2026. gada pirmajos deviņos mēnešos Kurzemē pēc dzīves ārvalstīs atgriezušās 56 ģimenes jeb 185 cilvēki. Šajā periodā vēl 65 ģimenes jeb 189 cilvēki pauduši interesi par iespēju atgriezties Latvijā, savukārt Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore sagatavojusi individualizētus piedāvājumus 151 ģimenei jeb 443 cilvēkiem. Gada trešajā ceturksnī vien, no jūlija līdz septembrim, Kurzemē atgriezušās 19 ģimenes jeb 55 cilvēki.
Kopš remigrācijas atbalsta uzsākšanas 2018. gada martā līdz 2026. gada septembra beigām Kurzemē pēc dzīves ārvalstīs atgriezušās jau 636 ģimenes jeb 1920 cilvēki. Šajā laikā individualizēti piedāvājumi sagatavoti 1902 ģimenēm jeb 5360 cilvēkiem, savukārt 517 ģimenes jeb 1530 cilvēki pauduši interesi par iespēju atgriezties. Aiz šiem skaitļiem ir simtiem personīgu atgriešanās stāstu, kuros savijas ilgas pēc mājām, ģimenes tuvuma un vēlme veidot savu nākotni Latvijā.
“Interese par atgriešanos Kurzemē saglabājas, un ģimeņu lēmumus ietekmē gan ekonomiskie apstākļi un stabilas, drošas dzīves vides meklējumi, gan ilgas pēc dzimtenes un ģimenes tuvuma. Vasaras izskaņā daudzas ģimenes izvēlas atgriezties, lai bērni jauno mācību gadu uzsāktu Latvijā. No savas pieredzes iesaku šīm pārmaiņām gatavoties savlaicīgi, stiprinot bērnu latviešu valodas prasmes un emocionālo gatavību. Ikdienas sarunas un lasīšana latviešu valodā var būtiski atvieglot iejušanos jaunajā vidē. Tikpat svarīga ir ģimenes un skolas sadarbība, lai bērns justos droši, pieņemts un atbalstīts,” uzsver Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.
2026. gada pirmajos deviņos mēnešos remigranti visbiežāk par savu dzīvesvietu Kurzemē izvēlējušies Liepāju, Ventspili, kā arī Tukuma un Talsu novadus. Savukārt, vērtējot atgriešanās tendences kopš remigrācijas atbalsta uzsākšanas 2018. gadā, starp biežāk izvēlētajām dzīvesvietām ir arī Kuldīgas novads. Cilvēki pēc dzīves ārvalstīs atgriežas arī citviet reģionā – Dienvidkurzemes, Saldus un Ventspils novados. Dzīvesvietas izvēlē nozīmīga ir gan ģimenes un draugu tuvība, gan nodarbinātības un mājokļa iespējas, bērnu izglītība un ikdienas dzīves kvalitāte. Katrai ģimenei ir savas vajadzības un prioritātes, tāpēc īpaši svarīga ir savlaicīga, individuāli pielāgota informācija par dzīves iespējām Kurzemes pašvaldībās.
Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore sniedz individuālu atbalstu cilvēkiem un ģimenēm, kas apsver vai jau plāno atgriešanos Latvijā. Sadarbībā ar pašvaldībām un valsts institūcijām tiek apzinātas mājokļa, nodarbinātības, izglītības un citas iespējas, palīdzot rast katra cilvēka vai ģimenes vajadzībām piemērotākos risinājumus. Vienlaikus tiek uzturēta cieša saikne ar Latvijas diasporu ārvalstīs, lai informācija par dzīves iespējām Kurzemē sasniegtu arī tos, kuri par atgriešanos vēl tikai domā.
Cilvēkus, kuri vēl tikai apsver atgriešanos Latvijā, var iedvesmot un iedrošināt arī citu remigrantu pieredze. Tāpēc Kurzemes plānošanas reģions turpina “Cilvēkstāstu” sēriju, iepazīstinot ar cilvēkiem, kuri pēc dzīves ārvalstīs izvēlējušies atgriezties dzimtenē. Jaunākais stāsts ir par ventspilnieci Laumu Grīvu – olimpieti, pasaules un Eiropas čempionātu finālisti, vairākkārtēju Latvijas čempioni tāllēkšanā, treneri un trīs bērnu mammu. Profesionālā sporta gaitas viņu aizvedušas uz daudzām pasaules valstīm, un vairākus gadus viņa pavadījusi ārpus Latvijas, tostarp gandrīz divus gadus Itālijā. Taču pēc kļūšanas par mammu arvien svarīgāka kļuva iespēja audzināt bērnus Latvijā, ģimenes tuvumā un vidē, kurā pati jūtas piederīga. Atgriežoties Kurzemē, Lauma radusi vietu, kur apvienot ģimenes dzīvi ar profesionālo darbību – viņa trenē bērnus un pieaugušos, darbojas uzņēmējdarbībā un sportā gūtās zināšanas un pieredzi nodod tālāk nākamajai paaudzei. Plašāk par viņas dzīves ceļu un atgriešanos dzimtenē lasiet stāstā “Reizēm lielākais sapnis nav aizbraukt, bet gan atgriezties”.
Laumas un citu remigrantu pieredzes stāsti atgādina, ka katra cilvēka ceļš mājup ir atšķirīgs, taču to bieži vien vieno ilgas pēc dzimtenes, ģimenes tuvuma un piederības sajūtas. Šie stāsti parāda, ka ārvalstīs gūtā pieredze, zināšanas un prasmes var pavērt jaunas iespējas gan pašiem remigrantiem, gan sniegt vērtīgu ieguldījumu Kurzemes attīstībā. Vienlaikus tie var kļūt par iedrošinājumu arī citiem, kuri vēl tikai apsver iespēju savu nākotni saistīt ar Latviju.
Par remigrācijas koordinatoru darbu:
Ja jums ir jautājumi vai nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos dzimtenē un par savu dzīvesvietu izvēlētos Kurzemi, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatoru. Pēc jūsu vajadzību apzināšanas, sadarbojoties ar pašvaldībām un citām valsts iestādēm, koordinators sagatavos individualizētu piedāvājumu un palīdzēs rast risinājumus jautājumos, kas saistīti ar mājokli, izglītības iespējām, darbu un uzņēmējdarbību, pakalpojumiem ģimenēm, kā arī sociāliem un sadzīves jautājumiem.
Plašāka informācija par remigrācijas koordinatoru sniegtajiem pakalpojumiem un atbalsta iespējām pieejama jaunajā tīmekļa vietnē www.remigracija.lv, kas izveidota kā vienota informācijas vietne cilvēkiem, kuri apsver atgriešanos Latvijā. Vairāk par remigrāciju Kurzemē iespējams uzzināt Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā www.kurzemesregions.lv/remigracija un Facebook lapā “Atgriežos Kurzemē”.
Par Kurzemes plānošanas reģionu
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads. Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
Papildu informācijai:
Agnese Berģe,
Kurzemes plānošanas reģiona
reģionālā remigrācijas koordinatore
e-pasts: koordinators@kurzemesregions.lv
