
Kustēties vairāk ir vērtīgi, taču aktīvam dzīvesveidam jābūt arī drošam. Traumu risks var rasties ne tikai sarežģītos sporta veidos, bet arī pavisam ikdienišķās situācijās – pārvietojoties pa slidenu vai nelīdzenu segumu, noguruma dēļ zaudējot uzmanību, valkājot nepiemērotus apavus vai mēģinot pārāk strauji palielināt fizisko slodzi. Lai kustēšanās sniegtu pēc iespējas vairāk ieguvumu veselībai, svarīgi izvēlēties savām spējām atbilstošas aktivitātes, ievērot drošības principus un pakāpeniski attīstīt fizisko sagatavotību.

Slodzi palielini pakāpeniski
Ja ilgāku laiku fizisko aktivitāšu bijis maz, nav nepieciešams jau pirmajā nedēļā ieplānot ļoti garu pārgājienu vai intensīvus treniņus katru dienu. Ķermenim nepieciešams laiks, lai pielāgotos lielākai slodzei, tāpēc ieteicams sākt ar īsākām un mierīgākām aktivitātēm.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsver, ka jebkurš fizisko aktivitāšu apjoms ir labāks nekā nekas. Cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši mazaktīvi, ieteicams sākt ar nelielu slodzi un pakāpeniski palielināt aktivitāšu biežumu, ilgumu un intensitāti.
Piemēram, sākumā var ieplānot 15–20 minūšu pastaigu vairākas reizes nedēļā. Kad šāds attālums kļūst ierasts, pastaigu var pakāpeniski pagarināt vai palielināt iešanas tempu.
Drošāk ir sākumā palielināt vienu slodzes elementu – piemēram, pastaigas ilgumu – un tikai vēlāk pievienot ātrāku tempu, garāku distanci vai sarežģītāku reljefu.
Svarīgi arī atvēlēt pietiekami daudz laika atpūtai, īpaši pēc neierasti intensīvām aktivitātēm. Ja rodas ilgstošs nogurums, sāpes vai izteikts diskomforts, slodzi vajadzētu samazināt un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.
Apaviem un segumam ir nozīme
Pastaiga pa pilsētas ietvi, meža taku, smilšainu jūrmalu vai sniegotu ceļu var prasīt atšķirīgu piepūli un līdzsvara kontroli. Tāpēc svarīgi izvēlēties ne tikai savām spējām piemērotu maršrutu, bet arī atbilstošus apavus.
Apaviem nav obligāti jābūt dārgiem, taču tiem jābūt ērtiem, pietiekami stabiliem un piemērotiem konkrētajai aktivitātei. Apvienotās Karalistes Nacionālais veselības dienests (NHS) uzsver, ka pastaigām piemēroti ir apavi, kas nodrošina pietiekamu atbalstu, nerada berzi un tulznas.
Garākos pārgājienos vai sarežģītākā reljefā īpaši svarīga ir apavu zoles saķere ar segumu. Ziemā vai lietainā laikā ieteicams izvēlēties apavus ar neslīdošu zoli un ņemt vērā iespējamo apledojumu.
Pārvietojoties pa sniegu vai ledu, drošāk ir spert īsākus soļus, samazināt iešanas tempu un izvairīties no straujām kustībām. Ja ietves vai takas ir stipri apledojušas, labāk izvēlēties citu maršrutu vai pārcelt fizisko aktivitāti uz telpām.
Arī pirms garāka pārgājiena ir vērts pārbaudīt laikapstākļu prognozi un iepazīties ar maršrutu. Īpaši jāizvērtē takas garums, seguma stāvoklis, iespējamie šķēršļi un tas, vai izvēlēto attālumu būs iespējams veikt bez pārmērīgas piepūles.
Pievērs uzmanību redzamībai un satiksmei
Gada tumšajā laikā drošība nozīmē arī būt labi pamanāmam citiem satiksmes dalībniekiem. Atstarotāji un atstarojošs apģērbs ir īpaši svarīgi uz lauku ceļiem, neapgaismotās ielās un vietās, kur nav atsevišķu gājēju ietvju.
Latvijas Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka diennakts tumšajā laikā, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kuri atrodas uz brauktuves vai nomales, jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.
Arī pietiekami apgaismotās vietās atstarojoši elementi var uzlabot redzamību un palīdzēt autovadītājiem gājējus laikus pamanīt. Savukārt lukturītis vai galvas lampa var būt noderīgs papildu aprīkojums, kas ļauj labāk saskatīt ceļu un šķēršļus.
Ejot gar brauktuvi ārpus apdzīvotām vietām, ja jāpārvietojas pa brauktuves malu vai nomali, jāiet pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam. Šķērsojot ceļu, svarīgi pārliecināties, ka tuvojošie transportlīdzekļi ir pietiekami tālu un autovadītāji spēs laikus reaģēt.
Pastaigas laikā jāizvērtē arī austiņu lietošana. Skaļa mūzika vai pilnīga norobežošanās no apkārtējām skaņām var apgrūtināt tuvojošos transportlīdzekļu un citu iespējamo apdraudējumu savlaicīgu pamanīšanu.
Īpaši uzmanīgiem jābūt vietās ar intensīvu satiksmi, sliktu apgaismojumu vai ierobežotu redzamību. Drošība vienmēr ir svarīgāka par vēlmi saglabāt iepriekš izvēlēto pastaigas tempu.
