2026. gada 6. martā Talsos notika Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas darbam 2025. gadā un plānotajām aktivitātēm 2026. gadā. Sēdē pašvaldību vadītāji un to vietnieki tikās arī ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieci Ilzi Ošu, lai pārrunātu ES fondu plānošanas perioda 2028.–2034. gadam ietvaru, pašvaldību un plānošanas reģionu lomu turpmākajā investīciju plānošanā.
VARAM pārstāve I. Oša prezentācijā informēja par Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda 2028. – 2034. gadam iespējamo ietvaru un plānotajām investīciju prioritātēm reģionālās attīstības jomā. Tika uzsvērts, ka jaunajā periodā plānota pāreja no izdevumos balstītas pieejas uz tā dēvēto ANM pieeju jeb finansēšanu, kas balstīta konkrētu rezultātu sasniegšanā. Ministrijas piedāvājums paredz būtiskas investīcijas teritoriju noturības stiprināšanai, uzņēmējdarbības attīstībai reģionos un ilgtspējīgas dzīves vides veidošanai. Indikatīvi šiem mērķiem Latvijā varētu tikt novirzīti aptuveni 1,87 miljardi eiro teritoriju noturības stiprināšanai, ap 900 miljoni eiro ilgtspējīgas dzīves vides attīstībai, 456,8 miljoni eiro uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos un ap 505 miljoni eiro pašvaldību pakalpojumu un infrastruktūras attīstībai.
Savukārt Kurzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija liecina, ka reģiona pašvaldības nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā identificējušas investīciju vajadzības vairāk nekā 731 miljona eiro apmērā, kopumā 256 projektu idejām. Lielākā daļa investīciju plānota uzņēmējdarbības attīstībai – 324,4 miljoni eiro, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanai un ilgtspējīgas infrastruktūras attīstībai – 225,9 miljoni eiro. Papildu investīcijas paredzētas arī teritoriju noturības stiprināšanai – 110,2 miljoni eiro, kā arī publisko pakalpojumu un citu attīstības iniciatīvu īstenošanai. Pašvaldību identificētās vajadzības lielā mērā sakrīt ar ministrijas piedāvātajām investīciju prioritātēm nākamajam ES fondu periodam.
Sēdes turpinājumā Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Evita Ozoliņa informēja Attīstības padomes locekļus par reģiona Administrācijas darbu 2025. gadā un galvenajām aktivitātēm 2026. gadā. 2025. gadā Kurzemes plānošanas reģions turpināja darbu reģiona attīstībai būtiskās jomās – attīstības plānošanā, sabiedriskā transporta organizēšanā, uzņēmējdarbības veicināšanā, remigrācijas koordinēšanā, Kurzemes kultūras programmas īstenošanā un pieaugušo izglītības attīstībā.
Attīstības plānošanas jomā 2025. gada augustā tika apstiprināts Kurzemes reģiona piekrastes tematiskais plānojums, kas nosaka piekrastes teritoriju ilgtspējīgas attīstības virzienus un palīdz līdzsvarot ekonomiskās intereses, dabas aizsardzību un vietējo kopienu vajadzības. Reģions arī sniedza atzinumus par pašvaldību teritorijas plānojumiem un piedalījās nacionāla līmeņa politikas dokumentu un attīstības stratēģiju izstrādē.
Sabiedriskā transporta organizēšanas jomā 2025. gadā tika veiktas izmaiņas 59 autobusu maršrutos, kā arī apsekotas vairāk nekā 540 pieturvietu, uzlabojot sabiedriskā transporta pieejamību un maršrutu tīkla funkcionalitāti Kurzemē.
Uzņēmējdarbības veicināšanas jomā Kurzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs organizēja uzņēmējdarbību veicinošus pasākumus sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, sniedza konsultācijas uzņēmējiem, kā arī rīkoja informatīvos seminārus un pieredzes apmaiņas pasākumus pašvaldību speciālistiem, stiprinot uzņēmējdarbības vidi un sadarbību reģionā.
Remigrācijas jomā ar reģionālās remigrācijas koordinatora atbalstu 2025. gadā Kurzemē atgriezās 203 cilvēki jeb 75 ģimenes un 585 cilvēkiem tika sagatavoti individuāli piedāvājumi par iespējām atgriezties un dzīvot Kurzemē.
Savukārt Kurzemes kultūras programmas 2025 konkursā tika saņemti 160 projektu pieteikumi, no kuriem 65 projekti saņēma finansējumu, kopumā sadalot 166 250 eiro dažādu kultūras iniciatīvu īstenošanai visā Kurzemē.
