EE-LV00152
11. jūlijā – dienu pirms Jūras svētkiem – Rojā norisinājās informatīva diskusija, kurā zvejnieki, jūrnieki, ūdenslīdēji, vēsturnieki un citi interesenti kopīgi meklēja risinājumus, kā efektīvāk identificēt, savākt un pārstrādāt Baltijas jūras dzelmē pamestos un nolietotos zvejas rīkus jeb tā sauktos “spoku tīklus”.
Pasākums tika organizēts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Nolietotu un pazaudētu zvejas rīku savākšana un pārstrāde” (COREEL) ietvaros. Projektā piedalās arī Latvijas Hidroekoloģijas institūts un Igaunijas partneri, un tas tiek realizēts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.
Spoku tīkli — neredzamais drauds jūras dzīvei
“Spoku tīkli” ir zvejas rīki, kas dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vētras laikā, maluzvejniecības rezultātā vai aizķeroties kuģu vrakos) ir nonākuši jūras dzelmē. Tie turpina nekontrolēti slazdot zivis un citus jūras iemītniekus, nereti gadiem ilgi. Šie tīkli apdraud ne tikai bioloģisko daudzveidību, bet arī kuģošanas drošību — tie var aptīties ap kuģu dzenskrūvēm un radīt būtiskus bojājumus.
COREEL projekta eksperts Jānis Megnis skaidroja, ka šie pamestie tīkli joprojām funkcionē kā zvejas rīki, tikai bez saimnieka — zivis un citas jūras radības tajos sapinas un iet bojā. Tā ir pasīva, bet ļoti postoša zveja, kuras sekas jūrā ir grūti pamanāmas, bet būtiskas.
Uzsvars uz mazajām ostām
Viens no projekta būtiskākajiem soļiem ir izvērtējums par nolietoto un pamesto zvejas rīku apsaimniekošanas iespējām Latvijas mazajās ostās. Tā ietvaros veikta situācijas analīze un apzinātas konkrētas vajadzības ostās, kur zvejniecība joprojām ir nozīmīga ekonomiskā darbība.
Balstoties uz izvērtējumu, par divām pilotvietām izvēlētas Rojas un Salacgrīvas (Kuivižu) ostas, kurās tuvākajā laikā tiks izveidoti pirmie zvejas rīku savākšanas punkti. Tie kalpos kā praktiski piemēri, uz kuru bāzes varēs attīstīt līdzīgu infrastruktūru arī citās Latvijas ostās.
Tīklu izcelšana — sarežģīts un bīstams process
Diskusijas dalībnieki vienojās, ka tīklu atrašana un izcelšana ir ne tikai laikietilpīga, bet arī bīstama. Profesionāli ūdenslīdēji uzsvēra, ka darbs jūras dzīlēs prasa gan īpašas iemaņas, gan tehnisko nodrošinājumu. Kā norādīja uzņēmuma DTSDIVE projektu vadītāja Žanna Šendeļeva, no malas tas var šķist vienkārši — izcelt priekšmetu no ūdens — taču pietiek ar vienu nepareizu soli, lai pats nonāktu tīklā.
Latvijas klimatiskajos apstākļos šādus darbus iespējams veikt vien dažus mēnešus gadā, turklāt redzamība zem ūdens bieži ir slikta. Tādēļ nozīmīgu lomu spēlē modernās tehnoloģijas — sonāri un zemūdens video, kuru datus analizē vēlāk, sauszemē.
Projekta nākamie soļi:
- Apzināt un kartēt spoku tīklu atrašanās vietas;
- Izveidot zvejas rīku savākšanas punktus ostās;
- Nodrošināt to drošu pārstrādi;
- Veicināt sadarbību starp zvejniekiem, ūdenslīdējiem, ostām un pētniekiem;
- Celt sabiedrības informētību un atbildību par jūras piesārņojumu.
COREEL projekts turpināsies līdz 2027. gada beigām, un tā panākumi būs atkarīgi no pieejamā tehniskā nodrošinājuma un visu iesaistīto pušu līdzdalības.
Aicinām iedzīvotājus, zvejniekus un citus interesentus:
Ja Jums ir informācija par pamestiem vai bojātiem zvejas rīkiem jūrā, lūdzu, ziņojiet projekta komandai, rakstot uz e-pastu: anete.jansone@kurzemesregions.lv
Kopīgiem spēkiem — tīrākai un drošākai Baltijas jūrai!
Vairāk par projektu COREEL
Projekts “Nolietotu un pazaudētu zvejas rīku savākšana un pārstrāde” (COREEL) tiek īstenots, lai uzlabotu Igaunijas-Latvijas pierobežas ūdenstilpņu vides stāvokli, attīrot ūdeņus no pamestiem zvejas rīkiem, nodrošinātu atbilstošas un mūsdienīgas nolietotu un pamestu zvejas rīku savākšanas iekārtas četrās vietās Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas reģionā, kā arī veicinātu atbildīgu nolietoto zvejas rīku pārstrādi.
Vairāk par projektu uzziniet: https://kurzemesregions.lv/projekta-coreel-apraksts/
Papildu informācijai:
Anete Jansone
Kurzemes plānošanas reģiona projekta COREEL vadītāja
Mob: 26355733
E-pasts: anete.jansone@kurzemesregions.lv
