Pēdējo četru gadu laikā to iedzīvotāju skaists, kas Latvijā atgriezušies no ārvalstīm, ir teju dubultojies. Tam par iemeslu ir gan sentiments — ilgas pēc dzimtenes, radiem un draugiem —, gan arī gluži praktiski iemesli — Latvijā bezdarba rādītāji samazinās, parādās jaunas darbavietas un ir iespējams labi nopelnīt arī pie darba devējiem mūsu valstī. Turklāt ārvalstīs uzkrātās zināšanas un nauda nereti kalpo par pamatu biznesa uzsākšanai.
Gan pašvaldības, gan arī dažādas valsts iestādes pēdējos gados mērķtiecīgi sniedz informāciju un atbalsta tos, kuri vēlas atgriezties mājās. Remigranti ne tikai ir darbaspēks, kas aizpilda brīvās darbavietas vai rada jaunas, bet viņi arī veido zināšanu pārnesi, kas ir vēl viens būtisks ieguvums Latvijas tautsaimniecībai.
Kaut arī kopš neatkarības atgūšanas pagājušā gadsimta 90. gados cilvēki ir braukuši prom no Latvijas labākas dzīves meklējumos, masveidīga valsts pamešana iezīmējusies divas reizes. Pirmā bija pēc tam, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā 2004. gadā un daudzas valstis Latvijas iedzīvotājiem atvēra savu darba tirgu. Otrā, daudz smagāka masveida aizbraukšana no valsts bija pirms 16 gadiem, kad Latvijai ļoti smagas sekas radīja globālā ekonomikas un finanšu krīze. Straujais ienākumu zudums daudzus cilvēkus dzina peļņā uz ārvalstīm. Pētnieki lēš, ka no 2008. gada līdz 2018. gadam aizbraukuši ap 324 000 Latvijas iedzīvotāju. Daļa no viņiem drīz vien atgriezās, bet tad aizbrauca atkal. Tīrie zaudējumi valstij desmit gadu laikā ir ap 218 000 iedzīvotāju.
Nenoliedzami, vēl pāragri runāt par masveida cilvēku atgriešanos, bet ar katru gadu remigrantu skaits tomēr aug. No 2020. līdz 2023. gadam atgriezušies teju 30 000 Latvijas iedzīvotāju. «Patlaban jau ir sasniegts zināms līdzsvars migrācijas bilancē — pat nedaudz vairāk atgriežas nekā aizbrauc. Tomēr es neteiktu, ka trīsdesmit tūkstoši, kas atbraukuši, ir jau daudz. Nē! Diemžēl mums ir arī jāpieņem, ka lielākā daļa tā arī neatbrauks atpakaļ,» kopējo situāciju raksturo profesore Inta Mieriņa, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centra direktore.
Lielākās pilsētas pievilcīgākas
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka visvairāk cilvēku atgriežas tieši Latvijas lielākajās un arī ekonomiski aktīvajās pilsētās. Arī šajā gadījumā Rīga ir vispievilcīgākā jaunas dzīves uzsākšanai, proti, pēdējo četru gadu laikā Rīgu kā savu mājvietu izvēlējušies 9114 remigrantu. Arī Pierīga ir gana iecienīta un noteikti var pieņemt, ka daļa no Pierīgā dzīvojošajiem strādā Rīgā.
Neskatoties uz ne tik labu ekonomisko situāciju un to, ka Latgalē bezdarbs tomēr ir lielāks nekā vidēji valstī, Daugavpilī šajā laikā atgriezušies 1564 Latvijas iedzīvotāju. Otra lielākā pilsēta, kuru arī ir izvēlējušies salīdzinoši daudzi remigranti, ir Liepāja — tur četru gadu laikā mājup pārbraukuši 1303 cilvēku.
No valstspilsētām nākamā pievilcīgākā ir Jelgava — šajā pilsētā uz pastāvīgu dzīvi apmetušies 918 no ārvalstīm atbraukušie, Jūrmalā — 916. Vismazāk par savu dzīvesvietu remigranti izvēlējušies Ogri — četru gadu laikā tikai 318. Liels jaunu darbaroku pieplūdums nav vērojams arī Valmierā — tikai 359. Rēzeknē atgriezušies 460, bet Ventspilī — 527 iedzīvotāji.
«Remigranti, protams, skatās vairāk uz lielākām pilsētām. Tur ir daudz plašākās nodarbinātības iespējas, kā arī nodarbinātība ir daudzveidīgāka un, protams, arī atalgojums lielāks,» ekonomiskos apsvērumus uzskaita migrācijas pētniece I. Mieriņa. Taču statistikas dati rāda, ka gana daudzi izvēlējušies dzīvi arī reģionos, ārpus lielajām pilsētām.
Atgriežas iepriekšējā dzīvesvietā
Pirmkārt, cilvēki brauc atpakaļ uz savām dzimtas/vecāku mājām vai uz pilsētu, no kuras aizbraukuši, kur palicis arī mājoklis un draugi. Tā atzīst reģionālie remigrācijas koordinatori, kurus aptaujāja Bilance. Ja nav mājokļa, tad atgriešanās ir jau sarežģītāka. Tieši tāpēc būtiski, lai pašvaldībās būtu iespēja piedāvāt jaunu mājokli arī remigrantiem. (Jāatgādina, ka Bilance jau rakstīja, ka mājokļu trūkumu izjūt praktiski visas pašvaldības Latvijā, tai skaitā arī visas valstspilsētas, tāpēc ir tapusi valsts atbalsta programma, kas nākotnē palīdzēs šo iztrūkumu nedaudz mazināt.)
