Kā pati Līva saka: “Mēs šobrīd ģimenē esam trīs Hammondi, es – Līva, mans vīrs Kwesi un mūsu meitiņa Elizabete. Kaut arī mēs esam katrs no citas pasaules malas – es no Eiropas un mans vīrs no Kanādas – dzīve mūs saveda kopā Ķīnā, taču salaulājāmies mēs Honkongā. Arī mūsu meitiņa ir dzimusi Ķīnā. Esam ļoti starptautiska ģimene un piederam pie vairākām ģeogrāfiskām pasaules vietām. Mēs mīlam ceļot, un ar nepacietību gaidām, kad varēsim iepazīt vēl tās pasaules vietas, kur neesam bijuši.”
Saņēmusi Latvijas Universitātes bakalaura grādu Āzijas studijās ar sinoloģijas novirzienu, Līva uzreiz pēc studijām 2009.gadā dodas prom no Latvijas. Tajā laikā visa Līvas ģimene bija vecāki un brālis, pateicoties kuriem bija iespēja aizbraukt un kuri bija viņas lielākais atbalsts. Kad Līva pieņēma šo jauno dzīves izaicinājumu – doties prom, viņai bija tikai 22 gadi! Līva devās uz Ķīnu, lai nostiprinātu savas ķīniešu valodas zināšanas un iepazītu valsts kultūru, tradīcijas, cilvēkus. Pirms aizbraukšanas gan tika meklēts darbs tepat Latvijā savā specialitātē, bet tobrīd ķīniešu valodas speciālisti nebija nepieciešami, un tā tika pieņemts lēmums par labu aizbraukšanai. Oriģinālais plāns bija doties prom tikai uz vienu gadu, taču tas nemanot mainījās, un Līva Ķīnā pavadīja desmit gadus.
Līva stāsta: “Es nepametu Latviju kādu “gaidu” meklējumos, es aizbraucu, lai dzīvotu un piedzīvotu. Tā nebija bēgšana prom no Latvijas, bet vairāk gan tiekšanās pēc kaut kā jauna un neredzēta. Braucu nostiprināt savas ķīniešu valodas zināšanas, ko, protams, tur izdarīju. Desmit gadus strādāju par angļu valodas skolotāju visa vecuma studentiem un absolūti izbaudīju dzīvi Ķīnā! Esot tur, bija tik viegli izstrādāt dažādus projektus, piedalīties pasākumos. Tā 2017. gadā, pirms mūsu pirmās meitas piedzimšanas, dzima arī mūsu ģimenes uzņēmums “March17”. Radām savas rotas no dažādiem akmeņiem, kā tīģeracis, kaķacis, ahāti, lavas akmeņi un citi. Šendženā, kur dzīvojām, mums bija iespēja piedalīties “Health and Wellness Fair” izstādēs, parādīt, ko mēs radām, un sadarboties ar citiem veselīga dzīvesveida entuziastiem. Sadarbojāmies arī ar suņu patversmi “Karuna”, radot īpašu rotu kolekciju, kas palīdzēja sarūpēt nepieciešamo finansējumu ikmēneša patversmes izdevumiem. Pie dzīves Ķīnā noteikti ir jāpierod, tā nav katram, bet, tiklīdz tas notiek, tā to valsti iemīl.”
Viens no iemesliem, kāpēc Līva ar ģimeni izlēma atgriezties Latvijā, bija drošība. Hammondu ģimene Latvijā atgriezās 2020. gada vasarā, taču pirms atgriešanās pirmā pietura pēc Ķīnas bija vīra Kwesi dzimtene Kanāda. Tur Hammondu ģimene uzturējās pusgadu un tad jau devās tālāk uz Latviju.
“Atgriezties atpakaļ Latvijā arī prasa spēku un uzdrošināšanos, ne tikai mūsu ģimenei, bet visiem, kuri to ir mēģinājuši. Pēc pieredzes varu teikt, ka daudz cilvēku pamēģina, bet tomēr izlemj aizbraukt prom atkal. Katram jau tie iemesli ir citi. Šis bija arī viens no maniem mērķiem, kad sagatavoju grāmatu “Stāsti Latvijai. Par mums, kuri aizbrauca” (stastilatvijai.lv), – parādīt, kāpēc cilvēki no Latvijas dodas prom, un vai plāno atgriezties, un kāpēc,” stāsta Līva.
Projekts “Stāsti Latvijai” ilga no 2014. gada līdz 2018. gadam, kad grāmata tika izdota. Līva iepazina tik daudz stāstu un guva tik daudz emociju un pārdzīvojumu no tiem.
Līva atklāj: “Šobrīd grāmata tiek tulkota angļu valodā, jo tā jau nenotiek tikai Latvijā – cilvēki emigrē un reemigrē visur pasaulē, un, lasot cita pieredzes un piedzīvojumus, mēs tikai bagātinām savu redzējumu uz pasauli un citām tautām.”
Lai atkal iedzīvotos un integrētos Latvijā, Līva atceras, ka vienīgais, kas bija jānokārto šeit, Latvijā, bija vīra uzturēšanās atļauja. Līva saka: “Par pārsteigumu man, šis birokrātiskais solis nebija nemaz tik sarežģīts, ja ir pieejama visa nepieciešamā informācija. Šobrīd, pēc gada, gaidām uzturēšanās atļaujas pagarināšanu – redzēsim, vai arī šis process noritēs tikpat gludi. Tā kā pašreizējā situācija pasaulē, arī Latvijā, uz ilgu laiku liedza iet un darboties, līdz ar to gandrīz visu šeit pavadīto laiku integrējamies tikai savā dzīvoklī, jo viss jau bija aizslēgts!”
Līva uzsver, ka uz Latviju viņi devās bez ambīcijām un cerībām. Devās vienkārši uz Liepāju pie Līvas ģimenes, jūras un svaiga gaisa.
Ārkārtas situācija valstī Covid-19 pandēmijas dēļ gan ieviesa savas izmaiņas darba meklējumu ziņā. Iespējas strādāt Liepājā ir, bet diemžēl darba samaksa ir zemāka, kā cerēts. Visvairāk Līva bija iepriecināta par iespēju pasniegt ķīniešu valodas kursus, bet diemžēl tas netika realizēts. Līva secina: “Ja kaut ko tiešām vēlies darīt, ir jāsaņemas un jāorganizē, un jādara viss pašam, jāceļ no pašiem pamatiem, nepaļaujoties uz citiem. Liepājai ļoti steidzami ir nepieciešami entuziasma pilni cilvēki, kuri ir gatavi attīstīt savu biznesu un idejas, neskatoties uz birokrātijas un citiem šķēršļiem. Cilvēki, kas nevis ies strādāt algotu darbu, bet radīs kaut ko savu, kam viņi tic un kas viņiem padodas, tādā veidā arī radot darba vietas citiem un pozitīvu attīstību Liepājai.”
Tiem, kuri potenciāli vēlas atgriezties Latvijā, Līva iesaka to noteikti pamēģināt. Kā Līva noslēgumā saka: “Veiksmes vai neveiksmes koeficients ir atkarīgs no tā, ko tieši tu vēlies un sagaidi. Brauciet un attīstiet savu valsti, izmantojiet savas zināšanas un pieredzi, kas iegūtas ārpus šīs valsts, šīs valsts labā. Tieši ārvalstu pieredze ir nepieciešama šeit biznesa nozarēs. Svaigums un jaunas idejas!”
Informāciju sagatavoja
Kurzemes plānošanas reģiona remogrācijas koordinatore
Agnese Berģe
