No 2026. gada 21. līdz 24. septembrim Latvijas pašvaldību, plānošanas reģionu un valsts institūciju pārstāvji devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Īrijas vidieni, lai iepazītos ar bijušo kūdras ieguves teritoriju atjaunošanu, jauniem to izmantošanas veidiem un reģionu pāreju uz klimatneitrālāku attīstību. Vizīti projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” ietvaros organizēja Vidzemes plānošanas reģions.
Braucienā piedalījās visu četru plānošanas reģionu un to pašvaldību pārstāvji, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un AS “Latvijas valsts meži” pārstāvji. Kurzemi pārstāvēja visu piecu projekta teritorijā iekļauto pašvaldību – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu un Ventspils novada – pārstāvji, kā arī Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvji.
Vizītes praktiskā programma sākās Technological University of the Shannon (TUS) Athlone Campus, kur dažādu nozaru eksperti iepazīstināja ar Īrijas pieredzi pārejā no kūdras ieguves uz ilgtspējīgāku reģionu attīstību. Diskusijās īpaši iezīmējās tas, ka šī pāreja Īrijā netiek skatīta tikai kā dabas aizsardzības jautājums – tā vienlaikus skar nodarbinātību, uzņēmējdarbību, vietējo kopienu nākotni un nepieciešamību atrast jaunas funkcijas plašām bijušās kūdras ieguves teritorijām. Tika apskatīta purvu atjaunošana, biomasas un bioplastmasas izmantošanas iespējas, tūrisma attīstība, pārkvalifikācija un atbalsts kopienām, kā arī Mount Lucas piemērs, kur bijusī kūdras ieguves teritorija tiek izmantota bioloģiskās daudzveidības, aprites bioekonomikas un ilgtspējīgas reģionālās attīstības veicināšanai.
Cloontuskert dalībnieki iepazina vietu, kur kūdras ieguve savulaik veidojusi ne tikai vietējo ekonomiku, bet veselu kopienu. Kūdras nozares darbiniekiem un viņu ģimenēm tika uzceltas aptuveni 72 mājas, bet 20. gadsimta 50. gados izveidota arī skola. Iegūtā kūdra pa šaursliežu dzelzceļu tika vesta uz netālu esošo elektrostaciju un izmantota enerģijas ražošanai. Šobrīd rūpnieciskā kūdras ieguve ir pārtraukta, un teritorijā arvien lielāka nozīme ir Taisnīgas pārkārtošanās projektiem un darbam ar vietējo kopienu. Šis piemērs īpaši spilgti parāda, ka pāreja no kūdras ieguves nav tikai ainavas vai ekonomikas maiņa – tā skar arī vietējo iedzīvotāju identitāti un vairākās paaudzēs veidojušos dzīvesveidu. Dalībnieki apmeklēja arī Bog Bothy – īpaši kūdrāju kopienām radītu pagaidu telpu sarunām par ainavu, identitāti un teritoriju nākotni.
Milltownpass Bog Natural Heritage Area tika iepazīta augstā purva atjaunošanas pieredze teritorijā, kur agrāk rūpnieciski iegūta kūdra. Īpaši nozīmīgs ir darbs ar vietējo kopienu un zemes īpašniekiem – purva teritorijai ir vairāk nekā 300 īpašnieku, tādēļ atjaunošana nav tikai tehnisks vai dabas aizsardzības jautājums. Tā prasa ilgstošas sarunas, vienošanos meklēšanu un uzticības veidošanu starp daudzām iesaistītajām pusēm. Teritorijā izveidota arī aptuveni 1,6 kilometrus gara taka, kuras interpretācijā iesaistīta vietējā kopiena.
Nākamajā dienā Derrybrat Bog dalībnieki iepazinās ar bijušo industriālās kūdras ieguves teritoriju, kur pēc ieguves pārtraukšanas vairākos posmos īstenota purva atjaunošana un atkārtota mitrināšana jeb rewetting. Aptuveni desmit gadu laikā teritorija no lielākoties atklātiem kūdras laukiem pakāpeniski pārvērtusies par mitrāju, slapju mežu un kūdrāju biotopu mozaīku, kur atjaunojas arī augu un putnu daudzveidība. Īpaši zīmīga ir dzērvju atgriešanās – Īrijā tās ilgstoši tika uzskatītas par izzudušām, bet pēdējos gados atkal novērotas šādās atjaunotās purvu teritorijās. Vienlaikus teritorijai piešķirtas jaunas funkcijas – 2024. gadā izveidots zaļais ceļš jeb greenway, bet tuvumā attīstīts vēja parks.