Nogurums maina kustību kvalitāti
Fizisko aktivitāšu laikā svarīgi pievērst uzmanību ne tikai noietajam attālumam, bet arī savai pašsajūtai. Nogurums var ietekmēt līdzsvaru, kustību kontroli un spēju savlaicīgi reaģēt uz apkārtējiem apstākļiem.
Pētījumi liecina, ka muskuļu nogurums var pasliktināt līdzsvara kontroli un kustību stabilitāti. Īpaši būtiska šī saistība var būt gados vecākiem cilvēkiem, kuriem nogurums ir saistīts arī ar lielāku kritienu risku.
Garākā pārgājienā tieši pēdējie kilometri dažkārt var būt fiziski sarežģītākie. Samazinoties enerģijas līmenim, ir vieglāk nepamanīt nelīdzenu segumu, paklupt aiz saknes vai neuzmanīgi spert soli.
Tāpēc ir vērts savlaicīgi ieplānot atpūtas pauzes, uzņemt pietiekami daudz šķidruma un garākos pārgājienos paņemt līdzi arī nelielas uzkodas.
ASV Nacionālais parku dienests, sniedzot pārgājienu drošības ieteikumus, uzsver nepieciešamību izvērtēt savas fiziskās spējas, pielāgot tempu un nepieciešamības gadījumā atpūsties. Tāpat svarīgi ņemt vērā, ka maršrutam nepieciešamais laiks ietver arī atgriešanos sākuma punktā.
Ja pastaigas vai pārgājiena laikā parādās izteikts nogurums, ir saprātīgi samazināt tempu, ieturēt pauzi vai saīsināt maršrutu. Ja rodas sāpes krūtīs, izteikts reibonis vai neparasti stiprs elpas trūkums, fiziskā aktivitāte nekavējoties jāpārtrauc un jāmeklē medicīniska palīdzība. Pēkšņu, smagu, dzīvībai bīstamu simptomu gadījumā jāzvana 113.
Svarīgi atcerēties, ka fiziskās aktivitātes mērķis ir uzlabot veselību un pašsajūtu, nevis par katru cenu sasniegt ieplānoto attālumu.
Drošība nav šķērslis aktivitātei
Droša kustība nenozīmē izvairīties no izaicinājumiem vai vienmēr izvēlēties tikai vieglākās aktivitātes. Tā nozīmē apzināties savas spējas, sagatavoties laikapstākļiem, pakāpeniski palielināt slodzi un savlaicīgi pamanīt ķermeņa signālus.
Piemēram, cilvēks, kurš regulāri dodas īsās pastaigās, ar laiku var izvēlēties garākus maršrutus vai daudzveidīgāku reljefu. Savukārt pieredzējušam pārgājienu dalībniekam svarīgi neaizmirst par atpūtas pauzēm, piemērotu aprīkojumu un mainīgiem laikapstākļiem.
BISTEPS starptautiskajā “Miljarda soļu izaicinājumā” nozīmīgs ir katra dalībnieka ieguldījums kopējā mērķa sasniegšanā. Tomēr soļu krāšanai nevajadzētu kļūt par iemeslu ignorēt nogurumu vai uzņemties nevajadzīgu risku viena papildu kilometra dēļ.
Daudz vērtīgāk ir veidot ilgtermiņa paradumu – regulāri kustēties, izvēloties sev piemērotas aktivitātes un pakāpeniski attīstot fizisko sagatavotību.
Drošību palīdz uzlabot arī dažādība. Pastaigas un pārgājienus var papildināt ar spēka un līdzsvara vingrinājumiem, kas palīdz uzturēt muskuļu spēku, kustību kontroli un stabilitāti.
Jo drošāka un patīkamāka ir fiziskā aktivitāte, jo vieglāk to padarīt par regulāru ikdienas sastāvdaļu. Aktīvs dzīvesveids nav sacensība par lielāko soļu skaitu, bet gan ilgtermiņa ieguldījums savā veselībā, pašsajūtā un dzīves kvalitātē.
Informācijas avoti:
- Pasaules Veselības organizācija (2020). WHO Guidelines on Physical Activity and Sedentary Behaviour.
- Apvienotās Karalistes Nacionālais veselības dienests (NHS). Walking for Health.
- Amerikas Ķirurgu koledža (2024). 5 Tips for Preventing Winter Injuries.
- Latvijas Republikas Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 279. Ceļu satiksmes noteikumi, īpaši 9. un 10. punkts.
- ASV Nacionālais parku dienests (2024). Hike Smart.
- Reis, G. & Carneiro, J. A. u. c. (2021). Association between self-reported or perceived fatigue and falls among older people: A systematic review.
Projekts “Veselīgs dzīvesveids – Miljards soļu izaicinājums” / “Healthy Lifestyle ‘A Billion Steps Challenge’” (BISTEPS, projekta Nr. LL-00249) tiek īstenots Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekta mērķis ir veicināt aktīvāku un veselīgāku dzīvesveidu Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju vidū, piedāvājot dažādas fiziskās aktivitātes, izglītojošus pasākumus un starptautiskas aktivitātes.
Vairāk par projektu Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā: https://kurzemesregions.lv/projekti/pievilciga-dzives-vide/bisteps/
Šī publikācija ir sagatavota projekta “Veselīgs dzīvesveids – Miljards soļu izaicinājums” / “Healthy Lifestyle ‘A Billion Steps Challenge’” (BISTEPS, projekta Nr. LL-00249) ietvaros ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Vairāk par programmu: www.latlit.eu
