2026. gada 13. novembrī Sabilē norisinājās Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā pašvaldību vadītāji un pārstāvji pārrunāja gatavošanos nākamajam Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodam no 2028. līdz 2034. gadam. Galvenā uzmanība tika pievērsta Kurzemes pašvaldību apzinātajām investīciju vajadzībām aptuveni 1,4 miljardu eiro apmērā, to virzībai nozaru ministrijās un reģiona iesaistei nākamā perioda prioritāšu noteikšanā. Sēdē tika aplūkoti arī iespējamie finansējuma un sadarbības virzieni nākamā perioda Interreg pārrobežu un starpreģionu sadarbības programmās.

Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Evita Ozoliņa un Plānošanas nodaļas vadītāja Inguna Tomsone iepazīstināja ar visu astoņu Kurzemes pašvaldību apkopotajām investīciju vajadzībām 2028. – 2034. gadam. To kopējais apjoms sasniedz 1,4 miljardus eiro, tostarp Liepājā – 710,3 miljonus, Ventspilī – 353,1 miljonu, bet pārējos sešos Kurzemes novados kopā – gandrīz 337 miljonus eiro. Šīs summas atspoguļo pašvaldību identificētās attīstības vajadzības, nevis jau piešķirtu finansējumu.

Pašvaldību priekšlikumi aptver uzņēmējdarbības, ostu un tūrisma infrastruktūras attīstību, mājokļu pieejamības uzlabošanu, autoceļu un sabiedriskā transporta infrastruktūras pilnveidi, kā arī ieguldījumus izglītībā, jaunatnes un sporta jomā, veselības aprūpē, sociālajos pakalpojumos un kultūras mantojuma saglabāšanā. Nozīmīga vieta atvēlēta arī drošības un civilās aizsardzības stiprināšanai, ūdenssaimniecībai, enerģētikai, vides aizsardzībai, pielāgošanās pasākumiem klimata pārmaiņām un vides piekļūstamības uzlabošanai. Starp transporta attīstības priekšlikumiem ir aicinājums palielināt pasažieru vilcienu reisu skaitu maršrutā Liepāja – Rīga un ieviest vienotu tarifu un biļešu sistēmu reģionālajā sabiedriskajā transportā.

Kurzemes plānošanas reģions apkopotās investīciju vajadzības septembrī nosūtīja atbildīgajām nozaru ministrijām, Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai. Līdz šim saņemtas atbildes no sešām ministrijām, kuru sākotnējās prioritātes tika salīdzinātas ar pašvaldību priekšlikumiem. Atsevišķi aktualizēts jautājums par finansējumu veselības profilaksei un veselīga dzīvesveida veicināšanai. Tā kā Veselības ministrija šādus ieguldījumus neplāno iekļaut savās investīciju prioritātēs, Kurzemes plānošanas reģions vērsies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā.

Sēdē tika aplūkota arī ES fondu 2028. – 2034. gada plānošanas perioda sagatavošanas gaita valsts līmenī. Finanšu ministrija pašlaik izstrādā Valsts un reģionālās partnerības plānu, taču galīgais finansējuma sadalījums starp nozarēm vēl nav noteikts. Ministriju iesniegtie investīciju priekšlikumi kopumā sasniedz 27,1 miljardu eiro, ievērojami pārsniedzot Latvijai potenciāli pieejamo finansējumu. Kurzemes plānošanas reģions iesaistās diskusijās ar Finanšu ministriju, kā arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050. gadam un Nacionālā attīstības plāna 2028.–2034. gadam sagatavošanā, pārstāvot reģiona un pašvaldību intereses.

Sēdes turpinājumā Kurzemes plānošanas reģiona Projektu nodaļas vadītāja Aiga Meri iepazīstināja ar Interreg programmu sagatavošanu 2028. – 2034. gadam. Darbs pie Interreg programmu sagatavošanas 2028.–2034. gadam turpinās, un programmu veidotāji vēl apspriež un precizē nākamā perioda prioritātes.

Kurzemes plānošanas reģions sekos līdzi programmu izstrādes gaitai un turpmākajām pārrobežu un starpreģionu sadarbības iespējām. Vienlaikus reģions turpinās pārstāvēt Kurzemes pašvaldību investīciju vajadzības nākamā ES fondu plānošanas perioda sagatavošanā.

2026. gada 13. novembra Attīstības padomes sēdes darba kārtība un prezentāciju materiāli pieejami Kurzemes plānošanas reģiona tīmekļvietnē.

Par Kurzemes plānošanas reģionu

Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā. Tas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi veicināt reģiona ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot attīstības plānošanu un koordinējot pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju sadarbību. Reģiona lēmējinstitūcija ir Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome, bet izpildinstitūcija – Administrācija.

Kurzemes plānošanas reģionu veido astoņas pašvaldības: divas valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un seši novadi: Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.

Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv