“Piedāvājums kļūt par diasporas jautājumu vēstnieci bija pārsteigums, bet es to pieņēmu ar lielu prieku, pateicību un interesi.” Iepazīstam Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos.
Tā jau ir raidījuma “Globālais latvietis. 21. gadsimts” tradīcija, ka katra gada sākumā tiekamies ar diasporas vēstnieku, šis gads nebija izņēmums un janvārī tikāmies ar Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli, un šodien atkal tiekamies ar vēstnieci, tiesa, nu ir notikusi rotācija un kopš 15. augusta darbu Diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstnieces amatā rotācijas kārtībā uzsākusi karjeras diplomāte Zanda Grauze.
Iepazīstamies ar vēstnieci, kurai ir trīsdesmit gadu ilgusi diplomātiskā karjera, dzimusi un augusi Vecumniekos, Zemgales pusē. Izglītību ieguvusi Latvijas Universitātē, absolvējusi Vēstures un Filosofijas fakultāti. Papildus izglītojusies Vācijā un Singapūrā. Kopā ar ģimeni dzīvojusi arī Lielbritānijā un Uzbekistānā. Strādājot Parīzē, par lielu aizraušanos diplomātei kļuva dziedāšana Parīzes latviešu korī “Latve” un bērnu folkloras kopas “Guntiņas” administrēšana.
Zanda Grauze Ārlietu ministrijā strādā jau no 1992. gada, sākotnēji – Austrumeiropas departamentā, tad bijusi ārlietu ministra Induļa Bērziņa biroja vadītāja, kā arī Konsulārā un Personāla departamentu direktore.
Lielu pieredzi viņa ieguvusi, darbojoties dažādās Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs – vēstniecībās Čehijā un Lietuvā, Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES, kā arī Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā NATO. Bet no 2014.gada divus gadus Zanda Grauze bijusi arī Latvijas pastāvīgā pārstāve Palestīnā. Viņa rezidējusi Rīgā. Turpinot pārskatīt diplomātes karjeru, jānorāda, ka pēdējos četrus gadus Zanda Grauze ir bijusi padomniece-pārstāvniecības vadītāja vietniece Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā UNESCO, kur atbildējusi par visu ar UNESCO saistīto jautājumu loku – kultūra, izglītība, zinātne un komunikācija. Tas realitātē nozīmē – bijusi par starpposmu starp Latvijas iestādēm, institūcijām, pašvaldībām un UNESCO. Šajā laikā īpaši izceļami vairāki notikumi: svarīgs un vēsturisks mirklis bijis Kuldīgas vecpilsētas ierakstīšana Pasaules mantojuma sarakstā, vienlaikus savu artavu diplomāte devusi ANO pirmiedzīvotāju desmitgades gatavošanā un norisē, veiksmīgi sadarbojoties ar LU Lībiešu institūta direktoru Valtu Ernštreitu, jāpiemin arī politiskais atbalsts Ukrainai visās UNESCO atbildības jomās un cīņa ar Krievijas izplatīto dezinformāciju gan kopā ar žurnālisti Ritu Rudušu Starptautiskajā Informācijas un komunikācijas programmā, gan ikdienā. Jautāta, cik viegli bijis pieņemt piedāvājumu kļūt par īpašo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos, vēstniece ir lakoniska:
“Atzīšos, ka šis piedāvājums no Ārlietu ministrijas bija pārsteigums un es to pieņēmu ar lielu prieku, pateicību un interesi, jo man šķiet, ka šī ir viena ārkārtīgi interesanta Ārlietu ministrijas darba sadaļa, proti, darbs ar diasporu – gan strādājot Rīgā, gan pārstāvniecībās ārpus Latvijas.”
Kopš stāšanās amatā laiks esot veltīts, lai ieskrietos un iepazītu jaunos pienākumus, bet, pateicoties kolēģiem, kuri strādājuši pirms tam, iestrādnes ir un atliek tikai pildīt jau pielemto. Jo zināms, ka vēstniece amatu pārņem brīdī, kad plāns darbam ar diasporu 2024.-2026. gadam ir izstrādāts, un noteiktās prioritātes ir četras – latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus Latvijas, diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana, arī diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā, un atbalsts remigrācijai. Jautāta, ko no šī visa virzītu par savu svarīgāko uzsvaru, vēstniece runā salīdzinājumos:
„Man ir ļoti grūti izvēlēties vienu no šiem četriem. Tā ir taisnība, ka nākamajos gados mana dzīve ir vienkārša nākamajos mēnešos un ilgāk, jo ir gan diasporas likums, gan plāns darbam ar diasporu trim gadiem. Bet, ja runājam par šiem četriem punktiem, tad tas ir kā galds ar četrām kājām un, lai tas galds būtu stabils, visas četras kājas ir ļoti svarīgas. Bet ir vēl piektais elements – galdauts tam galdam ar četrām kājām un tā ir komunikācija. Tā ir viena joma, kurai es patiesi gribētu pievērst īpašu uzmanību visplašākajā šī vārda nozīmē, gan komunikācijai ar Latvijas valsts iestādēm, gan ar diasporas organizācijām un atsevišķiem indivīdiem, gan diasporas organizāciju vidū, gan arī starp dažādu valstu diasporas organizācijām.”
Vēstniece atzīst, ka daudz jaunu nianšu nāksies iepazīt, bet, tā kā viņa pati dzīvojusi ārpus, šķiet, ka drēbi viņa zina un sola arī īpašu uzmanību pievērst tuvākajiem darbiem, vērtējot diasporas organizāciju iesniegtos projektus nākamā gada budžeta ietvarā.
Plašāku sarunu ar vēstnieci klausies Latvijas Radio 1 raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts”, kur kopā ar Agnesi Drunku vēstnieci iztaujāja arī Latvijas Universitātes asociētā profesore Baiba Bela, žurnāliste Ilze Kalve no Apvienotās Karalistes un Laima Ozola, portāla „Baltic- Ireland.ie” galvenā redaktore.
Informācija pārpublicēta no latviešiem.com portāla: https://www.latviesi.com/jaunumi/globalais-latvietis-21-gadsimts-iztaujajam-jauno-diasporas-grupas-specialo-uzdevumu-vestnieci-zandu-grauzi?
