Šī gada 1. novembrī Nīcas pagastā notika Ģeodiena visai ģimenei, ko organizēja Kurzemes plānošanas reģions projekta LL-00244 “Geosites – ģeoloģisko struktūru aizsardzības veicināšana Latvijā un Lietuvā” ietvaros. Pasākums norisinājās ar Interreg Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2021–2027 atbalstu un ietvēra arī “Gada ģeovietas 2025” godināšanu, kas šoreiz veltīta Pūsēnu kalnam.
Dienas ievadā projekta vadītāja Anna Elizabete Upsava iepazīstināja ar Geosites galvenajām aktivitātēm – ģeovietu apzināšanu Kurzemē un Žemaitijā, zemūdens izpēti Baltijas jūrā un Plateļu (Plateliai) ezerā, kā arī izglītojošo modeļu izstrādi skolām un dabas centriem.
Latvijas Universitātes docents Ģirts Stinkulis lekcijā “Kāpu augšana kā īss mirklis mūžsenajā smilts stāstā” stāstīja par kāpu veidošanās procesiem un Pūsēnu kalna nozīmi kā šī gada gada ģeovietai.
Savukārt Raimonds Reinis no Dienvidkurzemes novada pašvaldības prezentācijā “Izpēdo Dienvidkurzemi” dalījās pieredzē par pārgājienu ciklu, kas rosina cilvēkus izzināt savu reģionu caur dabu un kustību.
Pēc prezentācijām Ģeodienas apmeklētāji piedalījās praktiskajās un izzinošajās darbnīcās. Liepājas Dabas māja piedāvāja radošo darbnīcu “Glezno ar augsni”, Dabas aizsardzības pārvalde ar mobilo dabas klasi ļāva tuvumā iepazīt piekrastes dzīvotnes, bet Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieki demonstrēja ekspedīcijās iegūtus eksponātus un aprīkojumu, kas tiek izmantots zemūdens pētījumos.
Dienas noslēgumā notika pārgājieni uz Pūsēnu kalnu, ko vadīja ģeologs Ģirts Stinkulis un vides gidi Andris Grīnbergs un Andris Maisiņš. Ekskursiju laikā dalībnieki iepazinās ar Bernātu kāpu sistēmas veidošanos un Latvijas ģeovietu tīklu, savukārt Pūsēnu kalna dabas ainava kļuva par simbolisku noslēgumu šai izglītojošajai dienai.
Pūsēnu kalns ir augstākā piejūras kāpa Latvijā – 37 metrus virs jūras līmeņa. Tā atrodas dabas parkā “Bernāti”, un no tās virsotnes paveras plašs skats pāri jūrai un piekrastes mežiem. Šī vieta ne tikai izceļas ar savu reljefu un dabas skaistumu, bet arī stāsta par vēju, ūdens un laika spēku, kas gadsimtu gaitā veidojis mūsu piekrasti.
Ģeodiena šogad pierādīja, ka interese par dabu un tās saglabāšanu turpina pieaugt. Tā bija diena, kas vienlaikus apvienoja zinātni, izziņu un ģimenes kopā būšanu dabā, apliecinot, ka Kurzemes piekrastes stāsti spēj aizraut visdažādākā vecuma cilvēkus.
Pasākumu organizēja Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Universitāti, projekta “Geosites – Ģeoloģisko struktūru aizsardzības veicināšana Latvijā un Lietuvā” ietvaros, kas tiek īstenots Interreg Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā 2021.–2027. gadam.
PAR “GEOSITES” PROJEKTU
Projekts “Geosites – Ģeoloģisko struktūru aizsardzības veicināšana Latvijā un Lietuvā” (projekta Nr. LL-00244) tiek īstenots Interreg Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. Projektu īsteno Latvijas Hidroekoloģijas institūts (vadošais partneris), Žemaitijas Nacionālā parka direkcija un Kurzemes plānošanas reģions ar mērķi uzlabot ģeoloģiskā mantojuma aizsardzību un saglabāšanu, veicot zemūdens izpēti, sauszemes ģeoloģisko objektu inventarizāciju un kategorizāciju, kā arī pilnveidojot pārvaldības un izglītošanas pieejas. Projektā tiek pētīti un kartēti zemūdens ģeoloģiskie veidojumi Baltijas jūrā un Plateļu ezerā, kā arī apkopota informācija par ģeoloģiskajiem objektiem Kurzemē un Žemaitijā.
Vairāk par projektu var uzzināt Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā: https:/www.kurzemesregions.lv/projekti/vides-aizsardziba/geosites/
Informāciju sagatavoja projekta vadītāja:
Anna Elizabete Upsava
+371 26369876
anna.upsava@kurzemesregions.lv
