā vērojams vīriešu pārsvars – starp aizbraucējiem un iebraucējiem attiecīgi 56,6% un 66,1%.
Pagaidām vēl nav apkopoti dati par 2021.gada remigrantu nodarbinātību un izglītības līmeni, bet 2020.gadā, vērtējot remigrantu izglītības līmeni personām, kuras vecākas par 15 gadiem, visvairāk remigrantu bija ar vidējo, aroda vai profesionālo vidējo izglītību – 49,7%. Nākamā lielākā grupa bija ar augstāko izglītību, tostarp doktora grādu ieguvušie – 34,2%, savukārt 16,1% remigrantu izglītība bija zemāka par vidējo.
Izteiktas dzimumu atšķirības 2020.gadā bija arī starp augstāko izglītību ieguvušajiem remigrantiem – 44,9% sieviešu bija augstākā izglītība, kamēr starp vīriešiem vien 24,7%. Pēc 2021.gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā 23,6% vīriešu un 34,9% sieviešu ir augstākā izglītība.
Apkopojot datus secināts, ka Rīgas un Pierīgas novadi ir iecienītāki remigrantiem ar augstāko izglītību – attiecīgi 51,4% un 37,6% no remigrantiem, kas atgriežas attiecīgajā reģionā, savukārt vairāk remigrantu ar vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību (63,9%) atgriežas Latgalē.
Pierīgas novados – Siguldas, Ropažu un Mārupes novados – vairāk nekā puse 2020.gada remigrantu bija augstākā izglītība. Zemākais remigrantu ar augstāko izglītību īpatsvars (mazāk par 15%) bija deviņos novados – Talsu, Bauskas, Smiltenes, Alūksnes, Balvu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas un Līvānu, kā arī Jēkabpilī.
No visiem remigrantiem, kuri vecāki par 15 gadiem, 40% bija nodarbināti, 5,4% bija bezdarbnieki, bet 54,6% bija ekonomiski neaktīvi (skolēni, pensionāri, ienākumu no kapitāla saņēmēji).
Visvairāk nodarbināto ir 25-34 gadu vecumā – šajā vecumā bija nodarbināti 50,5% remigrantu. Taču atšķirības šajā vecumā bija starp dzimumiem – 57% remigrantu vīriešu šajā vecuma grupā bija nodarbināti, savukārt sievietes tikai 43,1%, un 52% sieviešu bija ekonomiski neaktīvas (mājsaimnieces, studentes, ienākumu no kapitāla saņēmējas). Gandrīz visās vecuma grupās (izņemot 45-54 gadu vecumu) vīrieši bija nodarbināti vairāk nekā sievietes, norāda statistikas pārvaldē.
Visbiežāk remigranti ir vienkāršo profesiju pārstāvji (18%), kā ēku būvniecības strādnieki, citur neklasificēti strādnieki, biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (16,9%), kvalificēti strādnieki un amatnieki (15%). Pakalpojumu un tirdzniecības jomu pārstāv gandrīz katra trešā (31,5%) nodarbinātā remigrante, kura vecāka par 15 gadiem, kamēr vīrieši vien 7,1%.
Sievietēm otra populārākā profesiju grupa ir vecākās speciālistes (16,3%), seko vienkāršās profesijas (13,8%). Vīriešiem populārākā profesiju grupa ir kvalificēti strādnieki un amatnieki (21,5%), bet vienkāršajās profesijās, piemēram, ēku būvniecības strādnieki, krāvēji, citur neklasificēti strādnieki bija nodarbināti 20,9%. Vienlaikus 11,3% vīriešu bija vadītāji, savukārt sievietes – 8%.
Ja salīdzina nodarbināto remigrantu datus ar Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju nodarbinātības datiem, starp Latvijas iedzīvotājiem dominē vecākie speciālisti (17,5%), pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (15,1%), kā arī speciālisti (14,2%).
