2026. gada 3.septembrī Kuldīgā, 1905. gada parkā un Baltijas skolotāju semināra parkā, norisinājās izzinoša pastaiga dabā kopā ar arboristu, dendrologu, sugu un biotopu ekspertu Gvido Leiburgu. Pastaigas dalībniekiem bija iespēja iepazīt parkos augošos kokus un uzzināt vairāk par to nozīmi pilsētvidē, kā arī apstākļiem, kas nepieciešami, lai koki varētu augt ilgi un veselīgi.
Pastaigas laikā uzmanība tika pievērsta koku un aleju nozīmei pilsētvidē, to ekoloģiskajai, ainaviskajai un praktiskajai vērtībai. Eksperts skaidroja, kā izvēlēties pilsētvides apstākļiem piemērotas koku sugas, kā arī kādi aspekti jāņem vērā, kokus stādot un kopjot.
Būtiska sarunas daļa bija veltīta koku apsaimniekošanai un to veselības novērtēšanai. Dalībnieki uzzināja, kādas pazīmes var liecināt par nepiemērotu vai nepareizu koku kopšanu un kāpēc kvalitatīva apsaimniekošana ir nozīmīga koku ilgmūžībai. Tika pārrunāta arī koku inventarizācijas un novērtēšanas nozīme, kas palīdz apzināt kokaugu stāvokli un plānot turpmāko apsaimniekošanu.
Koki pilsētā ir nozīmīgi ne tikai kā ainavas elementi. Tie nodrošina dzīvesvietas un barības avotus dažādām sugām, tādēļ tiem ir būtiska loma arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Pastaigas laikā tika aplūkoti piemēri, kas ļāva ieraudzīt kokus kā nozīmīgu pilsētas ekosistēmas daļu un labāk izprast to bioloģisko vērtību.
Īpaša uzmanība tika pievērsta arī pilsētvides ietekmei uz koku augšanu un dzīves ilgumu. Koku veselību ietekmē ne tikai izvēlētā suga un koka vecums, bet arī augšanas apstākļi – augsne, mitruma režīms, pieejamā augšanas telpa, apkārtējā apbūve un cilvēka veiktā apsaimniekošana.
Pastaigas laikā dalībniekiem bija iespēja šos aspektus iepazīt ar praktiskiem piemēriem. Aplūkojot konkrētus kokus, eksperts pievērsa uzmanību to vainagiem un stumbriem, kā arī apkārtējai videi un apsaimniekošanas ietekmei uz koku veselību un ilgmūžību.
Viens no uzskatāmiem piemēriem bija 1905. gada parkā augošās zirgkastaņas ar nobrūnējušām lapām. Eksperts skaidroja, ka šādas lapu pārmaiņas ne vienmēr liecina tikai par sezonālām izmaiņām. Latvijā jau aptuveni divas desmitgades ir novērojama zirgkastaņu raibkodes jeb mīnējošās kodes izplatība. Tās kāpuri bojā zirgkastaņu lapas, radot raksturīgus bojājumus un priekšlaicīgu lapu nobrūnēšanu.
Izzinošā pastaiga bija iespēja uz kokiem pilsētvidē paskatīties citām acīm – ieraudzīt to, ko ikdienā ne vienmēr pamanām, un labāk izprast koku nozīmi pilsētas ainavā, dabā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Pasākumu organizēja Kurzemes plānošanas reģions projektā Nr.LL-00251 “Koku aleju saglabāšana bioloģiskajai daudzveidībai Kurzemē un Ziemeļlietuvā” (Green Guardians), to līdzfinansē Eiropas Savienības Interreg VI-A Latvijas –Lietuvas programma 2021. –2027.gadam. Tā mērķis ir veicināt aleju kā nozīmīgas dabas un kultūras mantojuma sastāvdaļas apzināšanu, saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tā saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Informāciju sagatavoja:
Inga Hartika
Projektu koordinatore tūrisma un mārketinga jomā
+371 26678815, 25494758
inga.hartika@kurzemesregions.lv
