“Cilvēkstāsti” jaunajā vasaras sērijā iepazīstinām ar liepājniekiem Beatrisi un Edgaru Miķelsoniem. Beatrise un Edgars pēc vairāku gadu prombūtnes ir atgriezušies Latvijā un atvēruši kafejnīcu “Teika” Liepājā. Tā nu viņi abi, reiz nākuši katrs no savas Latvijas puses – Edgars no Vidzemes un Beatrise no Latgales, satikās un tagad lepni sevi dēvē par kurzemniekiem, un mājas atraduši Kurzemē – Liepājā. Abi ir jauni, azartiski un darbīgi, kuri nebaidās riskēt un droši īsteno savus mērķus.
Beatrises stāts
Beatrise dzimusi un augusi Latgalē, Līvānos. Jau no bērnības Beatrisei patīk viss, kas saistīts ar mākslu un radošumu. “Tas nāk no ģimenes, jo vienmēr mūzika mūsu ģimenē ir bijusi ļoti tuva. Arī mamma ar tēti “sadziedājās” skolas folkloras ansamblī un kopā nodzīvoja 20 gadus. Jau kā sevi atceros, no piecu gadu vecuma man ļoti patika mūzika un māksla. Dziedāju arī Latvijā atpazīstamajā ansamblī “Spurgaliņas”,” stāsta Beatrise. Mācījusies Jēkaba Graubiņa mūzikas skolā, kur apguvusi vijoles spēli, paralēli mācoties arī Līvānu mākslas skolā. Beatrisei patika apmeklēt arī daudz dažādu pulciņu, jo jau no bērnības viņai patīk radoši darboties. Pēc 9. klases beigšanas Beatrise devās mācīties uz Rīgas tūrisma un tirdzniecības tehnikumu. Paralēli mācībām viņa strādāja pie tēva kafejnīcā “Marija”. Kā pati Beatrise saka, tad tieši te arī aizsākās viņas stāsts par viesmīlību, un turpinās vēl līdz šim brīdim.
Beatrise ar Edgaru satikās un iepazinās internetā. Edgars jau kādu laiku dzīvoja Spānijā. “Tā nu pēc skolas absolvēšanas nonācu Spānijā. Spānijā nodzīvoju gandrīz 14 gadus. Manī vienmēr ir dzīvojis mākslas gariņš, ar vīru daudz ceļojām un baudījām šo valsti un kultūru. Bet līdz galam par savām mājām nosaukt nevarējām. Par katru gadu, ko nodzīvojām Spānijā, teicām, ka šis ir pēdējais šeit un dosimies atpakaļ uz mājām – Latviju. Katru reizi kaut kas mums šo plānu izjauca, bet tad nonācām pie secinājuma, ka tāds īstais brīdis nepienāks nekad. Jādzīvo šodienai! Vienmēr jau var atrast atrunas, kāpēc nevaram atgriezties – Covid, ģeopolitiskais stāvoklis, ekonomiskais stāvoklis utt.,” stāsta Beatrise.
“Tā nu, izejot cauri kārtīgai dzīves skolai, visas iegūtās zināšanas un pieredzes vedām atpakaļ uz Latviju. Ne dienu nenožēlojam, ka aizbraucām uz Spāniju. Redzēt pasauli un citas kultūras ieteiktu ikvienam, un dzīve svešumā piespiež iepazīt pašiem sevi. Mūsu saknes ir šeit, šīs ir mūsu mājas, mūsu ģimene un kultūra. Latvijā ir jūtams stiprs vienotības un saliedētības gars,” lepni saka Beatrise.
Beatrise velta vissirsnīgākos pateicības vārdus visiem, kuri atbalstījuši viņus ceļā atpakaļ uz Latviju: “Bez viņiem mēs netiktu līdz sākumam, kad vērām vaļā durvis uz nezināmo, riskējot un cerot. Un pateicība manam vīram, kurš ar savu neatlaidību, centību, mērķtiecību un apbrīnojamo pozitīvismu mums abiem ir devis spēku nepagurt un iet tikai uz priekšu!”
Edgara stāsts
Edgara saknes nāk no Vidzemes – Limbažiem. Edgars nāk no kuplas ģimenes un ir jaunākais bērns ģimenē. Maziņš būdams, bieži pavadīja laiku ar mammu virtuvē, vērojot un palīdzot tapt pusdienām ģimenei. Arī skolas vecumā ar draugiem pēc stundām gāja mājās cept kūkas. Kad pienāca laiks izvēlēties, kurp iet tālāk mācīties, lēma par labu Valmieras pārtikas ražotāju vidusskolai, tur apguva profesiju pavārs/viesmīlis. Edgaram bija prakses tādos restorānos kā “Rātes vārti” un “Minhauzena Unda”. Pirmie soļi darbā par pavāru bija “Lidojošā varde” un “Rossini”.
Edgars uz Spāniju aizbrauca pie draugiem atvaļinājumā. Tā likās fantastiska vieta, tāpēc tur atrada darbu un palika. “Šī bija lieliska pieredze un sevis norūdīšana, jo nebija ne angļu, ne spāņu valodas zināšanu. Tāpēc esmu piemērs, ka DAROT VAR VISU! Manā gadījumā uz Spāniju nebraucu krīzes vai ekonomisko apsvērumu dēļ. Es vienkārši vēlējos gūt pieredzi citur, redzēt pasauli. Spānija ar tā laika acīm likās kaut kas tāls un nereāls. Nekur citur nebiju ceļojis ārpus Latvijas, “ stāsta Edgars.
