WaterMan projekta komanda un pieaicinātie interesenti aprīļa beigās devās uz Spāniju, lai tur iepazītu notekūdens un lietusūdens apsaimniekošanu un tā otrreizēju izmantošanu. No Latvijas uz Spāniju devās Kurzemes plānošanas reģiona, Saldus novada pašvaldības un Liepājas valstspilsētas pašvaldības pārstāvji.
Spānijā tika apmeklēts Murcia reģions, kas sastāv no 45 pašvaldībām un to kopējais iedzīvotāju skaits ir gandrīz 1.5 miljoni. Lai arī šis reģions atrodas Spānijas dienvidos un cieš no karstuma radītiem sausuma periodiem, vienlaicīgi tas atrodas arī kalnainā reģionā, kas lietavu laikā rada plūdu draudus ielejās. Šajā reģionā viens no iedzīvotāju iztikas avotiem ir lauksaimniecība, un reģions ir pazīstams Spānijā gan ar saviem citrusa augļu dārziem, gan arī neizpaliek citām lauksaimniecības kultūrām. Svarīgi piebilst, ka Murcia reģions atrodas zemāk par jūras līmeni, un viss ūdens, ko viņi iegūst no urbumiem, ir sālsūdens, ko nepieciešams atsāļot, arī notekūdens, ko plāno izmantot atkārtoti. Atsāļošanas process ir salīdzinoši dārgs, tāpēc, lai kaut cik mazinātu šīs izmaksas, tiek uzkrāts lietus ūdens, ko izmanto sāļā ūdens atšķaidīšanai, lai mazinātu tajā esošo sāls koncentrāciju. Lauksaimniecībā tiek izmantots tikai otrreizēji pārstrādāts ūdens, jo ūdeni, ko iegūst no ezeriem, vai upēm, galvenokārt izmanto dzeramā ūdens vajadzībām.
Ūdens daudzumu, kas pienākas katrai pašvaldībai un zemnieku saimniecībām, nosaka valsts, un ar šo situāciju nav apmierinātas ne pašvaldības, ne arī saimniecības, jo ir periodi, kad valsts vienkārši neļauj izmantot ūdeni, lai neciestu pazemes ūdens dzīles. Valsts ir noteikusi ūdens patēriņa prioritāru secību – pirmajiem ūdens pienākas iedzīvotājiem un mazajām industrijām, kas ir pieslēgtas kopējai ūdens apgādes sistēmai. Kā nākamajiem ūdens pienākas zemnieku saimniecībām, kas arī ir lielākie ūdens patērētāji (82% no visa pieejamā ūdens) Murcia reģionā, tiem seko ūdens apsaimniekošanas staciju vajadzībām, elektroenerģijas ražošanai, akvakultūrai, atpūtas vajadzībām (golfa, futbola laukumi), kuģošanai un ūdens transportam, kā arī citiem mērķiem.
Valsts ir noteikusi, cik daudz ūdens pienākas katrai zemnieku saimniecībai uz vienu hektāru pēc tā audzētās kultūras (vidēji tie ir 150 m3 uz viena hektāra), sausuma periodos ar to nepietiek. Tas tiek stingri kontrolēts, un šis birokrātiskais slogs ir viens no iemesliem, kāpēc mazās zemnieku saimniecības beidz eksistēt un tiek pārdotas, vai nodod īres tiesības lielajiem lauksaimniekiem. Tādējādi cieš arī nodarbinātība, jo tiek atlaisti arī darbinieki, Murcijas reģionaā lauksaimniecībā nodarbināto skaits ir vairāk kā 100 000. Lai šo situāciju risinātu, zemnieku saimniecības un arī pašvaldības būvē pašas savas atsāļošanas stacijas. Taču pavisam nesen daudzas no tām slēdza (vairāk nekā 1000), jo tās valstiski tika pasludinātas par nelegālām tādēļ, ka tiek noplicinātas pazemes ūdens dzīles. Lai pastāvētu kaut neliela iespēja uz ūdens neatkarību, ir atļauts veidot pašiem savus ūdens uzkrāšanas baseinus. Tur tiek uzkrāts lietus ūdens, kā arī valsts nodrošinātais ūdens no periodiem, kad tas nav tik daudz nepieciešams, bet būs svarīgs izdzīvošanai sausuma periodos. Visu ūdeni, ko uzkrāj uz privātas zemes, pieder zemes īpašniekam, savukārt viss sabiedriskās teritorijās uzkrātais ūdens pienākas pašvaldībai.
