Kāpēc jādomā par lietusūdeņu un notekūdeņu atkārtotu izmantošanu?
Baltijas jūras reģionā ūdens otrreizējā izmantošana vēl nav plaši attīstīta, lai gan klimata pārmaiņas rada arvien lielākus izaicinājumus vietējai ūdensapgādei. Mainīgie laikapstākļi izraisa gan ilgstošus sausuma periodus, gan nokrišņu pārmērību, apdraudot ūdens pieejamību un kvalitāti. Dzeramais ūdens lielākoties tiek iegūts no gruntsūdeņiem, kas noteiktos periodos var kļūt par ierobežotu resursu. Lai veicinātu ūdens atkārtotu izmantošanu Baltijas jūras reģionā, Kurzemes plānošanas reģions ir iesaistījies Interreg Baltijas Jūras reģiona programmas projekta “WaterMan” īstenošanā. Viens no projekta mērķiem ir papildināt ūdens apsaimniekošanu ar jaunu elementu, kas var padarīt ūdensapgādi noturīgāku pret klimata pārmaiņām.
Jurijs Kondratenko
Ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas eksperts
“Latvijā ūdens mums šķiet pašsaprotams – tas tek no krāna bez ierobežojumiem. Taču klimata prognozes rāda, ka nākotnē aizvien biežāk saskarsimies ar situācijām, kurās ūdens būs vai nu par daudz vai par maz – sausuma periodi, karstuma viļņi, spēcīgas lietusgāzes, plūdi. Tādējādi gudra lietusūdeņu un notekūdeņu apsaimniekošana kļūst par nepieciešamību, nevis tikai iegribu. Vai skatāmies uz tiem tikai kā uz problēmu, kas rada plūdus un infrastruktūras bojājumus, vai arī spējam ieraudzīt tajos vērtīga resursa potenciālu?”
Kādi ir ieguvumi, ieviešot lietusūdeņu un notekūdeņu atkārtotas izmantošanas risinājumus?
Pielāgošanās klimata pārmaiņām
Mainīgie laikapstākļi izraisa gan ilgstošus sausuma periodus, gan nokrišņu pārmērību, apdraudot ūdens pieejamību un kvalitāti. Dzeramais ūdens lielākoties tiek iegūts no gruntsūdeņiem, kas noteiktos periodos var kļūt par ierobežotu resursu.
Mazāks plūdu risks
Ieviešot ūdens atkārtotas izmantošanas risinājumus, tiek samazināts tā ūdens apjoms, kas nonāk centralizētajās kanalizācijas un meliorācijas sistēmās. Spēcīgās lietusgāzēs centralizētās sistēmas nepārplūst, tāpēc samazinās plūdu risks.
Ekonomiskie ieguvumi
Ieviešot lietusūdeņu atkārtotas izmantošanas risinājumus, var nedaudz samazināt izdevumus par dzeramo ūdeni, kas atmaksāsies ilgtermiņā. Lietusūdeņus var izmantot augu laistīšanai, tualetes noskalošanai, veļas mazgāšanai u. c. darbiem.
Aktīvi un pasīvi lietusūdeņu izmantošanas risinājumi
Lietusūdeni var izmantot divos veidos – pasīvi un aktīvi.
Pasīvie risinājumi ir, piemēram, lietusdārzi, specifiski veidoti, ar augiem apstādīti grāvji ar grunts slāņiem (bioievalkas) un caurlaidīgi segumi. Tie palīdz samazināt ūdens noteci kanalizācijā, attīra lietusūdeni un uzkrāj to turpmākai izmantošanai saimniecībā.
Aktīvie risinājumi nozīmē lietusūdens savākšanu īpašās tvertnēs – virszemē vai pazemē, arī dīķos vai gruntsūdeņos. Pēc tam ūdeni ar sūkņiem var nogādāt un izmantot ražas laistīšanai, tualetes skalošanai vai veļas mazgāšanai. Tomēr Latvijā šāda sistēma parasti ir dārga, jo dzeramais ūdens ir lētāks un pieejamāks. Tāpēc aktīvie risinājumi vairāk ir vajadzīgi vietās, kur ir problēmas ar lietusūdens novadīšanu vai dzeramā ūdens pieejamību. Visizdevīgākie aktīvie risinājumi ir dīķi un ūdens izmantošana no seklajiem gruntsūdeņiem, kur lietus ūdens nonāk pēc dabiskās attīrīšanas un pēc tam tiek lietots augu laistīšanai.
Kādus risinājumus varam ieviest?
Efektīvi un viegli ieviešami risinājumi gan privātmājās, gan uzņēmumos, gan sabiedriskajā ārtelpā lielākoties saistīti ar ūdens plūsmas novadīšanu un speciālu apstādījumu veidošanu. Piemēri:
- Lietus dārzs (bioievalka) – dobe ar mitrumu mīlošiem augiem, kas uzsūc un attīra lietusūdeni. To var ierīkot māju pagalmos vai publiskajās zaļajās zonās.
- Lietusūdens savākšana dīķos vai rezervuāros – ūdens tiek novadīts un uzkrāts atklātās ūdenstilpēs atkārtotai izmantošanai. Tos veido parkos, pagalmos vai apbūves teritorijās.
