
Vienam raita pastaiga šķiet viegla, citam tā jau ir nopietna fiziskā slodze. Tieši tāpēc fiziskās aktivitātes intensitāti nevajadzētu vērtēt tikai pēc ātruma, noietajiem kilometriem vai citu cilvēku rezultātiem. Labs orientieris ir paša sajūtas – elpošana, nogurums un spēja turpināt aktivitāti bez pārmērīgas piepūles. Izvēloties savām spējām un fiziskajai sagatavotībai atbilstošu slodzi, iespējams pakāpeniski uzlabot izturību, uzturēt veselību un padarīt kustību par patīkamu ikdienas ieradumu.

Vieglu, vidēju un augstu slodzi var sajust
Fiziskās slodzes intensitāte raksturo to, cik lielu piepūli organisms izjūt konkrētās aktivitātes laikā. Tā var atšķirties atkarībā no cilvēka vecuma, fiziskās sagatavotības, veselības stāvokļa un ierastā aktivitāšu līmeņa.
Vieglas slodzes laikā elpošana parasti ir mierīga, un sarunāties ir viegli. Piemēram, tā var būt nesteidzīga pastaiga vai mierīga pārvietošanās ikdienas gaitās.
Vidējas intensitātes aktivitātes laikā elpošana kļūst ātrāka, sirdsdarbība paātrinās un jūtama lielāka piepūle. Tomēr cilvēks joprojām spēj sarunāties, lai gan dziedāt bez elpas aizraušanās kļūtu grūti. Šādas aktivitātes piemērs var būt raita pastaiga, braukšana ar velosipēdu mierīgā tempā vai aktīva dejošana.
Augstas intensitātes slodzes laikā elpošana kļūst ievērojami straujāka, un sarunāties ir grūti – parasti iespējams pateikt tikai dažus vārdus, pirms nepieciešams ievilkt elpu. Šādas slodzes piemēri var būt skriešana, ātra braukšana ar velosipēdu vai intensīva kāpšana kalnā.
Šis vienkāršais “sarunas tests” palīdz aptuveni novērtēt fiziskās aktivitātes intensitāti bez speciālas aparatūras. To kā praktisku paņēmienu iesaka arī Amerikas Sirds asociācija.
Tomēr jāatceras, ka viena un tā pati aktivitāte dažādiem cilvēkiem var radīt atšķirīgu piepūli. Tas, kas vienam ir viegla pastaiga, citam var būt vidējas vai pat augstas intensitātes slodze.
Nav jācenšas katru reizi maksimāli
Lai gūtu ieguvumus veselībai, nav nepieciešams katru treniņu pabeigt pilnīgā nogurumā. Regulāras, savām spējām atbilstošas fiziskās aktivitātes ir nozīmīgākas nekā atsevišķi ļoti intensīvi treniņi.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) pieaugušajiem iesaka nedēļā kopumā veikt vismaz 150–300 minūtes vidējas intensitātes aerobo fizisko aktivitāšu vai 75–150 minūtes augstas intensitātes aktivitāšu. Iespējams arī apvienot abu intensitāšu aktivitātes.
Papildus tam PVO iesaka vismaz divas dienas nedēļā veikt muskuļus stiprinošas aktivitātes, iesaistot galvenās muskuļu grupas.
Ieteiktais fizisko aktivitāšu apjoms nav jāveic vienā reizē. Piemēram, 30 minūšu raita pastaiga piecas dienas nedēļā palīdz sasniegt 150 minūtes vidējas intensitātes aktivitāšu, ja izvēlētais temps konkrētajam cilvēkam patiešām atbilst vidējai intensitātei.
Arī īsākas aktivitātes ir vērtīgas un var veidot daļu no kopējā nedēļas kustību apjoma. Svarīgākais ir atrast piemērotu līdzsvaru starp fizisko slodzi, atpūtu un ikdienas pienākumiem.
Sāc ar to, ko vari izdarīt regulāri
Ja cilvēks ilgāku laiku bijis mazaktīvs, labāk sākt ar īsākām un mierīgākām aktivitātēm. Piemēram, 15 minūšu pastaiga vairākas reizes nedēļā var būt piemērotāks sākums nekā viens ļoti garš pārgājiens vai intensīvs treniņš.
PVO uzsver, ka arī neliels fizisko aktivitāšu apjoms ir labāks nekā nekas. Cilvēkiem, kuri iepriekš nav regulāri kustējušies, ieteicams sākt ar nelielu slodzi un pakāpeniski palielināt aktivitāšu biežumu, ilgumu un intensitāti.
Piemēram, sākumā var ieplānot īsu pastaigu trīs reizes nedēļā. Kad šāda slodze kļūst ierasta un nerada pārmērīgu nogurumu, pastaigas var pakāpeniski pagarināt vai nedaudz palielināt iešanas tempu.
