Lauksaimniecībā ik gadu var izjust klimata pārmaiņu sekas – ilgus sausuma vai lietavu periodus, plūdu riskus. Mūsu reģionā retāk runājam par dzeramā ūdens resursu potenciālo izsīkumu, taču dzeramais ūdens lielākoties tiek iegūts no gruntsūdeņiem, kas ilgstošu sausuma periodu laikā var kļūt par ierobežotu resursu.
Tāpēc būtiski ir domāt par lietusūdeņu un notekūdeņu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, jo tādējādi nodrošinām papildu ūdens resursus un uzlabojam vides kvalitāti.
Lietusūdeņi un attīrīti notekūdeņi var ne tikai mazināt slodzi uz centralizētajām kanalizācijas un meliorācijas sistēmām un samazināt izmaksas par dzeramā ūdens patēriņu, bet arī ir vērtīgu organisko vielu avots, kas lauksaimniecībā var kļūt par ilgtspējīgu pievienoto vērtību.
Aktīvi un pasīvi lietusūdeņu izmantošanas risinājumi
Lietusūdeni var izmantot divos veidos – pasīvi un aktīvi. Pasīvie risinājumi ir, piemēram, lietusdārzi, specifiski veidoti, ar augiem apstādīti grāvji ar grunts slāņiem (bioievalkas) un caurlaidīgi segumi. Tie palīdz samazināt ūdens noteci kanalizācijā, attīra lietusūdeni un uzkrāj to turpmākai izmantošanai saimniecībā.
Aktīvie risinājumi nozīmē lietusūdens savākšanu īpašās tvertnēs – virszemē vai pazemē, arī dīķos vai gruntsūdeņos. Pēc tam ūdeni ar sūkņiem var nogādāt un izmantot ražas laistīšanai, tualetes skalošanai vai veļas mazgāšanai. Tomēr Latvijā šāda sistēma parasti ir dārga, jo dzeramais ūdens ir lētāks un pieejamāks. Tāpēc aktīvie risinājumi vairāk ir vajadzīgi vietās, kur ir problēmas ar lietusūdens novadīšanu vai dzeramā ūdens pieejamību. Visizdevīgākie aktīvie risinājumi ir dīķi un ūdens izmantošana no seklajiem gruntsūdeņiem, kur lietus ūdens pēc dabiskās attīrīšanas nonāk un pēc tam tiek lietots augu laistīšanai.
Kā var izmantot lietusūdeņus?
- Savākšana un attīrīšana – lietusūdeņus var aizturēt vai infiltrēt. Tie samazina noteci. Daudzi risinājumi paredz arī ūdens filtrāciju, lai uzlabotu ūdens kvalitāti un drošību.
- Atkārtota izmantošana – ūdeni var savākt krājrezervuāros un izmantot saimnieciskām vajadzībām, piemēram, ražas laistīšanai vai dažādās ēku tehniskajās sistēmās.
- Vides labiekārtošana – risinājumi tiek integrēti lauksaimniecības ēku un teritorijas pilnveidē: “zaļie” jumti, caurlaidīgi laukumi, “zaļi-zilie” koridori, lietus dārzi vai “sausās upes” (labiekārtoti kanāli), kas apvieno tehnisko un ainavisko funkciju.
- Apūdeņošana – attīrītu lietusūdeni iespējams izmantot apūdeņošanai, ja tiek ievērotas kvalitātes prasības. Lietusūdeņus, kā arī pēc atbilstošas attīrīšanas un sagatavošanas notekūdeņus, var atkārtoti izmantot ražas laistīšanai, iegūstot ūdenī esosās organiskās vielas, kā arī mazgāšanas darbiem un citām tehniskās apkopes funkcijām.
Risinājumi, kurus vērts ieviest saimniecībā
Lietusūdeņu un notekūdeņu savākšanai un atkārtotai izmantošanai ir dažādi risinājumi. Funkcionāli risinājumi, kurus vērts izmantot lauksaimniecībā:
- filtrējošās joslas – zāliena vai krūmu joslas, kas palēnina ūdens plūsmu un aiztur piesārņojumu. Tās veido gar ceļiem, laukiem vai grāvjiem;
- ūdens aizturēšanas baseini – īslaicīgi uzkrāj lietusūdeni, lai mazinātu plūdus un vienmērīgi novadītu noteci. Tos ierīko kā nelielas ieplakas vai kanālus pie ceļiem vai applūstošām teritorijām;
- lietusūdens savākšana dīķos vai rezervuāros – ūdens tiek novadīts un uzkrāts atklātās ūdenstilpēs atkārtotai izmantošanai.
- mitrāju baseini – mākslīgi veidoti ezeriņi ar augiem, kas bioloģiski attīra un uzglabā ūdeni. Tos parasti ierīko applūstošās teritorijās, un tajās vienlaikus veidojas arī dabisks mitrāja biotops;
- bioievalka – ar augiem apstādīts grāvis ar grunts slāņiem, kas attīra lietusūdeni. To parasti veido ceļu malās;
- ūdens novadīšana seklajos gruntsūdeņos (infiltrācija) – lietusūdens tiek novadīts zemē, lai papildinātu pazemes ūdeņus. To īsteno ar infiltrācijas laukumiem, akām vai drenāžas sistēmām.
