Šī gada 15.septembrī Rīgā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā notika seminārs diskusija “Prasības potenciālam gliemeņu audzētājam. Latvijas normatīvo aktu atbilstība gliemeņu audzēšanas biznesa uzsākšanai”.
Semināra – diskusijas mērķis bija noskaidrot, cik gatavi esam gliemeņu audzēšanas biznesa uzsākšanai Baltijas jūrā no likumdošanas un normatīvo aktu bāzes viedokļa, un saprast, kādās institūcijās ir jāvēršas, kādi normatīvie akti ir jāievēro un kādi dokumenti ir jāsaņem potenciālajam uzņēmējam, pirms uzsākt darbību.
Pateicoties plaši pārstāvētajam dažādu institūciju spektram, diskusija veidojās dinamiska un produktīva, un galvenās atziņas par Latvijas likumdošanas un normatīvo aktu gatavību gliemeņu audzēšanas biznesa potenciālai uzsākšanai ir šādas:
- Latvijas normatīvie akti un likumi paredz šāda biznesa uzsākšanas iespēju, taču, kamēr nav bijis pirmais precedents, kad uzņēmējs vēlas uzsākt gliemeņu audzēšanas biznesu, nav ļoti precīzi zināmas ne sagatavošanās darbu izmaksas, nedz laiks, kāds jāparedz visas nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanai un saņemšanai.
- Visas iesaistītās puses atzīst, ka dokumentācijas sagatavošanas process potenciālajam uzņēmējam nav vienkārši izpildāms, tomēr, ja to vērtē ilgtermiņā (pēc visu atļauju saņemšanas uzņēmējam – konkursa uzvarētājam tiek piešķirtas tiesības izmantot iezīmēto vietu 30 gadus), tad procesa sarežģītība kļūst samērojama ar sagaidāmo ieguvumu
Ja gliemeņu audzēšanu uztveram kā vienu no Baltijas jūras ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumiem, tad ir jāizvērtē, vai tā ir uzskatāma par uzņēmējdarbību komerciālos nolūkos, vai tomēr vides pakalpojums. Tādā gadījumā stājas spēkā citi nosacījumi, kuri būtu diskutējami atsevišķā sarunā ar iesaistītajām pusēm.
Tikšanās tika rīkota INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. līdzfinansētā R031 projekta “Baltic Blue Growth (BBG)” “Baltijas jūras izaugsme – liela mēroga gliemeņu audzēšanas attīstība Baltijas jūrā” (“Baltic Blue Growth – Initiation of full scale mussel farming in the Baltic Sea”) ietvaros.
Pievienotie dokumenti:
Semināra – diskusijas darba kārtība
Prezentācijas pielikumā:
“Baltijas izaugsme – liela mēroga gliemeņu audzēšanas attīstība Baltijas jūrā”, Zane Gaile, KPR
“Sociāli – ekonomiskie aspekti”, Zaiga Ozoliņa, KPR
“Gliemeņu audzēšanas izpētes fermas izveide Baltijas jūras Kurzemes piekrastē: pētījumi gliemeņu audzēšanā un vides aspekti”, Juris Aigars, LHEI
“Vācijas likumdošana rūpnieciskai gliemeņu iegūšanai Vācijas teritoriālajos jūras ūdeņos”, Zaiga Ozoliņa, KPR
“Jūras telpiskais plānojums – kā šis dokuments varētu ietekmēt gliemeņu audzēšanas biznesu?”, Kristīne Kedo, VARAM Telpiskās plānošanas politikas nodaļa
“Licences (atļaujas) saņemšanas kārtība laukuma izmantošanai jūrā komercdarbībai akvakultūrā”, Inese Bārtule, ZM Zivsaimniecības departaments
“Gliemeņu audzēšanas un pārstrādes prasību pamatprincipi”, Mārtiņš Seržants, PVD
“Vides aizsardzības prasības jūras izmantošanai”, Evija Šmite, VVD Zvejas kontroles departaments
Informāciju sagatavoja:
Zane Gaile
Projekta eksperte – reģionālā koordinatore
Kurzemes Plānošanas reģions
