8.maijā projekta “WaterMan” ietvaros norisinājās seminārs Kuldīgas novada pašvaldībā. Seminārā piedalījās nozares speciālisti: attīstības nodaļas speciālisti, ūdenssaimniecības, komunālās pārvaldes u.c. ar ūdens saimniecību saistīti speciālisti.
Pētījuma virsmērķis ir veicināt lietus (nokrišņu) ūdens izmantošanu Kurzemes reģionā, izmantojot aprites ekonomikas principus un samazinot ūdens piesārņojumu. Tajā tiek apkopotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz lietus ūdens atkārtoto izmantošanu, klimatu pārmaiņu sagaidāmā ietekme uz nokrišņiem un lietus ūdens potenciālu patēriņu, Latvijas un starptautiskie labās prakses piemēri, kā arī konkrētas idejas lietus ūdens izmantošanai Kurzemes reģiona pašvaldībās. Pētījums tiek izstrādāts Interreg Baltijas Jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2021.-2027.gadam projektā “Ūdens atkārtotas izmantošanas veicināšana Baltijas jūras reģionā, gūstot zināšanas vietējā un reģionālā līmenī” (WaterMan).
Seminārā tika prezentēta vispārīgā informācija par WaterMan projektu, kā arī sagaidāmo klimata pārmaiņu ietekme uz Kurzemes reģiona pašvaldībām. Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, klimata pārmaiņu ietekmē Kuldīgas novadā augs diennakts vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, paaugstināsies karstuma viļņu ilgums, kā arī palielināsies sausuma periodi. Vienlaikus pieaugs nokrišņu daudzums un intensitāte, kaut vairāk tiek sagaidīts gada aukstajā laikā. Minētās prognozētās izmaiņas nav tik būtiskas, lai atšķirtos no jau pieredzētajām variācijām, kad dažos gados var būtiski atšķirties temperatūra vai nokrišņu daudzums, kaut arī nav izslēgts, ka tiks pieredzēti bezprecedenta notikumi, līdzīgi kā tas notika ar ekstrēmo lietu 2025.gada jūlijā. Kopumā šādas tendences izceļ lietus ūdens uzkrāšanas aktualitāti, lai būtu iespējas to izmantot sausajā periodā.
Seminārā tika prezentēti Latvijas un ārzemju iedvesmojošie piemēri lietus ūdens atkārtotai izmantošanai un apspriestas konkrētas ieceres, kā integrēt lietus ūdens atkārtotu izmantošanu pašvaldību attīstības projektos. Piemēram, lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus var integrēt, pilnveidojot dažādus pašvaldības īpašumus: skolas, bērnu dārzus, sporta laukumus, atpūtas un labiekārtotas teritorijas. Arī, pārbūvējot vai no jauna izbūvējot, vai atjaunojot esošās ielas, var integrēt ilgtspējīgus risinājumus.
Jānošķir lietus ūdens izmantošanas pasīvie un aktīvie risinājumi. Pasīvie risinājumi, piemēram, bioievalkas, lietusdārzi, ūdens caurlaidīgie segumi, samazina lietus noteces caurplūdumu un apjomu un attiecīgi noslodzi uz maģistrālo lietus kanalizācijas un meliorācijas sistēmu, attīra lietus ūdeņus, aiztur un saglabā lietus ūdeni turpmākai izmantošanai. Šo ūdeni vēlāk var izmantot apstādījumu teritoriju pasīvai laistīšanai, tas sekmē ūdens iztvaikošanu un pilsētvides karstuma salu mazināšanu. Šādi saglabāts ūdens palīdz veidot patīkamu mikroklimatu un pievilcīgāku pilsētvidi. Savukārt aktīvie risinājumi paredz lietus ūdens savākšanu un uzkrāšanu virszemes vai pazemes rezervuāros vai tvertnēs, dīķos vai arī seklajos gruntsūdeņos. Turpmāk ūdens tiek padots ar sūkņiem un izmantojams tualetes noskalošanai, veļas mazgāšanai, augu laistīšanai u.c. Lietus ūdens izmantošanas pasīvie risinājumi ir vairāk tehniski-ekonomiski pamatoti Latvijas apstākļos, savukārt aktīvā izmantošana ir dārga, salīdzinot ar dzerama ūdens izmantošanu un pamatota tur, kur pastāv problēmas ar lietus ūdens novadīšanu vai dzerama ūdens ieguvi. Visefektīvākie aktīvās ūdens izmantošanas risinājumi ir dīķi, ka arī ūdens ņemšana no sekliem gruntsūdeņiem, uz kuriem lietus notekūdeņi nonāk pēc attīrīšanas zaļajos risinājumos, kur ūdens tiek izmantots apstādījumu laistīšanai.
