Atgriešanās Latvijā pēc dzīves ārvalstīs bieži sākas ar sajūtu – vēlmi būt tuvāk ģimenei, latviešu valodai, bērnu nākotnei un vietai, kur cilvēks jūtas piederīgs. Taču līdzās domai par mājām rodas arī praktiski jautājumi: kur dzīvot, kur bērniem mācīties, kā atrast darbu, kā nokārtot dokumentus un no jauna iekārtot ikdienu Latvijā.
Tieši šajos jautājumos atbalstu sniedz remigrācijas koordinators – uzticama kontaktpersona, kas palīdz cilvēkiem un ģimenēm sagatavoties atgriešanās procesam un rast praktiskus risinājumus konkrētā Latvijas reģionā.
Kurzemē šo darbu veic Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.
“Katrs atgriešanās stāsts sākas ar domu par mājām – ar vēlmi pēc pārmaiņām, citādāka dzīves ritma vai sajūtas, ka ir pienācis īstais brīdis atgriezties Latvijā. Pēc tam seko praktiskie jautājumi – par dzīvesvietu, bērnu izglītību, darbu, dokumentiem un iekļaušanos Latvijas ikdienā. Tieši šajos jautājumos remigrācijas koordinators var sniegt palīdzīgu roku, jo praktiskās lietas ir risināmas,” norāda A. Berģe.
Atbalsts, kas pielāgots katrai ģimenei
Remigrācijas koordinators sniedz individuālas un bezmaksas konsultācijas, palīdz apzināt vajadzības un sadarbībā ar pašvaldībām, valsts iestādēm un citām institūcijām sagatavo personalizētu informāciju atbilstoši konkrētā cilvēka vai ģimenes situācijai.
Koordinators var palīdzēt jautājumos par dzīvesvietu un mājokli, darba iespējām, uzņēmējdarbību, bērnudārziem un skolām, pašvaldību pakalpojumiem, dokumentu kārtošanu, sociālo atbalstu un citiem praktiskiem jautājumiem.
Īpaši svarīgi ir tas, ka ar remigrācijas koordinatoru var sazināties vēl pirms atgriešanās Latvijā. Tas ļauj savlaicīgi sagatavoties pārmaiņām un pārcelšanās procesu padarīt skaidrāku, mierīgāku un pārdomātāku.
Kopš 2018. gada Kurzemē atgriezušās 617 ģimenes
Saskaņā ar remigrācijas koordinācijas ietvaros apkopoto informāciju kopš remigrācijas atbalsta uzsākšanas 2018. gada martā līdz 2026. gada jūnija beigām Kurzemē pēc dzīves ārvalstīs atgriezušās 617 ģimenes jeb 1865 cilvēki.
Šajā laikā sagatavoti individualizēti piedāvājumi 1845 ģimenēm jeb 5190 cilvēkiem, savukārt vēl 491 ģimene jeb 1454 cilvēki pauduši interesi par iespēju atgriezties. Visbiežāk par dzīvesvietu Kurzemē remigranti izvēlas Liepāju, Ventspili, kā arī Tukuma, Kuldīgas un Talsu novadus.
Šie skaitļi liecina par noturīgu interesi atgriezties Kurzemē, taču aiz katra no tiem ir cilvēki, ģimenes, bērni, profesionālā pieredze, jaunas ieceres un personiski lēmumi par dzīves turpināšanu Latvijā.
Kāpēc cilvēki atgriežas?
Kurzemes plānošanas reģiona 2026. gada jūlijā veiktā remigrantu aptauja liecina, ka cilvēku lēmumu atgriezties visbiežāk nosaka piederības sajūta Latvijai vai dzimtajai vietai, vēlme dzīvot Latvijā, ģimenes tuvums un bērnu izglītības iespējas.
Vēlmi dzīvot Latvijā un piederības sajūtu Latvijai vai dzimtajai vietai norādījuši gandrīz 68% respondentu, vēlmi būt tuvāk ģimenei un radiniekiem – gandrīz 64%, bet vēlmi, lai bērni mācītos Latvijas izglītības iestādēs, – gandrīz 60%.
No praktiskajiem apsvērumiem visbiežāk minētas darba iespējas Latvijā, ko atzīmējuši gandrīz 42% respondentu, kā arī Latvijas dzīves līmeņa uzlabošanās – nedaudz vairāk nekā 36%. Dzīves dārdzības pieaugumu iepriekšējā mītnes valstī norādījusi aptuveni ceturtā daļa aptaujāto, savukārt vēlmi uzsākt vai attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā – gandrīz piektā daļa respondentu.
Šie rezultāti liecina, ka atgriešanās lēmumu parasti veido vairāku emocionālu, ģimenisku un praktisku apsvērumu kopums.
