RETROUT

Baltijas jūras reģions kā makšķerēšanas tūrisma galamērķis un tā attīstība, veicināšana un ilgtspējīga pārvaldība (Development, promotion and sustainable management of the Baltic Sea Region as a coastal fishing tourism destination) Projekta akronīms: RETROUT

Publicēts by lauma

 

 

 

 

PROJEKTA MĒRĶIS

Attīstīt un popularizēt Baltijas jūras reģionu kā piekrastes makšķerēšanas tūrisma gala mērķi, fokusējoties uz jūras taimiņu kā piekrastes makšķerēšanas tūrisma produktu, attīstot ilgtspējīgas un efektīvas apsaimniekošanas vadības metodes orientētas uz jūras taimiņiem, stiprināt Baltijas jūras reģiona makšķerēšanas tūrisma pārvaldības ietvaru.

MĒRĶA GRUPA

Mazie un vidējie uzņēmumi (sporta un atpūtas makšķerēšanas pakalpojumu sniedzēji, makšķernieku gidi) un to asociācijas, 
Reģionālās pārvaldes institūcijas,

Tūrisma asociācijas

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS ILGUMS

2017.gada 2. oktobris – 2020.gada 30. septembris

PROJEKTA FINANSĒJUMS

3 221 336,40 EUR (t.sk. Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļi 2 620 136,21 EUR)

PROJEKTA ĪSTENOTĀJI:

Vadošais partneris:

  • Stokholmas reģiona administratīvā pārvalde (Zviedrija)
  • Partneri:
  • Karaliskais Tehnoloģiju institūts (Zviedrija)
  • Haninges pašvaldība (Zviedrija)
  • Baltijas Vides forums (Igaunija)
  • Tartu Universitāte (Igaunija)
  • biedrība “Igaunijas makšķerēšanas tūrisms” (Igaunija)
  • Kurzemes Plānošanas reģions (Latvija)
  • Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” (Latvija)
  • Ventspils novada pašvaldība (Latvija)
  • Klaipēdas Universitāte (Lietuva)
  • Zivsaimniecības pakalpojumi pie Lietuvas Lauksaimniecības ministrijas (Lietuva)
  • Nacionālais jūras zvejniecības pētniecības institūts (Polija)
  • Tūrisma asociācijas “Ziemeļu Kašubija” vietējā tūrisma organizācija (Polija)
  • Baltijas Jūras vides aizsardzības komisija, HELCOM (Somija)

PROJEKTĀ IEKĻAUTĀS AKTIVITĀTES: 

I PIEKRASTES MAKŠĶERĒŠANAS TŪRISMA GALAMĒRĶU ATTĪSTĪŠANA UN VEICINĀŠANA

  1. Nodrošināt galamērķu attīstības procesu, lai saprastu un radītu priekšnoteikumus ilgtspējīgai to attīstībai un eksportam;

  2. izstrādāt galamērķu stratēģijas, lai panāktu maksimālu izaugsmi un efektivitāti;

  3. nodrošināt MVU un piekrastes pašvaldības ar plašākām uzņēmējdarbības un stratēģiskās attīstības zināšanām;

  4. nodrošināt pilnvērtīgu galamērķu darbību;

  5. attīstīt sadarbību starp dalībniekiem.

II JAUNU EKOMARĶĒJUMA KONCEPCIJU UN INTERNETA PORTĀLU TIEŠSAISTES TIRDZNIECĪBAI UN REZERVĒŠANAI IZSTRĀDE UN IEVIEŠANA, LAI UZLABOTU PIEKRASTES ZVEJAS TŪRISMA GALAMĒRĶI RAKSTUROJOŠO ZVEJAS RĪKU TĪKLA DARBĪBU:

  1. Tiks izveidotas mācību programmas galamērķa attīstības vadīšanai un stratēģiskās vadlīnijas, modelēti partnerības mehānismi (piemēram, klasteri un treneri, PPP saprašanās memorandi) un definēti tūrisma produkti, tirgus pakalpojumi un IKT risinājumi;

  2. palielināta partneru spēja kopīgi plānot pasākumus, kurus līdzfinansē Eiropas investīciju programmas;

  3. uzlabota organizatoriskā struktūra un piedāvāti IKT risinājumi, kas ļauj apvienot resursus kopīgām mārketinga un rezervēšanas pakalpojumiem, kopīgi plānojot, izveidojot un pilotējot starptautiskus Galamērķa pārvaldības pakalpojumi (DMS);

  4. Tiks sniegtas zināšanas piekrastes reģioniem, nodrošinot piekļuvi dokumentētiem mācību pieredzes / demonstrējumu projektiem un izglītības produktiem.

III POLITIKU PILNVEIDOŠANA UN DIALOGA VEIDOŠANA

  1. Darba mērķis ir nodrošināt trūkstošo starpvalstu diskusiju platformu un pamatdatus politiskā dialoga veicināšanai. Konkrēti, tas nozīmē novērtēt nepieciešamību rīkoties, lai pielāgotu politikas instrumentus, noteikumus un stratēģiskas darbības, lai pārvarētu šķēršļus nozares izaugsmei. Partnerības mērķis ir ierosināt uzlabotu politiku un regulējumu, pamatojoties uz kopīgiem zinātniskiem datiem un ietekmēt lēmumu pieņemšanu attiecīgajos politikas līmeņos;

  2. informācijas apmaiņas, izpētes un diskusiju pamatā būs trīs tematiskās jomas

a) fiksēti administratīvie šķēršļi zvejas ceļvežiem,
b) izstrādāts ētiskais rīcības kodekss,
c) novērtēts piekrastes zvejas tūrisma ieguldījums reģionālajā ekonomikā.

IV  IESPĒJU IZVĒRTĒŠANA JŪRAS TAIMIŅA NĀRSTA CEĻU ATJAUNOŠANAI PIEKRASTES UPĒS

1. tiks izstrādāta kopīga, standartizēta biotopu monitoringa un elektrozvejas metodoloģija
2. Tiks veikta attīstības scenāriju izpēte, tai skaitā:

a) atpūtas zvejas ietekmes novērtējums

b) jūras foreļu upju un krājumu statusa novērtējums

c) dažādu pārvaldības iespēju salīdzinājums
 

3.  Tiks novērtēti pabeigtie atjaunošanas projekti, lai noteiktu veiksmes faktorus
4. Demonstrēti efektīvi upju atjaunošanas pasākumi un īstenošanas metodes (demonstrējumu projekti)
5. Izstrādāti ieteikumi upju restaurācijai, ko izmantos Baltijas mērogā, kā arī vietējās, reģionālās un valsts iestādes.