Otrreiz attīrītais ūdens zemnieku saimniecībās ir pieejams bez maksas, taču tā piegāde ir maksas pakalpojums. Arī cauruļvadu izbūvi līdz konkrētajai zemnieku saimniecībai sedz paši īpašnieki. 99% no šī ūdens patērē tieši zemnieku saimniecības un tikai 1% ielu tīrīšanai un privāto dārzu laistīšanai. Otrreiz izmantojamo ūdeni var attīrīt līdz pat A klases ūdenim, bet ne vienmēr tas ir vajadzīgs, un arī izmaksas no tā atšķiras. Piemēram, lauksaimniecības mērķiem attīrīta ūdens izmaksas ir 15-16 centi par 1 m3, bet 2 Euro par 1 m3 attīrītu A klases ūdeni.
Dažas no pašvaldībām izmanto citu pieeju – tās ūdens attīrīšanu ir nodevušas privāto uzņēmēju rokās, jo uzskata, ka tiem ir lielāki pieejamie līdzekļi un pieejama profesionālāka komanda, lai nodrošinātu šo pakalpojumu. Daļa no attīrītā ūdens tiek novadīts upēs, lai tās pavisam neizžūtu un nenomirtu tur dzīvojošās sugas un radības, kas dzīvo un ir atkarīgas no upes ūdens.
Daži ieteikumi no Spānijas ūdens apsaimniekotājiem, kā cīnīties ar ūdens trūkumu, vai kā attiekties pret ūdeni, ko patērējam un kurš nebūs pieejams mūžīgi:
- Modernizēt laistīšanas sistēmas, lai lieki netērētu ūdeni, kur tas nav nepieciešams;
- Strādāt pie informācijas kampaņas par ūdens otrreizēju izmantošanu, lai ūdens taupīšanu;
- Savākt lietusūdeni, nokrišņu ūdeni un izmantot to vietās, kur nav nepieciešama dzeramā ūdens kvalitāte;
- Uztvert ūdeni kā resursu, ar ko jābūt tik precīziem kā grāmatvežiem, plānot tā ieguvi, nepieciešamību un izlietojumu;
- Radīt caurskatāmu ūdens pārvaldīšanas un vadības sistēmu, lai visas iesaistītās puses, jo īpaši patērētāji, varētu tam sekot līdzi.
Latvijai vēl tāls ceļš ejams līdz līdzīgu sistēmu izveidei, jo pašlaik pārstrādātu notekūdeni Latvijā lauksaimniecībā nav atļauts lietot, lai gan ES regulas to neaizliedz. No Baltijas valstīm šāds aizliegums ir atcelts Igaunijā, kur pārstrādāta notekūdens pielietojums ir atļauts.
Pasākuma prezentācijas (angļu valodā):
Comunidad dr Regantes Campo de Cartagena presentation
Dinapsis, Region de Murcia presentation on Digital transformation for Sustainable Management of Water and Environmental Health
Presentation on Joint reflections on the study trip Co-existence with water scarcity in the region of Murcia in Spain
Presentation about Collectors and storms tank in Santiago de la Ribera Project
Presenation on wastewater treatment and water reuse in Murcia
GEMS project. Presentation by Manuel Boluda, GEMS Project Coordinator
Intensive use of groundwater in SE Spain, and consequences: Presentation of The Interreg EuroMed “Clepsydra” project
Spanish water management system. Presentation by Manuel Boluda, Water Management Technician
How to face water scarcity. Presentation by José Sandoval Moreno, General Director of Water
Pasākuma mērķis ir veicināt sadarbību starp dažādām organizācijām un valstīm, lai veidotu ilgtspējīgas ūdens pārvaldības risinājumus Baltijas jūras reģionā.
Informāciju sagatavoja:
Aija Neilande,
projektu vadītāja,
aija.neilande@kurzemesregions.lv