Kur vēl smelties idejas un iepazīties ar jau gataviem risinājumiem? – Water Recycling Toolbox!
Projekta “WaterMan” ietvaros izveidots speciāls rīks – “Water Recycling Toolbox”, kas kalpo kā zināšanu platforma pašvaldībām, uzņēmumiem, lauksaimniekiem un citiem interesentiem. Tajā iespējams atrast gan metodisko atbalstu un ieteikumus, gan gatavus piemērus, kā citās Baltijas jūras reģiona valstīs tiek ieviesti dažādi ūdens atkārtotas izmantošanas risinājumi.
Starp pilotprojektiem Toolbox var iepazīties ar:
- Bornholma (Dānija) – attīrītu notekūdeņu izmantošana lauksaimniecībā un pat ūdeņraža ražošanā;
- Braniewo (Polija) – lietusdārzs pie publiskās autostāvvietas un peldbaseina ūdens atkārtota izmantošana ar filtrācijas palīdzību;
- Kalmar (Zviedrija) – attīrīta notekūdens izmantošana publiskajās ēkās un zaļo zonu apūdeņošanai;
- Saldus (Latvija) – lietusūdeņu atkārtota izmantošana strūklakas darbināšanai un apzaļumošanas apūdeņošanai;
- Västervik (Zviedrija) – daudzfunkcionālais dīķis uzkrāj lietusūdeņus, novērš plūdus un nodrošina ūdeni sporta laukumu un apstādījumu laistīšanai un pat mākslīgā sniega ražošanai, vienlaikus veicinot dabisku ūdens attīrīšanos un bioloģisko daudzveidību.
Šādi piemēri palīdz parādīt, kā dažādos apstākļos ūdens resursus iespējams izmantot atkārtoti, samazinot slodzi uz kanalizācijas un meliorācijas sistēmām un radot papildu ieguvumus vietējām kopienām.
Atver Water Recycling Toolbox un iepazīsties ar apkopotajiem risinājumiem
Galvenie ieguvumi lietusūdeņu un notekūdeņu izmantošanai
-
Mazāks plūdu risks – samazinās slodze uz kanalizācijas un meliorācijas sistēmām, tiek mazināti plūdu radītie zaudējumi.
-
Vides kvalitāte – attīrot un atkārtoti izmantojot lietusūdeņus un notekūdeņus, vidē nonāk mazāks piesārņojuma daudzums, tādējādi uzlabojas ūdenstilpju stāvoklis, ekosistēmu veselība un bioloģiskā daudzveidība.
-
Sabiedrības drošība – pieaug gatavība pielāgoties klimata pārmaiņu radītajiem ekstrēmajiem notikumiem, piemēram, ilgstošam sausumam vai lietavām.
-
Papildu organiskās vielas – lauksaimniecībā lietusūdeņi un notekūdeņi var kalpot kā papildu barības vielu un mēslojuma avots augiem.
Par “WaterMan” projektu
Baltijas jūras reģionā ūdens otrreizējā izmantošana vēl nav plaši attīstīta, lai gan klimata pārmaiņas rada arvien lielākus izaicinājumus vietējai ūdensapgādei. Mainīgie laikapstākļi izraisa gan ilgstošus sausuma periodus, gan nokrišņu pārmērību, apdraudot ūdens pieejamību un kvalitāti. Dzeramais ūdens lielākoties tiek iegūts no gruntsūdeņiem, kas noteiktos periodos var kļūt par ierobežotu resursu.
Lai veicinātu ūdens atkārtotu izmantošanu Baltijas jūras reģionā, Kurzemes plānošanas reģions ir iesaistījies Interreg Baltijas Jūras reģiona programmas projekta “WaterMan – ūdens atkārtotas izmantošanas veicināšana Baltijas jūras reģionā, stiprinot vietējo līmeni” īstenošanā. Viens no projekta mērķiem ir papildināt ūdens apsaimniekošanu ar jaunu elementu, kas var padarīt ūdensapgādi noturīgāku pret klimata pārmaiņām, kā arī izglītot sabiedrību par lietusūdeņu un notekūdeņu otrreizējas izmantošanas iespējām. Projekta ietvaros no 22. septembra līdz 24. oktobrim tiek īstenota informatīva kampaņa “Sasmel izlieto ūdeni” un tās laikā notiks dažādas aktivitātes, tai skaitā klātienes pasākums Saldū, 9.oktobrī.
Vairāk par projektu: www.interreg-baltic.eu/project/waterman/
Raksts tapis sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātnisko asistentu Juriju Kondratenko
Publikācija sagatavota Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “WaterMan – Ūdens atkārtotas izmantošanas veicināšana Baltijas jūras reģionā, stiprinot vietējo līmeni” ietvaros. Projekts līdzfinansēts no Eiropas Savienības (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) un tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmā 2021.–2027. gadam.
