2026. gada 21. augustā Ventspilī Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdes uzmanības centrā bija veselības aprūpes aktualitātes Kurzemē. Pašvaldību vadītāji un pārstāvji iepazinās ar Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas darbu, attīstību, aktuālajiem izaicinājumiem un turpmākajām iecerēm, kā arī ar Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvjiem diskutēja par veselības aprūpes pakalpojumu attīstību un pieejamību reģionā.
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis iepazīstināja ar slimnīcas attīstību un tās lomu veselības aprūpes nodrošināšanā ne tikai Ventspils un Talsu, bet arī plašākā Kurzemes teritorijā. Būtiska uzmanība tiek pievērsta arī jauno mediķu piesaistei un izglītības iespējām reģionā – slimnīca iesaistās medicīnas studentu un jauno ārstu praktiskajā apmācībā, sadarbojas ar Rīgas Stradiņa universitāti Kurzemes studiju centra attīstībā, bet no nākamā mācību gada līdztekus Liepājai iecerēts uzsākt arī māsu apmācību Ventspilī. Saskaņā ar prezentēto slimnīcu tīkla attīstības modeli no 2027. gada Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai paredzēts daudzprofilu slimnīcas statuss.
Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš iepazīstināja ar pašvaldības atbalstu slimnīcas attīstībai un speciālistu piesaistei. Pašvaldība palīdz risināt arī praktiskus jautājumus, tostarp nodrošināt dzīvesvietu jaunajiem medicīnas speciālistiem. Jānis Vītoliņš uzsvēra, ka mediķu piesaistei svarīgas ir ne tikai darba un profesionālās izaugsmes iespējas, bet arī praktisks atbalsts, kas palīdz jaunajiem speciālistiem veidot savu dzīvi Ventspilī.
Sēdes turpinājumā Attīstības padomes locekļi un pašvaldību pārstāvji diskutēja ar Veselības ministrijas valsts sekretāri Agnesi Vaļulieni, parlamentāro sekretāri Līgu Āboliņu, valsts sekretāra vietnieku veselības politikas jautājumos Svenu Henkuzenu un Nacionālā veselības dienesta direktoru Āri Kasparānu. Viens no galvenajiem jautājumiem bija slimnīcu tīkla turpmākā attīstība un sadarbības modeļa veidošana. Septembrī plānots sākt diskusijas par ciešāku dažādu līmeņu slimnīcu sadarbību un pacientu plūsmu organizēšanu, vienlaikus saglabājot lokālo slimnīcu nozīmi ikdienā nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanā pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.
Kurzemei nozīmīga ir iecere pilotēt “Telestroke” modeli insulta pacientu aprūpē, kas ļautu reģiona ārstiem attālināti konsultēties ar augsta līmeņa insulta centra neirologu un savlaicīgāk pieņemt lēmumu par ārstēšanu. Tika pārrunāta arī integrētas veselības un sociālās aprūpes attīstīšana pēc pacienta izrakstīšanas no slimnīcas, ciešāk sasaistot valsts un pašvaldību pakalpojumus.
Diskusijā tika skarts arī veselības aprūpes finansējums 2027. gadā. Veselības ministrijas izvirzīto prioritāšu kopējais apjoms ir aptuveni 319,5 miljoni eiro, taču budžeta iespējas ir ierobežotas. No 2027. gada slimnīcu tīkla reformas ietvaros paredzēta resursu pārdale, daļu finansējuma novirzot no stacionārajiem uz ambulatorajiem pakalpojumiem. Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas kontekstā tas ļautu paplašināt ambulatoro pakalpojumu pieejamību, tostarp attīstot oftalmoloģijas un mugurkaula ķirurģijas pakalpojumus. Kurzemes pašvaldību pārstāvji akcentēja, ka pārmaiņu procesā būtiski saglabāt kvalitatīvu veselības aprūpi pēc iespējas tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai.
Sēdes noslēgumā Attīstības padomes locekļi apmeklēja Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Kurzemes Rehabilitācijas centru, kas Ventspilī darbojas kopš 2022. gada. Dalībnieki iepazinās ar centra mūsdienīgo infrastruktūru un rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī pieeju, kur jau ārstēšanās laikā slimnīcā tiek vērtētas pacienta turpmākās rehabilitācijas vajadzības un iespējas viņu novirzīt uz centru, lai palīdzētu pēc iespējas pilnvērtīgāk atgriezties ikdienas dzīvē. Centra lielais noslogojums apliecina augsto pieprasījumu pēc rehabilitācijas pakalpojumiem reģionā.
- gada 21. augusta sēdes darba kārtība un ar to saistītie dokumenti pieejami Kurzemes plānošanas reģiona tīmekļvietnē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā. Tas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi veicināt reģiona ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot attīstības plānošanu un koordinējot pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju sadarbību. Reģiona lēmējinstitūcija ir Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome, bet izpildinstitūcija – Administrācija.
Kurzemes plānošanas reģionu veido astoņas pašvaldības: divas valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un seši novadi: Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