«Tendence ir, ka atgriežas savos lauku īpašumos. Cilvēki izvēlas arī laukus, lai sāktu uzņēmējdarbību,» tā Bilancei atklāj Agnese Berģe, remigrācijas koordinatore Kurzemē. Kurzemē tieši ar koordinatoru iesaisti un atbalstu šogad atgriezušies jau 154 remigranti. «Pirmkārt, tā ir mīlestība pret dzimteni. Mājas ir mājas. Daudziem svarīgi, lai arī bērni neaizmirst savu identitāti. Un, otrkārt, tie ir arī ekonomiskie apsvērumi — situācija starp valstīm, uz kurām aizbrauca mūsu cilvēki, sāk izlīdzināties. Plaisa vairs nav tik liela. Tāpat atgriežas arī tie, kas var strādāt attālināti — patlaban jau vairs nav svarīgi, kur dzīvot. Un kāpēc gan nedzīvot un nestrādāt savā dzimtenē?» iemeslus, ko dzirdējusi no tiem, kas vēlas atgriezties Latvijā, skaidro A. Berģe.
Jautāta, kas tad ir galvenais izaicinājums, braucot uz mājām, A. Berģe atzīst, ka daudzas lietas var atrisināt. Gan Liepāja, gan Ventspils aktīvi strādā, lai palīdzētu remigrantiem atkal iesakņoties. Taču viņa piebilst, ka svarīgi būtu nodrošināt remigrantiem arī psiholoģisko palīdzību, kas ļautu daudz labāk atkal integrēties Latvijas sabiedrībā. «Problēma jau nav tikai bērniem, kas atgriežas un kam jāspēj adaptēties skolā, jāmeklē jauni draugi. Arī daudziem pieaugušajiem tas palīdzētu, jo viņi ir bijuši prom pat 15 vai 20 gadus,» uzsver A. Berģe.
Ja analizē datus, kas atgriezušies ar reģionu konsultantu atbalstu, izceļas Zemgale, kur pieprasījumu pēc atbalsta bijis mazāk, salīdzinot ar citiem reģioniem. Agnese Bokta, koordinatore Zemgalē, teic — tas tāpēc, ka zemgalieši salīdzinoši nemaz tik daudz nav aizceļojuši. «Arī braucot pie diasporas un runājot ar cilvēkiem, kas šobrīd dzīvo ārvalstīs, cilvēkus no Zemgales bieži satikt nevar,» atzīst A. Bokta. Turklāt zemgaliešiem tuvumā ir Rīga — ja neizdodas atrast mājokli vai darbu reģionā, cilvēki izvēlas galvaspilsētu. «Svarīgāk — vai ir vieta, kur dzīvot, vai ir vecāku mājas, vai varbūt pirms aizbraukšanas bijis dzīvoklis. Tad jau cilvēki skatās — cik tālu ir bērniem skola, vai pieejami bērnudārzi, kas ar darba iespējām,» izvēli par labu reģionam skaidro A. Bokta. Tomēr pārsvarā remigranti izvēlas pilsētas — Jelgavu, Bausku. Tajās arī ir lielākas darba iespējas.
Galvenie atgriešanās iemesli
Migrācijas pētniece I. Mieriņa norāda uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kuri spēlē lielu lomu, kāpēc cilvēki tieši tagad pieņem lēmumu braukt mājās. «Daudzviet pasaulē, īpaši tajās valstīs, kur apmetušies mūsu tautieši — Lielbritānijā, Vācijā, ASV — pēdējo gadu laikā ir vērojami politiskie un ekonomiskie satricinājumi. Protams, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, arī bija cilvēki, kas brauca prom no Latvijas, taču patlaban, redzot, ka ukraiņi turas, situācija ir pamainījusies,» stāsta I. Mieriņa. Viņa uzsver, ka arī Covid–19 pandēmijas laikā tika novērots, ka cilvēki atgriežas, jo krīzes situācijā vairāk grib būt kopā ar tuviniekiem un draugiem. «Atgriešanās ir vairāk emocionāls lēmums,» viņa norāda. Pētniece uzsver, ka būtisks faktors, kas veicina remigrāciju, ir pēdējos gados ļoti mērķtiecīgā valsts politika.
Latvijā ir izveidots speciāls remigrantu konsultantu tīkls, šādi konsultanti ir arī Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), kas palīdz ar darba atrašanu. Kā norāda NVA, interese par atgriešanos Latvijā pēdējos gados ir nemainīgi liela. Tāds secinājums ir arī Eiropas valstu nodarbinātības dienestu (EURES) Latvijas konsultantiem. No 2020. līdz 2024. gadam konsultanti individuālas konsultācijas par remigrāciju, darba un dzīves apstākļiem Latvijā ir snieguši pusotram tūkstotim ārzemēs mītošajiem. Savukārt, organizējot informatīvus remigrācijas tematikai veltītus gan tiešsaistes, gan klātienes pasākumus un piedaloties diasporas pasākumos, informācija un konsultācijas sniegtas vairākiem tūkstošiem tautiešu ārvalstīs.
Tāpat arī lielākās pašvaldības ļoti aktīvi iesaistās gan tautiešu aicināšanā mājās, gan ar pārcelšanos saistīto problēmu risināšanā. Pēdējos gados mūsu valstī saistībā ar remigrāciju ir mainīti likumi, tāpat ir speciālas atbalsta programmas, lai veicinātu biznesa uzsākšanu.
Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Remigranti atgriežas ekonomiski aktīvajās pilsētās» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024
Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada decembra (516.) numurā.