“Katrs pats ir savas laimes kalējs,” saka Aija Dravniece, kura kopā ar ģimeni pēc daudziem gadiem Īrijā pieņēma drosmīgu lēmumu — atgriezties dzimtajā Aizputē. Šajā “Cilvēkstāsti” sērijā iepazīstinām ar Aijas ģimenes ceļu no bērnības saknēm Kurzemē uz jaunu dzīvi ārzemēs un atpakaļ, atklājot gan izaicinājumus, gan piepildījumu, ko sniedz atgriešanās mājās.
Sākums Aizputē — saknes un ģimenes vērtības
“Šoreiz stāsts ir no manas perspektīvas, lai gan mūsu ģimenes dzīvē viss ir savijies un neatdalāms,” saka Aija Dravniece.
Dzimusi un augusi Aizputē, Aija bērnību pavadīja ģimenē, kurā darbs, patriotisms un kopības sajūta bija ikdienas neatņemama daļa. Viņas tēvs, uzņēmējs, kurš vienmēr iedvesmoja ar piemēru, izveidoja ģimenes uzņēmumu “Kurzemes Pērle” — kempingu, viesu mājas un atpūtas kompleksu, kurā darbs bija ģimenes dzīves centrs. “Tētis vienmēr mācīja mums darba vērtību, mērķtiecību un mīlestību pret dzimto vietu,” atceras Aija.
Pēc pamatskolas viņa devās uz Jūrmalu apgūt dārznieka profesiju, vēlāk turpinot studijas Jelgavā, lai iegūtu augstāko izglītību. Taču dzīve sagādāja negaidītus pagriezienus — un viens no tiem bija satikšanās ar Kristapu.
Mīlestība, kas aizved uz Īriju
Kad Aija satika Kristapu, viņš jau vairākas reizes bija devies uz ārzemēm peļņā. Kad Kristaps nolēma izmēģināt darba iespējas Īrijā, Aija, mīlestības vadīta, pievienojās viņam, lai kopā sāktu jaunu dzīves posmu.
Sākotnēji tas bija solis nezināmajā, bet ļoti drīz Īrija kļuva par viņu ģimenes mājām. Kristaps atrada darbu telekomunikāciju inženiera profesijā, ģimene iegādājās māju, bērni sāka bērnudārzus un skolu, un apkārt izveidojās draudzīga kopiena gan no vietējiem, gan citiem latviešiem.
“Mēs iejutāmies viegli un ātri. Īrija kļuva par vietu, kur veidojām ģimeni,” stāsta Aija.
Dzīve Īrijā — rūpes par ģimeni un pirmie soļi uzņēmējdarbībā
Īrijā dzīve ritēja stabili un harmoniski. Kristaps veiksmīgi strādāja savā profesijā, bet Aija pilnībā nodevās rūpēm par bērniem. “Man nebija vajadzības sākt darba attiecības, jo ikdiena ar četriem bērniem jau bija pilna laika darbs,” smej Aija. Tomēr arī radošajai pusei atradās vieta — viņa gleznoja, darināja rokdarbus, kopā ar ģimeni baudīja sēņošanu un dārzkopību.
Kristapu aizrāva 3D printeru pasaule, un drīz vien Aija nolēma šo interesi izmantot praktiski. Viņa sāka ražot personalizētus kūku dekorus un cepumu formiņas, izveidoja interneta veikalu Etsy platformā un radīja biznesa modeli, kas bija lieliski savienojams ar ģimenes dzīvi. “Tā bija mūsu pirmā pieredze, kā vaļasprieku pārvērst ienākumu avotā,” atceras Aija.
Zvans, kas mainīja visu, un lēmums atgriezties
2022. gada novembris izmainīja visu. Aija saņēma zvanu no Latvijas — nelaimes gadījumā bija aizgājis mūžībā viņas tēvs. Šī ziņa satricināja visu ģimeni. Māsa, kas cieši kopā ar tēti vadīja uzņēmumu, palika viena un lūdza apsvērt iespēju atgriezties Latvijā.
Sākotnējā reakcija bija noraidoša. “Mums Īrijā bija viss — māja, draugi, bērnu skolas, stabila dzīve. Atgriezties šķita biedējoši,” stāsta Aija. Taču, sākot vērtēt “par” un “pret”, domas pamazām mainījās.
“Svērām — bērnu stabilitāte Īrijā vai latviskā identitāte Latvijā, savas mājas Īrijā vai jaunas dzīvesvietas meklējumi, zināms darbs vai nezināmā nākotne.” Beigās ģimene pieņēma lēmumu: “Atgriežamies.”
Jaunais sākums Aizputē, kur savējie un mājas sajūta
2023. gada pavasarī Aija ar ģimeni atgriezās Aizputē — vietā, kur sākās viņas stāsts. Pirmo laiku viņi apmetās Aijas dzimtas mājās, taču sirdī allaž bija vēlme pēc savas, tikai viņiem piederošas vietas.
“Aizputē plašu dzīvojamo māju izvēle nav liela, bet mums paveicās atrast vecu koka namu pilsētas centrā,” stāsta Aija. Ēka bija ļoti sliktā stāvoklī, tomēr tieši tajā viņi ieraudzīja iespēju radīt mājas no jauna un sākt jaunu dzīves posmu.
