Konferencē “Iespējamā misija: Ilgtspējīga Baltijas jūra” akcentēta zilās ekonomikas loma Latvijas attīstībā

Piesārņojuma pieaugums, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un klimata pārmaiņas apliecina, ka līdzšinējie risinājumi nav pietiekami, lai ilgtermiņā nodrošinātu Baltijas jūras ekosistēmas dzīvotspēju. Konferences mērķis bija analizēt jaunākos datus par jūras vides stāvokli, stiprināt sadarbību starp politikas veidotājiem un ekspertiem, kā arī iezīmēt risinājumus piesārņojuma mazināšanai un ilgtspējīgai jūras resursu izmantošanai.

Konferences atklāšanā uzrunu teica Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Ievadvārdus sacīja Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks un Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics. Savukārt Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena uzsvēra nepieciešamību pēc koordinētas un zinātnē balstītas rīcības Baltijas jūras aizsardzībā.

Darba kārtībā tika aplūkoti trīs tematiskie virzieni: rīcībpolitikas un tiesiskā regulējuma pilnveide Baltijas jūras ilgtspējīgai pārvaldībai, zilās ekonomikas attīstības potenciāls un inovāciju nozīme, kā arī Baltijas jūras vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jautājumi.

Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve Zane Gusta konferencē uzstājās ar priekšlasījumu “Zilā ekonomika praksē: sadarbības tīklu un kapacitātes veidošana Baltijas jūras izpētei un inovāciju attīstībai”. Viņa prezentēja Kurzemes plānošanas reģiona iesaisti starptautiskajā projektā MARTE – Marine Technology Excellence Hub for Sustainable Blue Economy, akcentējot starpsektoru sadarbības nozīmi jūras tehnoloģiju attīstībā.  Z. Gusta uzsvēra, ka zilā ekonomika nav tikai resurss, bet ekosistēma, kurā pētniecība, industrija, publiskais sektors un pilsoniskā sabiedrība darbojas kopīgā ietvarā. Praktiski īstenojot Quintuple Helix pieeju, tiek stiprināta reģionālā kapacitāte, sekmēta zināšanu pārnese un veidoti ilgtspējīgi risinājumi Baltijas jūras reģiona attīstībai.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Inese Skapste savā priekšlasījumā “Zilās ekonomikas paradigma – attīstības virziens un loma viedās specializācijas kontekstā Latvijā” iezīmēja plašāku stratēģisko skatījumu. Viņa uzsvēra, ka zilā ekonomika nav tikai jūras resursu izmantošana, bet zināšanu un inovāciju ekosistēma, kuras attīstība balstās tehnoloģijās, starpnozaru sadarbībā un ilgtspējīgā pieejā.  Prezentācijā tika akcentēta pāreja no “Blue Growth” uz “Sustainable Blue Economy” modeli, kas ļauj līdzsvarot ekonomiskos, vides un sociālos mērķus un integrēt šos principus Latvijas viedās specializācijas (RIS3) stratēģijā. Kā praktiski piemēri Baltijas jūras reģionā tika minēti jūras vēja parki, zilās biotehnoloģijas risinājumi, digitālie jūras “dvīņi” un pārrobežu pilotprojekti.  I. Skapste uzsvēra, ka ilgtermiņa izaugsme nav tikai investīciju apjoms — izšķiroša ir zināšanu izmantošana un efektīva sadarbība. Zilā ekonomika apliecina, ka inovācijas, koordinēta rīcība un ilgtspēja var kļūt par spēcīgāku izaugsmes dzinējspēku nekā tradicionāla kapitāla piesaiste.

Noslēgumā paneļdiskusijā eksperti un politiķi iezīmēja iespējamo ceļa karti ilgtspējīgai Baltijas jūrai, uzsverot, ka ekonomiskā attīstība un vides aizsardzība nav pretrunā, ja tās balstītas zinātnē, inovācijās un starpsektoru sadarbībā.

Visas konferences prezentācijas, kā arī pasākuma ieraksti pieejami Saeimas tīmekļvietnē.