Aivis un Velta dzimuši un uzauguši Latvijā, te strādājuši un vijuši savu ģimenes “ligzdu”, kļūstot par vecākiem arī viņu vecākajam dēlam Adrianam. Sveiļi ir īsti Latvijas patrioti, taču 2007. gada beigās, kad sākās ekonomiskā krīze, aizvien vairāk sāka domāt par emigrēšanu un došanos prom. Uz Īriju.
2008. gada janvārī Aivis viens pats bez ģimenes devās prom nezināmajā, uz citu zemi. Kā Aivis saka: “Lai varētu nodrošināt ģimeni, bija jādodas uz Īriju.” Savukārt sieva ar vienu gadu veco dēlu Adrianu atbrauca nedaudz vēlāk, 2008. gada aprīlī.
Sākotnējais mērķis bija pelnīt un dzīvot labāk, taču Aivi vienmēr bija saistījušas citas valstis un to kultūra. Tas arī zināmā mērā deva drosmi un spēku paraudzīties uz lietām no cita skatu punkta, pamēģināt un uzdrīkstēties.
Īrijā Aivis sāka strādāt par metinātāju, kaut gan nebija to nekad darījis. Šo arodu izdevās apgūt salīdzinoši ātri. Aivis bija aizrautīgs un visam jaunajam ļāvās ar lielu entuziasmu. Kā Aivis uzsver, tad Īrija kā valsts viņa ģimeni uzņēma ar viesmīlību, un par zemi kā tādu viņš var teikt tikai labus vārdus.
Aivja hobijs ir saistīts ar auto un tādēļ arī Īrijā izdevās pašam atvērt savu uzņēmumu, kurā piedāvā auto krāsošanas, remontēšanas un restaurēšanas pakalpojumus.
Kā Aivis saka: “Dzīvojām, bēdu nezinādami!” Bet 2018. gada beigās Sveiļu ģimene Liepājā iegādājās nekustamo īpašumu, kas zināmā mērā aizvien palīdzēja uzturēt saikni ar mājām – Liepāju. Vai tā bija sakritība vai nē, bet burtiski pēc tam Sveiļu ģimene zaudēja dzīvokli Īrijā, kur bija nodzīvojuši 9 gadus, jo saimniekam vajadzēja šo īpašumu pārdot. Tā kā Īrijā pēdējos gados bija nekustamo īpašumu tirgus krīze, tad jauna mājokļa atrašana bija gana grūts uzdevums. Sveiļu ģimene nevarēja atrast sev jaunu vietu kur dzīvot. Viņi nevēlējās īrēt kopā ar svešiem un nezināmiem cilvēkiem. Aivis turpina: “Tad izlēmām, ka varbūt ir pienācis laiks atgriezties Latvijā, ko arī izdarījām un nenožēlojam ne mirkli.”
2018. gada rudenī sieva Velta ar abiem dēliem atgriezās Latvijā. Vecākais dēls Adrians sāka iet skolā, bet jaunākais dēls Marians – bērnu dārzā. Aivja un Veltas dēli ir uzauguši Īrijā, jaunākais arī tur dzimis, tāpēc abi praktiski sarunājās angļu valodā. Būdami Latvijā, dēli sāka aktīvi apgūt latviešu valodu. Puišiem ļoti patīk Latvijā. Te ir jauni draugi un dažādas jaunas nodarbes.
Taču Aivis palika vēl Īrijā, jo vadīja pats savu biznesu un nevarēja to tā pēkšņi pamest. Aivis stāsta kā uzzinājis par atbalsta grantu remigrantiem savas uzņēmējdarbības uzsākšanai: “Tad internetā uzzināju par šo atbalstu programmu un domāju – jāuzraksta, kas un kā. Biju ļoti pārsteigts, ka cilvēki no šīs programmas bija tik atsaucīgi un pretimnākoši no sākuma līdz beigām. Vienkārši IDEĀLI! Gribētu pateikt lielu paldies Kurzemes reģiona koordinatoram par visu, ko darīja manā labā!”
Aivis sakārtoja visas lietas, kas bija saistītas ar viņa auto biznesu Īrijā. Latvijā viņu gaidīja ģimene, tāpēc bija pienācis arī Aivja laiks doties mājās, uz Latviju. Paralēli kārtojot visas formalitātes Īrijā, Aivis iesniedza savu biznesa ideju un piedalījās atbalsta granta konkursā savas uzņēmējdarbības uzsākšanai. Kurzemes plānošanas reģions atbalstīja Aivja projektu un viņš ieguva visu vienam projektam pieejamo atbalsta summu – 10 000 eur. Aivis uzsver: “Tas bija ļoti patīkami, ka zini – tev kāds arī Latvijā palīdz, lai ir vieglāk uzsākt savu biznesu no nulles.”
Aivis atgriezās mājās Liepājā pie ģimenes. Atrada piemērotas telpas savai uzņēmējdarbībai un tās izremontēja, lai varētu uzsākt savu uzņēmējdarbību. Granta konkursā iegūtais finansējums lieti noderēja darbības uzsākšanai un nepieciešamā aprīkojuma iegādei, savukārt ārvalstīs uzkrātās zināšanas un pieredze pavēra jaunus apvāršņus un redzējumu.
Sākumā Aivis domāja, ka Latvijā būs grūti iedzīvoties, jo prombūtnē bija pavadīti vairāk nekā 10 gadu, tomēr izrādījās, ka viss izdevās, kā iecerēts, jo šeit Aivim ir daudz radu un draugu, uz kuriem vienmēr var paļauties.
Pateicoties Aivja uzņēmībai, viņa uzņēmums strādā ar pilnu jaudu. Viņš ļoti priecājas, ka ar ģimeni pieņēma lēmumu – atgriezties latviskā vidē un dot stipras saknes dzimtenē saviem dēliem.
