EE-LV00152
2026. gada 16. jūnijā norisinājās projekta COREEL (Nolietotu un pazaudētu zvejas rīku savākšana un pārstrāde) pirmā Padomdevēju grupas sanāksme. Tajā pulcējās valsts iestāžu, nevalstisko organizāciju un nozares ekspertu pārstāvji, lai izvērtētu projekta līdzšinējo progresu un pārrunātu efektīvākos risinājumus pamesto un nolietoto zvejas rīku identificēšanai, izcelšanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai Baltijas jūras reģionā.
Kurzemes plānošanas reģiona un Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāvji iepazīstināja dalībniekus ar projekta mērķiem, līdz šim paveiktajām aktivitātēm un turpmāk plānotajiem darbiem.
Līdz šim projekta ietvaros veikts Latvijas mazo ostu izvērtējums, atlasītas pilotostas – Roja un Salacgrīva, organizēta praktiskā meistarklase par nolietotu zvejas rīku atkārtotu izmantošanu, identificēti potenciālie zvejas rīku “karstie punkti” Rīgas jūras līcī, kā arī sagatavota priekšizpēte zvejas rīku izcelšanas darbu īstenošanai. Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti arī ar projekta praktiskajiem rezultātiem – sonāra un attālināti vadāmā zemūdens aparāta (ROV) testēšanu, pirmajām pamesto zvejas rīku identificēšanas un izcelšanas aktivitātēm, kā arī izcelto tīklu attīrīšanas un pārstrādes izmēģinājumiem, kas kalpos par pamatu turpmākajām pilotaktivitātēm.
Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai. Pasaules Dabas fonda Latvijā pārstāvis informēja par Pasaules Dabas fonda Vācijā izstrādātu risinājumu, kurā paredzēts izmantot mākslīgo intelektu pamesto un nozaudēto zvejas rīku identificēšanai sonāru datos. Šāda tehnoloģija nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu atbalstu jūras piesārņojuma avotu apzināšanā un projekta aktivitāšu īstenošanā. Tāpat tika ierosināts izvērtēt iespēju daļu no izceltajiem zvejas rīkiem nodot skolām un pašvaldībām, izmantojot tos izglītojošās, vides un kultūras aktivitātēs.
Valsts vides dienesta pārstāvis atgādināja, ka zvejas rīku izcelšanas darbi jūrā iepriekš jāsaskaņo ar Valsts vides dienestu. Viņš norādīja, ka mūsdienās traļi ir dārgs un vērtīgs zvejas aprīkojums, tādēļ zvejnieki to nozaudēšanas gadījumā aktīvi cenšas tos atrast, savukārt nolietotie traļi bieži tiek izmantoti citu zvejas rīku remontam. Tāpat tika informēts, ka daļa izcelto zvejas rīku tiek nodota Ukrainas atbalsta vajadzībām. Vienlaikus tika uzsvērts, ka pēc skaita Latvijā visplašāk izmantotie zvejas rīki ir žaunu tīkli.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvis pateicās par līdzšinējo sadarbību un atgādināja, ka projekta pilotaktivitātes nepieciešams savlaicīgi saskaņot ar pārvaldi, īpaši gadījumos, kad plānotās darbības var skart kultūras mantojuma objektus vai teritorijas.
Padomdevēju grupas dalībnieki sniedza priekšlikumus sadarbības attīstīšanai ar ūdenslīdēju uzņēmumiem, pētniecības institūcijām, pārstrādes nozares pārstāvjiem un citām iesaistītajām organizācijām. Sanāksmē tika apspriesti arī normatīvā regulējuma aspekti, kā arī sonāru, dronu un citu tehnoloģisko risinājumu testēšanas un pielāgošanas iespējas Latvijas apstākļiem.
Sanāksmē apkopotie priekšlikumi un ieteikumi sniegs būtisku ieguldījumu projekta turpmākajā īstenošanā, veicinot efektīvu pārrobežu sadarbību, praktisku pieredzes apmaiņu un inovatīvu risinājumu attīstību pamesto un nolietoto zvejas rīku apsaimniekošanā Baltijas jūras reģionā.
Vairāk par projektu COREEL
Projekts “Nolietotu un pazaudētu zvejas rīku savākšana un pārstrāde” (COREEL) tiek īstenots, lai uzlabotu Igaunijas-Latvijas pierobežas ūdenstilpņu vides stāvokli, attīrot ūdeņus no pamestiem zvejas rīkiem, nodrošinātu atbilstošas un mūsdienīgas nolietotu un pamestu zvejas rīku savākšanas iekārtas četrās vietās Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas reģionā, kā arī veicinātu atbildīgu nolietoto zvejas rīku pārstrādi.
Vairāk par projektu uzziniet: https://kurzemesregions.lv/projekta-coreel-apraksts/
Informāciju sagatavoja:
Anete Jansone
Kurzemes plānošanas reģiona projekta COREEL vadītāja
Mob: 26355733
E-pasts: anete.jansone@kurzemesregions.lv
