Kad liela daļa dabas taku ir izstaigātas un ar to vēl nepietiek, ir jāmeklē pēc kaut kā jauna un neredzēta. Kurzemes plānošanas reģions piedāvā doties izzinošā ceļojumā pa kultūras tūrisma maršrutu “Baltu ceļš”, kas ļaus atgriezties vēstures notikumiem bagātā pagātnē, kad mūsu zemi apdzīvoja mūsu senči.
Maršruts, kas stiepjas 2145 km garumā un aptver teritorijas gan Latvijā, gan Lietuvā, ir izveidots 3 lokos – kuršu, zemgaļu un sēļu, kas iepazīstina ar seno baltu dzīvesvietām un dzīvesveidu – pilskalniem, kurus agrāk apdzīvoja balti, svētvietām, dižkokiem, akmeņiem, avotiem, kulināro mantojumu. Papildus tam, maršrutā iekļautajos muzejos interesentiem ir iespēja aplūkot dažādus arheoloģiskos izrakumus – darbarīkus, ieročus, rotas un citus priekšmetus, kas tika izmantoti tā laika ikdienas dzīvei. Maršruta ceļvedis piedāvā vairākus tematiskos maršrutus un karti, kurā iespējams atrast vairāk kā 110 tūrisma objektu, kas ļauj izzināt šo trīs baltu maztautu vēsturi, kultūru un tradīcijas.
KURŠU LOKS
Dodoties ceļojumā pa kuršu loku, kas stiepjas no Klaipēdas un aptver gandrīz visu Kurzemi, iepazīsiet vienu no Austrumbaltijas kareivīgākajām tautām – kuršus, kas dzelzs laikmetā un viduslaikos apdzīvoja šīs teritorijas. Valdnieku rīkotie karagājieni, kas bija saistīti ar iekarošanas un kolonizācijas centieniem, kuršus padarīja ne tikai par drosmīgiem savu teritoriju aizstāvjiem, bet arī par bezbailīgiem un kareivīgiem jūrasbraucējiem. Noteikti apskatiet Talsu pilskalnu, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vislabāk nocietinātajiem tā laika pilskalniem un mūsdienās ir skaisti iekopts, ar pastaigu laipu gar pilskalna pakāji, iespaidīgo Staldzenes stāvkrastu, kas atzīts par 2021.g. Gada ģeovietu un piedāvā izcilu pastaigu vietu ar apslēptu kuršu mantojuma klātbūtni, Papes apkārtni ar savvaļas zirgu ganībām un Ķoņu ciemu – vienu no retajām pērlēm Eiropā, kur saglabājies unikāls vēsturisks zvejniekciems, kā arī Leju svētavotu ar pastaigu taku Sventālas upes ielejā.
Talsu pilskalns
Staldzenes stāvkrasts
Papes savvaļas zirgu ganības
Papes Ķoņu ciems
Leju Svētavots
ZEMGAĻU LOKS
Zemgaļi apdzīvoja mūsdienu Latvijas vidienes teritoriju – Zemgales līdzenumu un Lietuvas ziemeļus. Dažādi vēstures avoti liecina, ka zemgaļi bija viena no attīstītākajām un bagātākajām senlatviešu tautām Ziemeļeiropā, savu iztiku pelnot ar zemkopību un tirgošanos.
Vērā ņemams apskates objekts dodoties pa zemgaļu loku ir 12.gadsimta koka pils rekonstrukcija Tērvetē, kurā šobrīd ir iespējams redzēt plašu eksponātu klāstu par dzelzs laikmeta zemgaļu materiālo kultūru. Nesen veikti labiekārtošanas darbi arī netālu esošajā Dobeles pilskalnā, kur veikta pilsdrupu atjaunošana.Savukārt Dobes jeb Incēnu pilskalns ir viens no retajiem mākslīgi veidotajiem pilskalniem senatnē – tam ir izteikta forma, jo tas nav blīvi apaudzis ar kokiem un krūmiem, un no tā virsotnes paveras elpu aizraujošs skats uz apkārtni daudzu, daudzu km garumā. Apmeklējot Mežotnes pilskalna arheoloģisko kompleksu un izmantojot mobilo aplikāciju SAN ieraudzīsiet atdzīvojamies senos zemgaļus – Madi ar Zīli.
Koka pils Tērvetē
Dobeles pilskalns
Dobes jeb Incēnu pilskalns
Mežotnes pilskalns
SĒĻU LOKS
Sēļi bija prasmīga zemkopju un amatnieku tauta, kas savas iezīmes valodā un materiālajā kultūrā ieguva vidējā dzelzs laikmetā. Sēļi apdzīvoja apmēram 10 līdz 15 pilskalnus, kas tika apbūvēti ar terasēm, tādējādi veidojot papildus aizsardzību un aizstājot priekšpilis. Dodoties ceļojumā pa sēļu loku noteikti piestājiet Daugavas krastā pie Zvejnieklīča brīvdabas estrādes Salas novadā, kur nesen ierīkota atpūtas vieta ar vides objekus gliemežvāka formā, kas senajiem baltiem bijis raksturīgs maiņas ekvivalents un rotu elements un pavērsies skats uz kādreiz ievērojamo Sēlpils pilskalnu. Sēļu lokā ir iespējams ne tikai baudīt apburošās dabas ainavas, bet arī iepazīties ar paaudzēm pārmantotām amatniecības prasmēm Jēkabpils Vēstures muzeja Brīvdabas nodaļā “Sēļu sēta” un Amatniecības centrā “Rūme” Zasā.
Sēlpils pilskalns
Jēkabpils Vēstures muzeja “Sēļu sēta”
Amatniecības centrs “Rūme”
Detalizētu informāciju par katru loku un tajā esošajiem tūrisma objektiem meklē mājaslapā www.baltucels.lv. Sajūti sevī Baltus!
Maršruts “Baltu ceļš” tiek veidots ar Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam līdzfinansētā projekta Nr. LLI-447 “Starptautiskā kultūras tūrisma maršruta “Baltu ceļš” atpazīstamības veicināšana” (”Izzini Baltus”) atbalstu.
Autori: Kristers Leitlands, Alise Lūse
Foto: Alise Lūse
Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī rakstu saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Vairāk informācijas: www.baltukelias.lt