Pieaugušo izglītības jomā Kurzemes plānošanas reģions koordinēja Pieaugušo izglītības dienas Kurzemē, kurās piedalījās vairāk nekā 450 unikālu dalībnieku, kā arī īstenoja starptautiskas mobilitātes un sadarbības aktivitātes izglītības profesionāļiem Erasmus+ un Nordplus programmu ietvaros.
Papildus pamatfunkcijām Kurzemes plānošanas reģions 2025. gadā īstenoja 30 projektus dažādās jomās, tai skaitā tūrismā, uzņēmējdarbībā, izglītībā, piekrastes un jūrlietu jautājumos, klimata un vides aizsardzībā, transportā un mobilitātē, kapacitātes stiprināšanā un sociālajā jomā. Vienlaikus 2025. gadā tika sagatavoti arī 16 jauni projektu pieteikumi, lai nodrošinātu reģiona attīstības iniciatīvu turpinājumu nākamajos gados Savukārt 2026. gadā plānots turpināt 28 projektu īstenošanu dažādās reģionam būtiskās jomās.
Kopumā 2025. gadā Kurzemes plānošanas reģions organizēja 107 pasākumus, kuros piedalījās vairāk nekā 3500 dalībnieku – pašvaldību speciālisti, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji un iedzīvotāji. To vidū bija konferences, semināri, apmācības, pieredzes apmaiņas vizītes, darbnīcas un sabiedrības informēšanas pasākumi, kas veicināja zināšanu un pieredzes apmaiņu, jaunu kompetenču attīstību un sadarbību, stiprinot Kurzemes reģiona, tā pašvaldību un iedzīvotāju kapacitāti.
Starp nozīmīgākajiem pasākumiem minama Baltijas pārgājienu tūrisma konference un pieejamās pludmales infrastruktūras atklāšana Apšuciemā, kas pulcēja nozares ekspertus un vairāk nekā 100 pārgājiena dalībnieku, Pieaugušo izglītības dienas Kurzemē, kurās nedēļas laikā piedalījās vairāk nekā 450 unikālu dalībnieku, kā arī Latvijas Duālā pielietojuma eksporta forums Liepājā, kurā piedalījās vairāk nekā 140 uzņēmumu pārstāvji no Eiropas, ASV un Baltijas valstīm.
Savukārt projekta WaterMan ietvaros 2025. gada oktobrī un novembrī tika īstenota sabiedrības informēšanas kampaņa par lietusūdeņu un attīrītu notekūdeņu atkārtotu izmantošanu un ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu klimata pārmaiņu apstākļos. Kampaņas laikā notika klātienes diskusija Saldū, kā arī tika izveidotas infografikas, animācijas, video stāsti, sociālo tīklu publikācijas, radio reklāmas un mediju materiāli. Kopumā kampaņas saturs dažādos komunikācijas kanālos sasniedza 2 641 335 skatījumus.
Pērnā gada novembra vidū Kurzemes plānošanas reģions uzsāka arī transporta pēc pieprasījuma pilotaktivitātes Alsungā un Vānē projekta “SuRuMo” ietvaros. Tas ir jauns un elastīgs sabiedriskā transporta risinājums, kas ļauj iedzīvotājiem pieteikt braucienu sev nepieciešamajā laikā un maršrutā, tādējādi uzlabojot mobilitātes iespējas teritorijās ar mazāku iedzīvotāju blīvumu. Pateicoties iedzīvotāju atsaucībai, jau līdz šī gada februāra vidum ar šo pakalpojumu Kurzemē pārvadāti vairāk nekā 800 pasažieru, kas apliecina gan iedzīvotāju interesi, gan šāda risinājuma nozīmību reģionā.
Sēdes noslēgumā Attīstības padomes locekļi pārrunāja arī citas Kurzemes reģionam un pašvaldībām aktuālas norises, kā arī ieskicēja jautājumus, kurus nepieciešams aktualizēt turpmākajās tikšanās reizēs.
2026. gada 6. marta sēdes darba kārtība un ar to saistītie dokumenti pieejami Kurzemes plānošanas reģiona tīmekļvietnē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā. Tas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi veicināt reģiona ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot attīstības plānošanu un koordinējot pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju sadarbību. Reģiona lēmējinstitūcija ir Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome, bet izpildinstitūcija – Administrācija.
Kurzemes plānošanas reģionu veido astoņas pašvaldības: divas valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un seši novadi: Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