Kuldīgas novadā, īpaši Kuldīgas pilsētā, tiek pievērsta liela uzmanība lietus ūdens apsaimniekošanai. Lietus notekūdeņi gan izraisa applūšanu intensīvākās lietusgāzēs, gan noslogo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurās nonāk gan sadzīves un ražošanas notekūdeņi, gan lietus notekūdeņi, gan infiltrācijas ūdeņi, kas ieplūst kanalizācijā no gruntsūdeņiem neblīvu savienojumu un tīkla bojājumu vietās. Uz SIA “Kuldīgas ūdens” attīrīšanas iekārtām nonāk trīskāršs notekūdeņu apjoms, salīdzinājumā ar realizēto ūdeni. Un šī starpība ir tieši lietus notekūdeņi un infiltrācijas ūdeņi.
Kuldīgas novada pašvaldībā un SIA “Kuldīgas ūdens” darbinieki ir jau zinoši par ilgtspējīgās lietus ūdens apsaimniekošanas principiem un risinājumiem, kā arī cenšas šos principus ieviest savā darbā un Kuldīgas novada projektos. Tiek strādāts pie tā, lai novērstu lietus gāžu izraisīto applūdumu, investējot lietus kanalizācijā, kā arī pārslēdzot īpašumus pilsētas centrā no kopsistēmas kanalizācijas sistēmas uz lietus kanalizāciju. Pašvaldības pārstāvji ir ļoti ieinteresēti inovatīvos risinājumos un aktīvi diskutē par to ieviešanas iespējām. Šādi risinājumi mazina slodzi uz attīrīšanas iekārtām un arī samazina neattīrītu notekūdeņu nonākšanu vidē.
Kuldīgas novadā aktuāla ir tēma par lietus ūdens izmantošanu laistīšanai. Aktīvi tiek apspriesti risinājumi lietus ūdens savākšanai, attīrīšanai un izmantošanai laistīšanai, piemēram, futbola laukumiem, kapsētām un strūklakām. Rodas jautājumi par lietusūdens attīrīšanas nozīmi. Lietus ūdens, nokrītot uz zemes, satur piemaisījumus, tāpēc nepieciešama attīrīšana, bet nav viennozīmīgas atbildes, kāda attīrīšana ir atbilstoša un nepārspīlēta.
Kuldīgas novada speciālisti atzīst, ka eksistē infrastruktūras izaicinājumi: vecpilsētās, piemēram, Kuldīgā, lietus ūdens apsaimniekošanu sarežģī vēsturiskā infrastruktūra. Nepieciešamas pielāgotas sistēmas, kas ņem vērā reljefu, diametrus un kritumus, lai novērstu aizsalšanu un nodrošinātu efektīvu ūdens novadīšanu. Skrundā tiek eksperimentēts ar vairāku pakāpju sistēmu, kur tiek apspēlētas reljefa īpatnības.
Sapulces laikā izskanēja būtiska problēma, kas saistīta ar normatīvajiem un juridiskajiem šķēršļiem. Problēmas rada normatīvie akti, kas apgrūtina koplietošanas meliorācijas sistēmas uzturēšanu un pārbūvi, ja tā atrodas pašvaldībai nepiederošajā zemē. Pat ja meliorācijas likums dod pašvaldībai tiesības likvidēt avārijas sekas tādā infrastruktūra, citi normatīvie akti neļauj to darīt, ja pašvaldībai nav apbūves tiesību attiecīgajā zemes gabalā. Tajā pašā laikā, ir precedenti, kā līdzīgas problēmas tika atrisinātas ceļa būves vai elektroenerģijas pārvades infrastruktūras jomā, līdz ar to, cerams, arī šis jautājums tiks atrisināts. Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvji ieņem proaktīvu pozīciju šī jautājumu risināšanā, komunicējot ar Zemkopības, Tieslietu un citām iesaistītajām valsts iestādēm.
Cita novērota problēma ir dažu izmaksu kategoriju neatzīšana par attiecināmajām runājot par ilgtspējīgās pilsētvides projektiem, kas īstenoti no ES fondu līdzekļiem. Piemēram, projektos, kur tiek rekonstruēti ceļi, netiek atzītas tiltu pārbūves izmaksas, vai arī projektos, kur tiek izbūvēti uzņēmējdarbību atbalstošā infrastruktūra, tiek atbalstīta ceļu un ietvju izbūve, bet netiek atbalstīta skvēra labiekārtošana, kaut arī tā tiešā veidā atbilst programmas mērķiem. Kuldīgas novada pašvaldības darbinieki iesaistās arī šī jautājuma risināšanā, sniedzot savus komentārus MK noteikumu projektiem, kas regulē attiecīgās investīcijas.
Projekts “WaterMan”, īstenojot pilotprojektus lietus ūdens izmantošanai, izplatot informāciju par labu praksi un rādot konkrētas projektu idejas, būtiski sekmēs ilgtspējīgu risinājumu izplatību Kuldīgas novadā un Kurzemes reģiona kopumā.
Projektu “WaterMan” īsteno Kurzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros, lai veicinātu ūdens atkārtotu izmantošanu Baltijas jūras reģionā, tādējādi papildinot ūdens apsaimniekošanu ar jaunu elementu, kas var padarīt ūdensapgādi noturīgāku pret klimata pārmaiņām.
Vairāk par projektu: www.interreg-baltic.eu/project/waterman/
Informāciju sagatavoja:
Jurijs Kondratenko
projekta eksperts
