2024. gada 5. – 8.martā projekta partneri no Kurzemes,Vidzemes un Igaunijas devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Zviedriju, lai iepazītos ar vides pieejamības risinājumiem divu Eiropas “Access City Awards” balvu ieguvušo pilsētu – Gēteborgas (2014.g.) un Jēnšepingas (2021.g.) – muzejos, ekspozīcijās, zinātnes centros un pilsētvidē.
Vizītes pirmajā dienā, 5.martā, apmeklējām Universeum zinātnes centru Gēteborgā, kur izvietots plašs akvārijs un lietusmežs, kā arī ekspozīcijas par dzīvnieku valsti, cilvēka organismu, ķīmiju, fiziku, matemātiku, kosmosu. Kas izmantots, lai palīdzētu nointerpretēt dažādus objektus, radības un sajūtas? Pieskarieties čūskas ādai, sajūtiet, cik ātrs un pēkšņs ir čūskas kodiens, kā čuska dzird un redz, iztaustiet dažādas taktilās figūras, sajūtiet, cik silti vai vēsi ir dažādi dzīvnieki, pamēģiniet atminēt to smadzeņu izmēru, sadzirdiet savus sirdspukstus un iegrimstiet kosmosa pasaulē! Ar 3h plašajā 7 stāvu centrā mums bija par maz! Lielisks un pieejams galamērķis visai dienai!
Dabas vēstures muzejs Gēteborgā piedāvāja dažādus taktilos risinājumus dzīvnieku valsts iepazīšanai – šeit varēja gan iztaustīt dzīvnieku ādiņas, gan aptaustīt delfīnu, ziloni un vali!
Par spīti kultūras mantojuma ēkas statusam, Rohhska dizaina muzejs Gēteborgā, ko apmeklējām 6.martā, ir radis iespēju pielāgot telpas tā, lai tām brīvi piekļūtu un tajās ērti justos arī cilvēki ar invaliditāti. Ir ierīkotas divas vienādas nozīmes cilvēkiem ar invaliditāti pieejamas ieejas abās galveno trepju pusēs; tualete, kas sākotnēji atradās nost no kopējām tualetēm, ir pārvietota tā, lai arī cilvēki ar invaliditāti var apmeklēt labierīcības turpat, kur pārējie apmeklētāji Interesants paceļamās rampas risinājums.
KOPĀ – viena no interesantākajām projekta pieredzes apmaiņas vizītē Zviedrijā apmeklētajām ekspozīcijām, kas izveidota Pasaules kultūru muzejā. Par visu, kas saistīts ar būšanu kopā – kā saprast vienam otru, kā iemācīties nepiekrist, kā ir būt vientuļam, kā ir būt mājās, kā piemērīt citu “cepures” un vēl daudz, daudz interesanta par kopābūšanas tēmu. Veidota bērniem līdz 12 gadiem, bet ir aizraujoša pilnīgi visiem. Atvērta, iekļaujoša un pieejama visiem.
Savukārt 7.martā devāmies uz Jēnšepingu. Pilsētas pašvaldība iepazīstināja ar savu darbu pieejamības jomā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. Pašvaldībā ir savs vides pieejamības speciālists, kas regulāri seko arī pašvaldības iepirkumiem un jau pašā procesa sākumā var norādīt, kur un kādi pieejamības risinājumi ir jāveido sadarbībā ar NVO, kas pārstāv cilvēku ar invaliditāti tiesības. Katru gadu pašvaldība piešķir arī savu – vietējo vides pieejamības balvu. Pēc sanāksmes izgājām arī nelielu apli pa pilsētu, lai praksē apskatītu izveidotos vides pieejamības risinājumus. Piemēram, vadlīnija neredzīgajiem, kas veidota ne tikai kā vienkāršs orientēšanās līdzeklis, bet ir īpaši dizainēta un izgaismota naktī – tādējādi atgādinot par pilsētas vēsturi – Jēnšepingā savulaik bija milzīga sērkociņu ražošanas industrija un vadlīnija atgādina sērkociņu kastītes brūngano malu, kas tika izgudrota tieši šeit. Gandrīz visas ielas un pārejas pilsēta ir pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pašvaldība pat ir pārveidojusi veselu ielu pilsētas centrā, to paceļot, lai atrisinātu augsto sliekšņu problēmu pie vēsturiskajām ēkām. Vēl viens interesants risinājums ir ielu plaukti – pilsētā esošie veikali bieži izliek atsevišķas preces pie veikala ieejas uz ielas – tādējādi reklamējot savu produkciju, taču tas bieži vien ir šķērslis, sevišķi cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kas var netīšām paklupt to dēļ, tāpēc tika izdomāti īpaši ielu reklāmas plaukti, kurus var uzreiz sajust ar balto spieķīti un uz kuriem droši novietot reklāmpreces.
Par jēgpilniem vides pieejamības risinājumiem liecina Jēnšepingas koncertzāle SPIRA, kur:
- izveidotas platas ejas, kas brīvi izbraucamas ratiņkrēslā un ir vienā līmenī ar skatuvi,
- iespēja viegli un ātri izņemt krēslus, lai ratiņkrēslu lietotāji var baudīt priekšnesumu, sēžot kopā ar draugiem un citiem apmeklētājiem,
- izvietots kontrastējošs pakāpienu marķējums un lieli, izgaismoti rindu numuri,
- izveidots atjautīgs risinājums kāpņu margām ar pogām, kas norāda uz pirmajiem un pēdējiem trīs pakāpieniem,
- ierīkota vadlīnija cilvēkiem ar redzes traucējumiem un taktila koncertzāles karte, informācijas plāksnes braila rakstā un daudz, daudz vēl!
Dienas noslēgumā apmeklējām taktilo Džona Bauera gleznu izstāde Jēnšepingas muzejā:
- ieejot muzejā apmeklētājus laipni sagaida muzeja personāls, iepazīstina ar sevi u muzeju, lai apmeklētāji jūtas gaidīti, droši un ērti
- tiek iepazīstināti ar izstādes konceptu un lai labāk saprastu gleznās attēlotās meža radības, tās izprintētā 3D formā tiek dotas apmeklētājiem tās aptaustīt un apskatīt
- tiek rādītas arī krāsas, kuras var arī pasmaržot
- un, ja ir vēlme, ir vesels lērums ar apģērbiem, lai ietērptu sevi kādā no pasaku tēliem!
Patiesi iekļaujoša izstāde un ārkārtīgi laipns muzeja personāls.
Vizītes pēdējā dienā, 8.martā, apmeklējām Jēnšepingas Cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāvības federāciju, kas sniedza prezentāciju par savu darbību, aktuālajiem projektiem un ar kuru kopā apmeklējām dažus pilsētvides pieejamības risinājumus.
Ar patiesu interesi un gandarījumu smēlāmies aizraujošo ārzemju kolēģu pieredzi un atgriežamies mājās, lai dalītos pieredzētajā ar vietējiem partneriem un kolēģiem un izmantotu iegūtās zināšanas savu taktilo pilotrisinājumu izstrādē!
Projekta aktivitātes tiek īstenotas ar Interreg Igaunijas-Latvijas programmas 2021.-2027.gadam atbalstu.
Informāciju sagatavoja:
Projekta vadītāja
Alise Lūse
Tālrunis: 26567874, alise.luse@kurzemesregions.lv
