“Mājās vienmēr ir īpaša vieta sirdī,” tā saka Kristīne Pouzou, kura pēc ilgstošas dzīves Francijā nolēmusi atgriezties dzimtenē – Bernātos, vietā, kur viņas dzimtas saknes stiepjas paaudzēs. Šajā “Cilvēkstāsti” sērijā stāstām par Kristīnes ceļu no Francijas uz Latviju un viņas jauno sākumu dzimtajā pusē.
“Bernāti vienmēr ir bijuši mana patvēruma vieta – klusums, mežs un jūra dažu soļu attālumā. Tā ir vieta, kur vectēvs stādīja savu mežu, kurā varēju justies brīva un nepiespiesta. Šī saikne ar dzimto zemi nekad nav pārtrūkusi,” stāsta Kristīne ar siltumu balsī. Viņai Bernāti simbolizē ne tikai skaistu bērnību, bet arī drošības sajūtu, kas dzīvojot ārzemēs allaž bijusi kā mierinājums domās.
Jaunības meklējumi un ceļš uz pasauli
Jau vidusskolas laikā Kristīne zināja, ka vēlas izzināt pasauli. Pēc absolvēšanas viņa piedalījās Eiropas brīvprātīgā darba projektā, kas viņu aizveda uz Oleronas salu Francijā. Šī pieredze Kristīnei bija liels izaicinājums, jo viņai trūka valodas zināšanu. “Francija man bija izaicinājums – sākot ar to, ka man nebija gandrīz nekādu franču valodas zināšanu. Pirmos mēnešus es pavadīju, skatoties seriālus angļu valodā ar savu turku dzīvokļa biedreni, lai vispār spētu sazināties,” viņa smejas.
Kad projekts noslēdzās, Kristīnei bija izvēle – atgriezties Latvijā vai palikt Francijā. 2008. gads, kad ekonomiskā krīze pārņēma Eiropu, lika viņai pieņemt pragmatisku lēmumu – palikt. Viņa pārcēlās uz Parīzi, kur sāka veidot dzīvi no jauna. “Parīzē viss bija jāuzsāk no nulles. Es izdalīju savus CV restorānos un bieži nācās paskaidrot, ka Latvija nav sala vai Āfrikas valsts. Tajā laikā tas šķita nogurdinoši, bet, atskatoties, es saprotu, cik daudz šī pieredze mani norūdīja,” viņa atzīst.
Francijas birokrātija, kā Kristīne to raksturo, bija kā labirints bez loģikas. “Lai dabūtu darbu, vajadzēja sociālās apdrošināšanas karti, bet, lai to iegūtu, vajadzēja dzīvesvietas pierādījumu. Savukārt, lai dabūtu dzīvesvietu, vajadzēja darbu… Un tā viss griezās uz riņķi,” viņa atceras. Taču, spītējot visiem šķēršļiem, Kristīne turpināja iet uz priekšu.
Ģimene un sapnis par Latviju
Francijā Kristīne atrada mīlestību, apprecējās un piedzima viņas pirmais dēls. Tomēr domas par Latviju nekad nepameta. “Katru vasaru mēs ar ģimeni braucām uz Bernātiem. Šī vieta man vienmēr atgādināja, cik ļoti piederu šai zemei. Latvija ir unikāla ar savu mieru, dabas skaistumu un piederības sajūtu, ko nekur citur neesmu jutusi,” viņa stāsta.
2024. gada maijā Kristīne piedzīvoja lielu zaudējumu – viņas otrais dēls nomira septītajā grūtniecības mēnesī. “Šis notikums lika mums pārvērtēt visu dzīvi. Mēs sapratām, ka mums vajag būt tuvāk saviem mīļajiem un vietai, kur jūtamies vispiederīgāk – Bernātos. Tas bija lēmums, kas balstījās gan uz emocijām, gan uz praktiskiem apsvērumiem,” viņa dalās.
Dzīve Bernātos
Jūlijā Kristīne ar ģimeni pārcēlās uz Latviju. “Pārbraukšanas process bija emocionāli un fiziski grūts – sapakot visu dzīvi un pārvest to pāri Eiropai nebija viegli. Tomēr sajūta, ka beidzot esmu mājās, ir neatsverama,” viņa saka.
Tagad Kristīne aktīvi iesaistās vietējās iniciatīvās un projektiem, kas saistīti ar ilgtspējīgu ainavu veidošanu. “Man vienmēr ir bijusi īpaša saikne ar zemi. Latvijai ir unikāla dāvana – tās daba un zemes sajūta. Tā ir jākopj un jāciena. Manuprāt, mēs, latvieši, bieži neapzināmies, cik liela dāvana mums ir mūsu dabas tuvums,” viņa uzsver.
Viņa arī akcentē, cik svarīgs ir atbalsts remigrantiem. “Es tikai nesen uzzināju par remigrācijas koordinatoru darbu, un, ja es būtu zinājusi par šo iespēju agrāk, noteikti būtu izmantojusi to. Tas ir ļoti svarīgi – palīdzēt bērniem ar valodas apguvi, jo latviešu valoda viņiem dažreiz ir kā svešvaloda. Tāpat būtu noderīgi latviešu valodas kursi dzīvesbiedriem, lai ģimenes varētu labāk integrēties. Remigranti bieži jūtas starp divām pasaulēm – tāpēc ir svarīgi veidot kopienu un kopīgas aktivitātes,” viņa piebilst.
Par remigrācijas koordinatoru darbu
Kristīne ar savu piemēru pierāda, ka atgriešanās mājās ir iespējama un vērtīga. Ja arī jūs apsverat domu par dzīvi dzimtenē, sazinieties ar Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatoru, kurš pēc vajadzību apzināšanas, sadarbojoties ar pašvaldībām vai citām valsts iestādēm, izstrādās individuālu piedāvājumu.
Remigrācijas koordinators var sniegt atbalstu par: pakalpojumiem ģimenēm, mājokļa jautājumiem, darba un uzņēmējdarbības iespējām, sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu. Plašākai informācijai apmeklējiet www.paps.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapas sadaļu.
Latvija vienmēr būs vieta, kur māju sajūta ir īsta un patiesa.
Informāciju sagatavoja:
Kurzemes plānošanas reģionālā remigrācijas koordinatore
Agnese Berģe