Tieši šajā laikā Aizputē uzņēma apgriezienus vēsturisko ēku atjaunotāju un pilsētas vērtību saglabātāju kustība. Aija un Kristaps atsaucās aicinājumam un pievienojās Aizputes Renesanses biedrībai, kur atrada līdzīgi domājošus cilvēkus — savējos. “Tas mums palīdzēja spert pirmos soļus grausta atjaunošanā un kļūt par daļu no pilsētas dzīves,” saka Aija.
Kristaps turpina strādāt attālināti savā profesijā, taču brīvajos brīžos pievērsies tam, kas viņam patiesi sagādā prieku — kokapstrādei, ēku restaurācijai un amatniecībai. Viņš atradis domubiedrus galdniecības jomā, kas palīdz ne tikai apgūt jaunas prasmes, bet arī piepildīt sen lolotus sapņus.
Ģimene, draugi un ikdienas mirkļu skaistums
Atgriežoties Latvijā, Aija īpaši novērtē to, kas pietrūka Īrijā — iespēju būt tuvāk saviem mīļajiem. Tagad mamma un māsa ir tepat līdzās, nevis simtiem kilometru attālumā, un tā ir sajūta, pēc kuras ģimene bija ilgojusies. Prieks, ka var daudz biežāk satikt tuviniekus, svinēt svētkus kopā un dalīties ikdienas notikumos klātienē.
Arī bērni īpaši priecājas par iespēju biežāk redzēt savu vecmāmiņu un pārējos radus. Un, protams, būšana tuvāk mammai sniedz vēl vienu lielu atbalstu — ja Īrijā bērnu pieskatīšanai vajadzēja meklēt aukles un maksāt par pakalpojumiem, tad tagad palīdzība ir tepat, pie savējiem. Tas ļauj arī Aijai un Kristapam atrast brīžus, ko veltīt tikai sev, ko Īrijā bija daudz grūtāk panākt.
Bērni viegli iejutušies jaunajā vidē — vecākajam dēlam pāreja skolā bija dabiska, jo latviešu valoda vienmēr bijusi viņa pirmā valoda, bet mazākajiem bērniem bērnudārzs kļuva par jaunu piedzīvojumu.
Tagad vasaras ģimenei saistās ar dabas baudīšanu, pilsētas kultūras pasākumiem un Aizputes cilvēkiem.
“Mazpilsētā visi viens otru zina, un tas rada drošības un piederības sajūtu,” saka Aija.
Aijas pieredze un padomi atgriešanās ceļā
Aija pati par remigrācijas koordinatoru darbu bija dzirdējusi jau pirms pārcelšanās, taču īpašu nepieciešamību nejuta, jo viņai bija saglabāta cieša saikne ar Latviju un viņa labi zināja, kā risināt praktiskos jautājumus.
“Zināju, kāda struktūra ir skolām un bērnudārziem, vienkārši piezvanīju uz iestādēm un pieteicu bērnus. Arī par pabalstu saņemšanu visu biju noskaidrojusi pirms atgriešanās,” stāsta Aija.
Tomēr viņa uzsver: “Šāds pakalpojums ir ļoti vērtīgs tiem, kuriem nav tik ciešas saiknes ar Latviju vai tuvu radu un draugu, kas var palīdzēt. Remigrācijas koordinators var sniegt noderīgu atbalstu un padarīt pārcelšanās procesu vieglāku un drošāku!”
Aijas ieteikumi:
- Sagatavojiet plānu — sakārtojiet finanses un noskaidrojiet praktiskos jautājumus pirms pārcelšanās.
- Esiet gatavi grūtībām — būs izaicinājumi, bet tie ir pārvarami.
- Paturiet prātā motivāciju — atcerieties, kāpēc vēlaties atgriezties.
- Izmantojiet pieejamo atbalstu — ja rodas jautājumi par pārcelšanos, praktiskām lietām vai iespējām Kurzemē, sazinieties ar remigrācijas koordinatoru, kurš palīdzēs rast piemērotākos risinājumus.
- Meklējiet domubiedrus — cilvēkus, kuri jūs saprot, atbalsta un palīdz justies piederīgiem.
“Katrs pats ir savas laimes kalējs,” saka Aija. “Mūsu ģimenei Īrijā klājās labi, bet Aizputē mūsu pievienotā vērtība ir cilvēki. Viņi satuvina, iedrošina un atbalsta ik uz soļa.”
Par remigrācijas koordinatoru darbu:
Ja Jums ir jautājumi un nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos dzimtenē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatoru, kurš pēc vajadzību apzināšanas, sadarbojoties ar pašvaldībām vai citām valsts iestādēm, izstrādā individuālu piedāvājumu. Remigrācijas koordinators var sniegt atbalstu par: pakalpojumiem ģimenēm, mājokļa jautājumiem, darba un uzņēmējdarbības iespējām, sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu.
Ar koordinatora sniegtajiem pakalpojumiem var iepazīties: www.paps.lv. Savukārt vairāk par remigrāciju Kurzemē var uzzināt Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapas sadaļā www.kurzemesregions.lv/remigracija, kur iespējams arī iepazīties ar citu remigrantu pieredzi, atgriežoties dzimtenē.
Informāciju sagatavoja:
Kurzemes plānošanas reģionālā remigrācijas koordinatore
Agnese Berģe
