2026. gada 20. augustā Kalētu liepu alejā un Mežaparkā un 24. augustā Valdemārpilī Sasmakas muižas alejā un parkā notika izglītojošas pastaigas kopā ar arboristu, dendrologu, sugu un biotopu ekspertu Gvido Leiburgu. Pasākumos dabas aizsardzības speciālisti, entuziasti un vietējo kopienu pārstāvji iepazina dabas vērtības alejās un parkos.
Kalētos sanākušie iepazina vienu no lielākajām un apdraudētākajām Latvijas vabolēm – lapkoku praulgrauzi (Osmoderma eremita), aplūkojot tā kāpurus dažādās attīstības stadijās. Šī vabole apdzīvo vecus, liela apkārtmēra dzīvus kokus ar dobumiem. Kāpura attīstības cikls ilgst 3 – 4 gadus, bet pieaugusi vabole dzīvo vien dažas nedēļas. Vaboļu kāpuri barojas ar prauliem (satrupējušu koksni, kas veidojas sēņu un mikroorganismu darbības rezultātā, kokam pūstot) un koku vispār nepamet. Arī pieaugušas vaboles reti pamet “dzimto” koka dobumu, tāpēc dabā tās ir grūti novērojamas.
Lapkoku praulgrauzis ir visvairāk aizsargājamā kukaiņu suga pasaulē, jo to stipri apdraud veco dobumaino koku skaita samazināšanās. Tādēļ parki un alejas ir ļoti būtiskas šīs sugas dzīvotnes un ir ļoti svarīgi tās pareizi apsaimnieko un saglabāt. Saglabājot lapkoku praulgrauža dzīvotni mēs nodrošinām aizsardzību neskaitāmam daudzumam dažādu kukaiņu, sēņu un citu sugu, kuru izdzīvošana ir atkarīga no šiem senajiem, dobumainajiem kokiem.
Pie viena no Kalētu Mežaparka kokiem dalībnieki piestiprināja zīmi „Bioloģiski vērtīgs koks”, kas palīdzēs vietējās kopienas pārstāvjiem izglītot sabiedrību par bioloģiski vērtīgu koku nozīmi dabā.
Par bioloģiski vērtīgu koku uzskatāms jebkuras sugas:
- Augošs lielu dimensiju vai bioloģiski vecs koks;
- dobumains koks;
- sausoknis – stāvošs atmiris koks;
- kritala – gulošs atmiris koks;
- zibens, uguns vai vētras darbības rezultātā bojāts pieaudzis koks.
Vairāk par bioloģiski vērtīgiem kokiem var uzzināt Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā.
Valdemārpilī dalībnieki iepazina Sasmakas Elku liepu, kas pēc stumbra apkārtmēra ir resnākā liepa Baltijā, tās augstums ir 25 m, apkārtmērs 8,65 m (0,3 m augstumā), vainags 320 m². Koku eksperts Gvido Leiburgs stāstīja, cik svarīgi šīs dižliepas ilgtspējas nodrošināšanai ir apkārt esošie koki un kā būtu jāveic šo koku kopšana un apsaimniekošana. Svarīgi ir saglabāt koku dobumus, tos neaizmūrējot un citādi nebojājot, jo dobumi ir nozīmīga dzīvotne.
Dalībnieki mācījās noteikt koku vitalitāti un stāvokli, uzzināja, ka koka ilgtspējai ir svarīgs zemāks vainags, kā arī iepazina dažādas tehniskas koku stāvokļu novērtēšanas metodes.
Sasmakas muižas parks ir bagāts ar dižkokiem un dendroloģiskām vērtībām – iespaidīgu izmēru dižskābaržiem (Fagus sylvatica), melno priedi (Pinus nigra), Eiropas balteglēm (Abies alba), Menzīsa duglāziju (Pseudotsuga menziesii), Eiropas un Sibīrijas lapeglēm (Larix decidua un Larix sibirica) u.c., kuras sanākušajiem bija iespēja apskatīt un iepazīt.
Pasākumos piedalījās gan speciālisti no Dabas aizsardzības pārvaldes, gan vietējo kopienu pārstāvji. Dalībnieki atzina, ka doties alejās un parkos, lai iepazītu, pieredzētu un izzinātu dabas procesus, sugas un bioloģisko daudzveidību, ir ļoti vērtīgi un nepieciešami.
Pasākumu organizē Kurzemes plānošanas reģions projektā Nr.LL-00251 “Koku aleju saglabāšana bioloģiskajai daudzveidībai Kurzemē un Ziemeļlietuvā” (Green Guardians), to līdzfinansē Eiropas Savienības Interreg VI-A Latvijas –Lietuvas programma 2021. –2027.gadam. Tā mērķis ir veicināt aleju kā nozīmīgas dabas un kultūras mantojuma sastāvdaļas apzināšanu, saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tā saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Informāciju sagatavoja:
Inga Hartika
Projektu koordinatore tūrisma un mārketinga jomā
+371 26678815, 25494758
inga.hartika@kurzemesregions.lv