Nav nepieciešams vienlaikus palielināt gan attālumu, gan ātrumu, gan aktivitāšu biežumu. Pakāpeniska pieeja palīdz pielāgot slodzi savām spējām un izvairīties no nevajadzīgas pārpūles.
Cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām vai veselības ierobežojumiem, īpaši plānojot intensīvākas aktivitātes, ieteicams pārrunāt piemērotu slodzi ar veselības aprūpes speciālistu.
Apkārtējā vide maina slodzi
Tas pats iešanas ātrums pa gludu pilsētas celiņu un pa smilšainu jūrmalu nav vienāda fiziskā slodze. Kāpumi, vējš, sniegs, mīksts vai nelīdzens segums un soma mugurā var ievērojami palielināt piepūli.
Piemēram, pastaiga pa Kurzemes piekrastes smiltīm var prasīt vairāk enerģijas nekā tāda paša garuma maršruts pa asfaltētu ceļu. Savukārt pārgājienā ar kāpumiem vai nūjojot pa meža taku var būt nepieciešams biežāk pielāgot iešanas tempu.
Tāpēc, plānojot pastaigu vai pārgājienu, jāņem vērā ne tikai kilometri, bet arī maršruta reljefs, segums, laikapstākļi un savas fiziskās spējas.
Ja ierastais pastaigas temps pēkšņi šķiet pārāk grūts, ir vērts samazināt ātrumu vai ieplānot īsu atpūtas pauzi. Fizisko aktivitāšu laikā nav nepieciešams par katru cenu uzturēt vienādu tempu visā maršrutā.
Īpaši svarīgi tas ir ziemā, kad sniegs, ledus un zema gaisa temperatūra var ietekmēt gan pārvietošanās drošību, gan slodzes sajūtu.
Salīdzini sevi ar sevi, nevis citiem
Soļu izaicinājumi ir motivējoši, taču tie nav iemesls ignorēt savu pašsajūtu vai censties par katru cenu pārspēt citus dalībniekus. Katram cilvēkam ir atšķirīga fiziskā sagatavotība, ikdienas paradumi un iespējas būt aktīvam.
BISTEPS starptautiskajā “Miljarda soļu izaicinājumā” katra cilvēka ieguldījums ir vērtīgs neatkarīgi no tā, vai dienā noieti daži tūkstoši vai daudz vairāk soļu. Kopīgais mērķis ir veicināt regulāru kustēšanos un palīdzēt veidot veselīgākus ikdienas paradumus.
Soļu skaits var kalpot kā personīgs atskaites punkts, taču tas viens pats neatspoguļo fiziskās aktivitātes intensitāti. Piemēram, vienāds soļu skaits, ejot lēnā tempā un raiti kāpjot kalnā, var nozīmēt ļoti atšķirīgu fizisko piepūli.
Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību ne tikai noietajiem soļiem, bet arī tam, kā jūtamies aktivitātes laikā un pēc tās. Ilgtermiņā vispiemērotākā ir tāda slodze, kuru iespējams regulāri atkārtot, pakāpeniski attīstot fiziskās spējas un nepakļaujot organismu nevajadzīgai pārpūlei.
Svarīgi arī atpazīt brīdinājuma pazīmes. Ja fiziskās aktivitātes laikā rodas sāpes vai spiedoša sajūta krūtīs, izteikts reibonis, ģībšanas sajūta vai neparasti stiprs elpas trūkums, aktivitāte nekavējoties jāpārtrauc. Ja simptomi ir pēkšņi vai smagi un var liecināt par dzīvībai bīstamu stāvokli, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113.
Fiziskās aktivitātes nav sacensība par lielāko attālumu vai ātrāko tempu. Svarīgākais ir atrast sev piemērotu slodzi, kustēties regulāri un pakāpeniski attīstīt savas fiziskās spējas. Katrs solis ir ieguldījums aktīvākā un veselīgākā ikdienā.
Informācijas avoti:
- Pasaules Veselības organizācija (2020). WHO Guidelines on Physical Activity and Sedentary Behaviour.
- Amerikas Sirds asociācija (2019). For the best health, does the intensity of your workout matter?.
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (2020, atjaunināts 2024). Kad zvanīt 113?.
Projekts “Veselīgs dzīvesveids – Miljards soļu izaicinājums” / “Healthy Lifestyle ‘A Billion Steps Challenge’” (BISTEPS, projekta Nr. LL-00249) tiek īstenots Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekta mērķis ir veicināt aktīvāku un veselīgāku dzīvesveidu Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju vidū, piedāvājot dažādas fiziskās aktivitātes, izglītojošus pasākumus un starptautiskas aktivitātes.
Vairāk par projektu Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā: https://kurzemesregions.lv/projekti/pievilciga-dzives-vide/bisteps/
Šī publikācija ir sagatavota projekta “Veselīgs dzīvesveids – Miljards soļu izaicinājums” / “Healthy Lifestyle ‘A Billion Steps Challenge’” (BISTEPS, projekta Nr. LL-00249) ietvaros ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Vairāk par programmu: www.latlit.eu