Atgriešanās pieredze – lielākoties pozitīva
Aptaujas dati rāda, ka lielākajai daļai respondentu atgriešanās Latvijā saistās ar pozitīvu pieredzi. Gandrīz 90% aptaujāto pēc atgriešanās jūtas laimīgi vai drīzāk laimīgi, savukārt gandrīz 80% praktisko iekārtošanos Latvijā vērtē kā vieglu vai drīzāk vieglu.
Arī sociālā iekļaušanās lielākajai daļai noritējusi veiksmīgi – gandrīz 86% respondentu norādījuši, ka ir labi iejutušies un dzīvo aktīvu dzīvi vai pamazām iejūtas. Darba gaitas vai saimniecisko darbību sešu mēnešu laikā pēc atgriešanās uzsākuši gandrīz 70% aptaujāto.
Pozitīvi vērtētas arī bērnu izglītības iespējas. To respondentu vidū, kuriem šis jautājums bija aktuāls, gandrīz 88% bērnu izglītības iespējas Latvijā novērtējuši kā ļoti labas, labas vai drīzāk labas.
Koordinatora darbs tiek vērtēts ļoti atzinīgi
Remigrācijas koordinatora atbalstu izmantojuši vairāk nekā 70% aptaujāto respondentu. No tiem, kuri šo pakalpojumu izmantojuši un snieguši tā novērtējumu, gandrīz 90% bijuši ļoti apmierināti vai drīzāk apmierināti ar remigrācijas koordinatora darbu. Negatīvi vērtējumi par koordinatora darbu aptaujā nav sniegti.
Visbiežāk respondenti saņēmuši palīdzību dokumentu vai formalitāšu kārtošanā – to norādījuši gandrīz 90% pakalpojuma izmantotāju. Informāciju par pašvaldības pakalpojumiem un atbalsta iespējām saņēmuši vairāk nekā 85%, par darba un mājokļa iespējām – aptuveni divas trešdaļas, bet par pirmsskolas izglītības iestādēm vai skolām – gandrīz divas trešdaļas pakalpojuma izmantotāju.
Praktisku vai emocionālu atbalstu atgriešanās procesā saņēmuši 60%, savukārt informāciju par uzņēmējdarbības iespējām – gandrīz piektā daļa pakalpojuma izmantotāju.
Papildus respondenti minējuši palīdzību saistībā ar pabalstiem un Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumiem, kursiem un apmācībām, dokumentu tulkošanu un atzīšanu, veselības aprūpes jautājumiem, mantu pārvadāšanu un atmuitošanu, kā arī citiem individuāliem praktiskiem jautājumiem.
Tas liecina, ka remigrācijas koordinators cilvēkiem ir nozīmīgs ne tikai kā informācijas avots, bet arī kā praktisks un cilvēcīgs atbalsts atgriešanās procesā.
“Cilvēki, kuri atgriežas, Kurzemē ienāk ar jaunu pieredzi, zināšanām un skatījumu. Mūsu uzdevums ir būt līdzās un palīdzēt šo ceļu padarīt skaidrāku, saprotamāku un praktiski īstenojamu,” uzsver A. Berģe.
Sāksim ar sarunu
Ja apsverat atgriešanos Latvijā un par savu dzīvesvietu vēlaties izvēlēties Kurzemi, aicinām sazināties ar Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori. Jo savlaicīgāk tiek sākta saruna, jo vieglāk iespējams sagatavoties pārcelšanās procesam un rast piemērotākos risinājumus.
Plašāka informācija par remigrācijas koordinatoru sniegtajiem pakalpojumiem un atbalsta iespējām pieejama vienotajā tīmekļvietnē www.remigracija.lv, kas paredzēta cilvēkiem, kuri apsver atgriešanos Latvijā.
Vairāk par remigrāciju Kurzemē iespējams uzzināt Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā www.kurzemesregions.lv/remigracija un Facebook lapā “Atgriežos Kurzemē”.
Par aptauju
Aptauju no 2026. gada 2. līdz 13. jūlijam īstenoja Kurzemes plānošanas reģions, aicinot piedalīties tā rīcībā esošajā remigrantu kontaktu datubāzē iekļautos cilvēkus, kuri pēc dzīves ārvalstīs atgriezušies uz dzīvi Kurzemē. Aptaujā piedalījās 77 respondenti, kuri Latvijā atgriezušies laikā no 2018. līdz 2026. gadam. Respondentu pašreizējās dzīvesvietas aptver visus Kurzemes novadus un abas valstspilsētas.
Ņemot vērā respondentu atlases pieeju un aptaujas dalībnieku skaitu, rezultāti raksturo aptaujāto remigrantu pieredzi un viedokļus, bet nav uzskatāmi par statistiski reprezentatīviem attiecībā uz visiem Kurzemē dzīvojošajiem remigrantiem. Aptaujas dati sniedz indikatīvu ieskatu remigrantu atgriešanās iemeslos, pieredzē, vajadzībās un saņemtā atbalsta vērtējumā.
Papildu informācijai
Agnese Berģe
Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore
Tālrunis: +371 20478252
E-pasts: koordinators@kurzemesregions.lv