Te arī abu dzīves stāsti satiekas. Tāpat kā Beatrise savā stāstā stāsta, kā satikušies, tad vēl Latvijā Edgars iepazinās ar savu topošo sievu Beatrisi un viņa pēc skolas beigšanas devās līdzi Edgaram uz saulaino Spāniju. Tur, kopā gūstot pieredzi viesmīlībā, abi veidoja kopīgus sapņus un devās pretī vienotam mērķim. ”Jau sākumā zinājām, ka atgriezīsimies Latvijā, tikai nevarējām iedomāties, ka tā būs Liepāja. Tagad, atskatoties uz visu, kopā smejamies, kāda sakritība – Līvāni, Limbaži, Liepāja,” saka Beatrise un Edgars.
“Pēc 15 gadu dzīves skolas Spānijā biju nonācis līdz šefpavāra amatam vienā no Marbellas (Spānijas pilsētas) labākajiem restorāniem. Man patīk būt kustībā un iet uz priekšu. Man patīk sevi izaicināt. Un nākamais solis bija sapnis, kas slēpās mūsos ar sievu jau ilgus gadus – savs restorāns. VIETA , KUR BŪT, vieta, kur jebkurš dzīves mirklis būtu īpašs, baudot gardu maltīti. Bet iekšēji jutām, ka uzņēmējdarbību nevēlamies veidot svešā zemē. Pēkšņi ar draugu, kurš tagad ir arī līdzīpašnieks “Teikai”, atradām telpas Liepājā. Kad parakstījām līgumu, bija skaidrs, atpakaļceļa vairs nav, un tagad jādodas tikai UZ PRIEKŠU! Divu nedēļu laikā bijām atpakaļ Latvijā. Esam pateicīgi, draugiem, ģimenei un visiem, kuri atbalstīja un motivēja darboties. Atskatoties, tas patiešām bija liels izaicinājums. Bet mums ir gandarījums, jo šodien mums ir daudz priecīgu viesu, un tas ir pats lielākais atalgojums visām mūsu pūlēm,” ar lepnumu stāsta Edgars.
Atgriešanās process Latvijā abiem bija vienkāršs un ātrs. Sazinājušies ar Latvijas vēstniecību Spānijā, visu noskaidrojuši un saņēmuši skaidrojumu, kādi soļi un kas darāms, lai atgrieztos Latvijā.
Par iedzīvošanos Latvijā abi saka: “Sen nebijām jutušies tik piederīgi. Tā sajūta ir neaprakstāma – sarunāties latviešu valodā, apmeklēt teātrus, koncertus, svinēt ar ģimeni svētkus, iet pastaigās pa visskaistākajām takām gan ziemā, gan vasarā. Latvija ir brīnišķīga zeme!”
Atgriešanās process nav viegls, taujāti, vai saskārušies ar problēmām atgriežoties, Beatrise ar Edgaru atbild: “Protams, darbs ir intensīvs jau no pirmās dienas, kā atgriezāmies Latvijā. Bija daudz uzdevumu, kas bija jāatrisina, bet tie bija vairāk saistīti ar kafejnīcas “Teika” atvēršanu. Katra diena bija un būs jauns izaicinājums. Katra diena bija un būs jauns sākums, lai padarītu šo dienu vēl labāku par iepriekšējo. Godīgi, ar lielām problēmām nesaskārāmies, vismaz, ja tās bija problēmas, tad tā nelikās. Ir lietas kuras tu nevari ietekmēt, bet tās kuras vari – vienkārši ej un dari!”
Beatrise, Edgars un viņu biznesa partneris Liepājā atvēruši kafejnīcu “Teika”, kura jau kļuvusi par iecienītu un labi apmeklētu vietu. Tur var gardi iestiprināties, jauki pasēdēt un atpūsties, un apēst gardu saldējumu. Visi trīs ar kafejnīcu “Teika” piedalījās konkursā “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” un saņēma atbalstu remigrantiem konkursa kārtībā, ko granta veidā Liepājas valstspilsētas pašvaldība sniedz kopā ar Kurzemes plānošanas reģionu un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.
Par remigrācijas koordinatoru darbu:
Ja Jums ir jautājumi un nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos dzimtenē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatoru, kurš pēc vajadzību apzināšanas, sadarbojoties ar pašvaldībām vai citām valsts iestādēm, izstrādā individuālu piedāvājumu. Remigrācijas koordinators var sniegt atbalstu par: pakalpojumiem ģimenēm, mājokļa jautājumiem, darba un uzņēmējdarbības iespējām, sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu. Ar koordinatora sniegtajiem pakalpojumiem var iepazīties: www.paps.lv. Savukārt vairāk par remigrāciju Kurzemē var uzzināt Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapas sadaļā www.kurzemesregions.lv/remigracija, kur iespējams arī iepazīties ar citu remigrantu pieredzi, atgriežoties dzimtenē.
Informāciju sagatavoja:
Kurzemes plānošanas reģionālā remigrācijas koordinatore
Agnese Berģe
