No 10. līdz 12. septembrim Liepājas Restaurācijas centrā norisinājās trīs kultūras mantojumam veltīti pasākumi, kas pulcēja vairākus desmitus interesentu no Liepājas, Rīgas un Dienvidkurzemes novada. Trīs dienu laikā kultūras mantojums tika iepazīts no dažādiem skatpunktiem – caur pilsētvidi un dārzu, Liepājas vēstures stāstiem un praktiskām tradicionālās būvniecības prasmēm.
Pasākumu mērķis bija veicināt sabiedrības izpratni par kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību un dot cilvēkiem zināšanas un praktiskus instrumentus, kas ļauj pašiem iesaistīties tā saglabāšanā. Šī gada pasākumi sasaucās ar Eiropas kultūras mantojuma dienu tēmu “Kultūras mantojums: krīzes un risinājumi”, īpaši aktualizējot zināšanu un tradicionālo prasmju nozīmi mantojuma nākotnē.
Trīs dienu programmu atklāja kopienas pasākums “Pilsēta un dārzs”, kurā ar ainavu arhitekti Kristīni Pouzou, Liepājas Restaurācijas pagalma īpašniekiem Ivaru Pilipu un Daigu Kļaviņu dalībnieki iepazina dārzu kā daļu no vēsturiskās pilsētvides. Sarunās un praktiskos piemēros tika meklētas atbildes, kā veidot un kopt dārzu tā, lai tas būtu ne tikai skaists un ilgtspējīgs, bet arī iederētos vēsturiskajā vidē un turpinātu tās stāstu.
Diskusijā “Zināt / novērtēt / saglabāt” Liepājas vēstures pētniece Nora Driķe ļāva uz pilsētu paskatīties caur tās vēstures stāstiem un faktiem. Savukārt Kaļķa mūra atjaunošanas meistarklasē teorētiskās zināšanas pārtapa praktiskā pieredzē. Dalībnieki iepazina tradicionāla kaļķa mūra uzbūvi, materiālu īpašības un atjaunošanas principus un paši izmēģināja mūrēšanas un bojāta mūra atjaunošanas paņēmienus. Vairākiem dalībniekiem tā bija iespēja pirmo reizi pašiem strādāt ar tradicionālajiem materiāliem un labāk saprast, kādēļ vēsturiskas ēkas atjaunošanā būtiski izvēlēties ar tās sākotnējo uzbūvi saderīgus risinājumus.
“Mēs varam restaurēt durvis, logus un mūrus, bet ilgtermiņā vissvarīgākais ir saglabāt zināšanas. Ja cilvēks pēc meistarklases uz savu māju, pagalmu vai pilsētu paskatās citādi, ja viņš vispirms pajautā – varbūt iespējams ko saglabāt -, tad esam izdarījuši daudz vairāk par vienu pasākumu. Mantojums dzīvo tik ilgi, kamēr ir cilvēki, kuri zina tā vērtību un prot par to rūpēties,” uzsvēra Liepājas Restaurācijas centra vadītājs Ivars Pilips.
Pasākumu laikā būtisks bija ne tikai speciālistu sniegtais saturs, bet arī sarunas starp pašiem dalībniekiem – iespēja uzdot jautājumus par savām ēkām un īpašumiem, dalīties pieredzē un meklēt praktiskus risinājumus. Izzināt vēsturisko materiālu īpašības un šķietami ikdienišķu izvēļu ietekmi uz ēku un pilsētvides saglabāšanu ilgtermiņā.
Liepājas Restaurācijas centra ieskatā tieši šāda zināšanu nodošana no cilvēka cilvēkam un mācīšanās darot ir viens no veidiem, kā tradicionālās prasmes saglabāt dzīvas arī nākamajām paaudzēm.
Pasākumi tika īstenoti Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, Liepājas Kultūras pārvaldi un Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programmas 2026” ietvaros VKKF mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Liepājas Restaurācijas centrs no 2023. gada ir Jaunā Eiropas Bauhaus programmas oficiālais partneris Latvijā, un tā darbības pamatā ir tradicionālo amata prasmju saglabāšana un nodošana, sabiedrības izglītošana un izpratnes veicināšana par kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību.
Daiga Kļaviņa
Liepājas Restaurācijas centra projektu komunikācijas koordinatore
E: liepajas.restauracija@gmail.com
T: +371 29 782 224