- Ūdens caurlaidīgie segumi – bruģi vai segumi, kas ļauj ūdenim iesūkties zemē, nevis notecēt pa virsmu. Tos izmanto stāvvietās, ielās un gājēju celiņos.
- Filtrējošās joslas – zāliena vai krūmu joslas, kas palēnina ūdens plūsmu un aiztur piesārņojumu. Tās veido gar ielām, laukiem vai grāvjiem.
Kur vēl smelties idejas un iepazīties ar jau gataviem risinājumiem? – Water Recycling Toolbox!
Projekta “WaterMan” ietvaros izveidots speciāls rīks – “Water Recycling Toolbox”, kas kalpo kā zināšanu platforma pašvaldībām, uzņēmumiem, lauksaimniekiem un citiem interesentiem. Tajā iespējams atrast gan metodisko atbalstu un ieteikumus, gan gatavus piemērus, kā citās Baltijas jūras reģiona valstīs tiek ieviesti dažādi ūdens atkārtotas izmantošanas risinājumi.
Starp pilotprojektiem Toolbox var iepazīties ar:
- Bornholma (Dānija) – attīrītu notekūdeņu izmantošana lauksaimniecībā un pat ūdeņraža ražošanā;
- Braniewo (Polija) – lietusdārzs pie publiskās autostāvvietas un peldbaseina ūdens atkārtota izmantošana ar filtrācijas palīdzību;
- Kalmar (Zviedrija) – attīrīta notekūdens izmantošana publiskajās ēkās un zaļo zonu apūdeņošanai;
- Saldus (Latvija) – lietusūdeņu atkārtota izmantošana strūklakas darbināšanai un apzaļumošanas apūdeņošanai;
- Västervik (Zviedrija) – daudzfunkcionālais dīķis uzkrāj lietusūdeņus, novērš plūdus un nodrošina ūdeni sporta laukumu un apstādījumu laistīšanai un pat mākslīgā sniega ražošanai, vienlaikus veicinot dabisku ūdens attīrīšanos un bioloģisko daudzveidību.
Šādi piemēri palīdz parādīt, kā dažādos apstākļos ūdens resursus iespējams izmantot atkārtoti, samazinot slodzi uz kanalizācijas un meliorācijas sistēmām un radot papildu ieguvumus vietējām kopienām.
Atver Water Recycling Toolbox un iepazīsties ar apkopotajiem risinājumiemUzzini vairāk!
- 2025. gada 9. oktobrī, Saldū, Kapelleru namā, notika Kurzemes plānošanas reģiona projekta “WaterMan” ietvaros organizēta saruna par lietusūdeņu un notekūdeņu atkārtotu izmantošanu, kurā piedalījās vairāk nekā 50 dalībnieku, kuru starpā bija Kurzemes pašvaldību speciālisti, uzņēmumi un iedzīvotāji. Tika diskutēts gan par ūdens atkārtotas izmantošanas iespējām, gan izaicinājumiem praktiskā un politiskā līmenī.
- Lauksaimniecībā ik gadu var izjust klimata pārmaiņu sekas – ilgus sausuma vai lietavu periodus, plūdu riskus. Mūsu reģionā retāk runājam par dzeramā ūdens resursu potenciālo izsīkumu, taču arī dzeramais ūdens lielākoties tiek iegūts no gruntsūdeņiem, kas ilgstošu sausuma periodu laikā var kļūt par ierobežotu resursu. Tāpēc būtiski ir domāt par lietusūdeņu un notekūdeņu ilgtspējīgu apsaimniekošanu arī tādā mums būtiskā nozarē kā lauksaimniecība.
Infografika, kāpēc jādomā par lietusūdeņu un notekūdeņu atkārtotu izmantošanu
PAR “WATERMAN” PROJEKTU
Lai veicinātu ūdens atkārtotu izmantošanu Baltijas jūras reģionā, Kurzemes plānošanas reģions ir iesaistījies Interreg Baltijas Jūras reģiona programmas projekta “WaterMan – ūdens atkārtotas izmantošanas veicināšana Baltijas jūras reģionā, stiprinot vietējo līmeni” īstenošanā. Viens no projekta mērķiem ir papildināt ūdens apsaimniekošanu ar jaunu elementu, kas var padarīt ūdensapgādi noturīgāku pret klimata pārmaiņām, kā arī izglītot sabiedrību par lietusūdeņu un notekūdeņu otrreizējas izmantošanas iespējām. Projekta ietvaros no 22. septembra līdz 24. oktobrim tiek īstenota informatīva kampaņa “Sasmel izlieto ūdeni”, un tās laikā notiks dažādas aktivitātes sabiedrības izglītošanai.
Informatīvā kampaņa veidota Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “WaterMan – Ūdens atkārtotas izmantošanas veicināšana Baltijas jūras reģionā, stiprinot vietējo līmeni” ietvaros. Projekts līdzfinansēts no Eiropas Savienības (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) un tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmā 2021.–2027. gadam.
Vairāk par projektu lasiet: www.interreg-baltic.eu/project/waterman
Raksts tapis sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātnisko asistentu, Ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas ekspertu Juriju Kondratenko.
Publikācija sagatavota Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “WaterMan – Ūdens atkārtotas izmantošanas veicināšana Baltijas jūras reģionā, stiprinot vietējo līmeni” ietvaros. Projekts līdzfinansēts no Eiropas Savienības (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) un tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmā 2021.–2027. gadam.