Lough Boora Discovery Park dalībnieki iepazinās ar citu bijušās kūdras ieguves teritorijas pārveides pieeju – šeit pēc ieguves pārtraukšanas teritorija attīstīta kā dabas, rekreācijas un tūrisma vieta. Parkā izveidoti pastaigu un veloceļi, dabas takas un Skulptūru parks, vienlaikus saglabājot atsauces uz teritorijas industriālo pagātni. Daļā mākslas objektu izmantoti bijušās kūdras ieguves materiāli un elementi, bet teritorijā plānots attīstīt arī šaursliežu dzelzceļa maršrutu un izvietot vēsturiskos kūdras ieguves rīkus. Vienlaikus teritorija kļuvusi par nozīmīgu dzīvesvietu dažādām augu un putnu sugām, parādot, kā bijušai rūpnieciskai teritorijai iespējams piešķirt jaunu funkciju, saglabājot arī tās vēsturisko stāstu.
Vizītes noslēgumā Cloncrow Bog dalībnieki iepazinās ar īpaši veiksmīgu vietējās kopienas iniciatīvas piemēru. Brīvprātīgā organizācija ETHOS (Everything Tyrrellspass Has On Show), piesaistot projektu finansējumu un sadarbojoties ar pašvaldību, dabas aizsardzības speciālistiem un vietējiem iedzīvotājiem, izveidojusi aptuveni 3,5 kilometrus garu maršrutu, kas savieno purvu ar Tyrrellspass ciematu. Tā centrālais elements ir koka laipa pāri purvam, kas ļauj apmeklētājiem iepazīt augstā purva ainavu un tā bioloģisko daudzveidību, savukārt maršruta turpinājums cauri ciematam iepazīstina ar vietējo kultūrvēsturisko mantojumu un iedzīvotāju dzīvi gan laikā, kad kūdra bija nozīmīgs kurināmais ikdienas vajadzībām, gan mūsdienās. Maršrutā izvietoti arī QR kodi ar audio stāstiem par nozīmīgākajām dabas un kultūrvēsturiskajām vietām. Šis piemērs īpaši uzskatāmi parāda, kā ar aktīvu kopienas iesaisti, spēju sagatavot projektus un piesaistīt finansējumu iespējams vienlaikus saglabāt dabas vērtības, vietas vēsturi un radīt jaunu tūrisma piedāvājumu.
Īrijas piemēri parādīja, ka bijušo kūdras ieguves teritoriju nākotnei nav viena risinājuma. Vienā vietā galvenais uzsvars tiek likts uz purva dabiskā ūdens režīma un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu, citviet bijušās rūpnieciskās teritorijas iegūst jaunu dzīvi kā rekreācijas un tūrisma vietas, zaļie ceļi vai atjaunīgās enerģijas teritorijas. Tikpat nozīmīgs ir darbs ar vietējām kopienām – gan saglabājot vēsturisko atmiņu par kūdras ieguvi, gan kopīgi meklējot jaunas iespējas teritoriju izmantošanai nākotnē.
Pieredzes apmaiņas vizīte ļāva klātienē redzēt ļoti atšķirīgus risinājumus un pārrunāt gan to praktisko īstenošanu, gan izaicinājumus ar cilvēkiem, kuri paši ikdienā strādā ar purvu atjaunošanu, kopienām, pētniecību, tūrismu un reģionālo attīstību. Īpaši vērtīga bija iespēja uzdot jautājumus, diskutēt par konkrētiem piemēriem un salīdzināt Īrijas pieredzi ar situāciju Latvijā.
Kurzemes plānošanas reģions pateicas Vidzemes plānošanas reģionam par rūpīgi sagatavoto un daudzveidīgo pieredzes apmaiņas programmu, kā arī visiem Īrijas ekspertiem, organizāciju un vietējo kopienu pārstāvjiem par sirsnīgo uzņemšanu, atvērtību, dalīšanos zināšanās un gatavību atbildēt uz daudzajiem delegācijas jautājumiem. Vizītes laikā ne tikai ieguvām daudz praktiskas un Latvijā izmantojamas pieredzes, bet arī patiesi izjutām Īrijas viesmīlību un vietējo cilvēku lepnumu par savām kopienām un ainavu.
Par projektu “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai”
Projekts “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.1. pasākuma “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” ietvaros.
Projektu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vidzemes, Zemgales un Latgales plānošanas reģioniem, lai veicinātu vēsturisko kūdras ieguves vietu atjaunošanu un rekultivāciju, apkopojot datus par kūdras izmantošanu enerģētikā un nodrošinot projektu iesniedzējus ar nepieciešamo informāciju Taisnīgas pārkārtošanas fonda investīciju piesaistei.
Projekta īstenošanas teritorijas ir atbilstošas Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna tvērumam, kas nosaka Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma pieejamību Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajiem reģioniem saskaņā ar 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo statistiski teritoriālo vienību nomenklatūru NUTS 3. līmenī.
Projektā netiek ietvertas teritorijas, kas atrodas Rīgas un Jūrmalas valstspilsētās, Ādažu, Limbažu, Ogres, Ropažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Tukuma novados.
Papildu informācijai:
Vadošais partneris – Vidzemes plānošanas reģions
Maija Rieksta, projekta vadītāja
maija.rieksta@vidzeme.lv, t. +371 26099521
Kurzemes plānošanas reģionā – Signe Bumbiere, projekta vadītāja
signe.bumbiere@kurzemesregions.lv, t. +371 27 189 990
