Rubrikā “Cilvēkstāsti” šoreiz dodamies uz Kandavu, kur pēc daudziem ārvalstīs aizvadītiem gadiem dzimtenē atgriezusies un savu uzņēmējdarbību sākusi Eka Svarkovska.
“Esmu vispusīgs cilvēks, kurš nekad neapstājas pie pirmajām grūtībām, bet iet uz priekšu. Iespējams, ka tieši tādēļ es esmu spējusi daudz sasniegt gan savā izglītībā, gan arī karjerā! Man ir sava uzņēmējdarbība, iegūtas jau vairākas profesijas un vēl turpinu izglītoties un esmu mamma divām brīnišķīgām meitām – Keitai un Emiliai -, kuras šobrīd izbauda dzīvi Kandavā – pilsētā ar tik daudzām iespējām,” tā par sevi saka Eka.
Pēc vairāku gadu prombūtnes ārzemēs Eka ar meitām, atgriezās Kandavā. Pagaidām vīrs un meitu tētis Edgars vēl joprojām dzīvo un strādā Islandē, lai arī ļoti vēlas atgriezties Kandavā.
Jautājot, kāpēc savulaik izlēma doties prom no Latvijas, Eka stāsta: “Kad man bija tikai 15 gadu, krīze Latvijā, ietekmēja diezgan daudzu cilvēku dzīves kvalitāti. Mēs ar mammu nebijām izņēmums. Tolaik, dzīvojot Rīgā, sapratām, ka ir jāmeklē izeja no situācijas, jo dzīvokļa īre kļuva dārgāka, tāpat kā komunālie pakalpojumi, pārtika un viss pārējais. Tieši šī iemesla dēļ, mammai radās iespēja pārcelties uz dzīvi Lielbritānijā, kamēr man bija vēl gadu jāpaliek, lai pabeigtu pamatskolu. Savu pēdējo gadu Latvijā pavadīju, dzīvojot pie radiem Kandavā – atpakaļ vietā, kur viss sākās. Tieši šī gada laikā arī notika satikšanās ar vīru Edgaru – mācījāmies vienā skolā, un bija skaidrs uzreiz, ka arī savu dzīvi pavadīsim kopā. Uzreiz pēc izlaiduma pārvācos dzīvot pie mammas Lielbritānijā. Pēc dažiem mēnešiem, kad Edgaram palika 18 gadu, arī viņš pārcēlās uz dzīvi Lielbritānijā.”
Lielbritānijā Eka uzsāka mācības, bet Edgars strādāja. Pēc laika pieteicās vecākā meita Keita, kura arī ir dzimusi Lielbritānijā. “Jau no sākuma, pārceļoties uz ārzemēm, mums ar Edgaru bija viens kopīgs mērķis – sava māja Kandavā. Kad Lielbritānijā piedzima meitiņa, Edgaram sāka neveikties ar darbiem, un mēs nejutāmies kā mājās. Tajā brīdī Kandavā bijām iegādājušies vecu koka mājiņu bez ērtībām, ļoti sliktā stāvoklī, jo tas bija vienīgais, ko tobrīd varējām atļauties. Tomēr ilgas pēc mājām bija tik stipras, ka ar mazuli kopā pieņēmām spontānu lēmumu atgriezties. Diemžēl, jau pēc diviem mēnešiem sapratām, ka esam pārsteigušies, un dzīve Latvijā nenoritēja, kā plānots. Tieši tad Edgars saņēma piedāvājumu doties peļņā uz Islandi,” stāsta Eka.
Ģimenē tika pieņemts lēmums, ka Eka ar bērnu paliks Latvijā, tomēr pēc laika Eka pieņēma lēmumu doties uz Lielbritāniju, lai varētu dzīvot kopā ar mammu, saņemt palīdzību meitiņas pieskatīšanā un sākt strādāt.
Laika gaitā Ekai ar meitiņu radās iespēja pārcelties uz dzīvi Islandē pie vīra, lai visa ģimene būtu kopā. Eka stāsta: ”Par dzīvi Islandē varu teikt tikai to, ka šī zeme ir ļoti skaista, tomēr kultūra un dzīves dārdzība bija tā, kas neļāva man tur iedzīvoties. Pēc dažiem mēnešiem Islandē pieteicās mūsu jaunākā meitiņa Emilia.” Ekai sākās dažādas veselības problēmas un nācās apmeklēt ārstu. Piestrādājot nelielus darbus un negūstot lielus ienākumus, Eka nebija saņēmusi Islandes sociālās apdrošināšanas numuru, kas ārsta apmeklējumus krietni sadārdzināja. Dzīves dārdzība, tai skaitā dārgie medicīnas pakalpojumi, lika pieņemt lēmumu atgriezties Latvijā. “Tajā brīdī mūsu vecā koka mājiņa jau bija nojaukta un bija uzsākta jaunās mājas būvniecība. Mana atgriešanās Latvijā bija nepieciešama ne tikai veselības un bērnu ziņā, bet arī krietni paātrināja mājas būvniecības procesus, jo biju uz vietas un varēju visu pieskatīt,” saka Eka.
Otro reizi atgriežoties Latvijā, Eka par atgriešanās iespējām interesējās daudz nopietnāk. Pirms atgriešanās, esot Islandē, sāka meklēt informāciju par izglītības iespējām vecākajai meitiņa un citām dažādām iespējam. Eka atzīst, ka liels izaicinājums tobrīd Kandavā bijusi tieši dzīvokļu pieejamība. Arī meitai bija nepieciešams apmeklēt dārziņu, jo bija problēmas ar valodām un runu. “Tajā laikā caur paziņām, caur draugiem tika atrasts dzīvoklītis, uzzināts par pabalstiem, bet palika neatrisināts jautājums par dārziņu Keitai. Diemžēl, bērna vecuma grupā dārziņā vairs vietu nebija, tādēļ tikām ielikti rindā, lai gaidītu savu kārtu. Izpalīdzīgu roku sniedza toreizējā Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede, kura uzklausīja un ieteica risinājumus, lai bērns laicīgi varētu uzsākt pirmsskolas apmācību un pēc tam sekmīgi turpināt skolas gaitas.” Tika rasts risinājums, meitai nodrošinot iespēju apmeklēt gadu jaunāku grupiņu. Eka ir pateicīga arī par iespēju apmeklēt montesori nodarbības pie pedagoģes Seilas Šenbergas, kura cītīgi strādāja, lai bērns sāktu pareizi runāt latviski. “Pateicos bijušajam Kandavas novadam par iespēju ar ārsta nosūtījumu apmeklēt desmit bezmaksas montesori nodarbības gadā, kas bija ļoti vērtīgs atbalsts mūsu ģimenei”, uzsver Eka.
Eka turpina: “Tajā laikā arī ģimenes ārste laicīgi pamanīja, ka bērns kājiņas neliek pareizi, un ieteica mums pieteikties Kandavas Deju skolā, lai izkoriģētu bērna stāju. Bērna iesaistīšana deju nodarbībās bija viens no labākajiem lēmumiem, ko esmu pieņēmusi! Liels paldies Kandavas Deju skolai par to disciplīnu, stāju un ritmu, ko mana meita tur ar prieku saņem! Pateicoties visiem speciālistiem, kas ar bērnu strādāja, Keita skolas gaitas uzsāka laicīgi – kopā ar saviem vienaudžiem -, jo bērnudārzu pabeidza gadu ātrāk, kā būtu bijis paredzēts. Varu šobrīd teikt to, ka 3.klasi bērns pabeigs ar teicamnieka diplomu!”
Ekas ģimene ir piedzīvojusi daudz ko, arī šobrīd tā joprojām nav vienota: “Šis ceļš ir bijis garš, ar dažādiem emocionāliem pārdzīvojumiem, tomēr, tas mani ir padarījis daudz spēcīgāku dažādos veidos! Ja mēs nebūtu visam šim izgājuši cauri, mēs nebūtu tur, kur esam šodien. Es droši varu teikt, ka jebkuru izaicinājumu šobrīd uztveru kā iespēju pilnveidoties! Fakts, ka Edgars turpina strādāt Islandē, jau vairs nav tik daudz mūsu vajadzība, kā izvēle, jo vēlamies sasniegt ko vairāk, iegūt ko vairāk, lai nodrošinātu sev turpmāko dzīvi bez finansiālām raizēm,” viņa uzsver.
Lai gan jau pēdējos piecus gadus Kandavā Eka dzīvo viena ar abām meitām, viņa ir paspējusi jau iegūt vairākas profesijas, gan arī nokārtot autovadītāja apliecību. Šobrīd Eka turpina studijas Biznesa vadības koledžā. Paralēli savām aktivitātēm, Eka ir uzsākusi savu uzņēmējdarbību – tik tikko durvis vēris skaistumkopšanas salons SIA “Lotuss”.
Taujāta par remigrācijas koordinatoru tīklu un pakalpojumiem, Eka stāsta: “Pirmo reizi par koordinatoriem uzzināju, kad tika uzņemta filma “Dzīve ārpus Latvijas robežām, un atgriešanās Latvijā, Kandavā”. Filmas ietvaros Inga Priede (toreizējā Kandavas novada domes priekšsēdētāja) uzaicināja arī mani ar ģimeni pastāstīt savu atgriešanās stāstu. Neilgi pēc tam mani sazvanīja Rīgas reģiona remigrācijas koordinatore, kas mani uzaicināja piedalīties domnīcā, kur Ansim Bogustovam un visiem klausītājiem izstāstīju savu stāstu. Pirms visiem šiem pasākumiem nebiju informēta, ka ir cilvēki, kuri ir gatavi aprunāties un palīdzēt!”
Visus, kuri vēlas atgriezties, vai jau ir atgriezušies Latvijā, Eka aicina sazināties ar sava reģiona koordinatoriem, jautāt neskaidros jautājumus un saņemt nepieciešamo palīdzību. “No pieredzes zinu, ka, vairākus gadus nodzīvojot ārzemēs, nereti ir grūti izprast jaunos likumus, bērnu izglītības sistēmas noteikumus, pabalstu iegūšanas kārtību un citus svarīgus jautājumus – kur iet, ko meklēt un kā labāk rīkoties. Viss process, tikko atgriežoties, var šķist ļoti biedējošs, tādēļ ir labi, ka ir remigrācijas koordinators, kurš var palīdzēt ar padomu, aprunājoties un visu izskaidrojot,” saka Eka.
Noslēgumā Eka uzsver: “Latvieši! Zinu, ka Latvijā situācija nereti šķiet ne tā labākā, tikai mēs paši to varam mainīt! Ja esi gatavs darīt, strādāt un domāt, tad arī no dzīvošanas Latvijā nav jābaidās. Tikai mūsu zemē ir tik skaisti meži un pļavas! Man šīs dzimtenes krāšņās ainavas neaizstās pat Islandes dabas brīnumi, jo šeit ir, bija un būs manas mājas!”
Informāciju sagatavoja
Kurzemes plānošanas reģiona remogrācijas koordinatore
Agnese Berģe
Foto: no Ekas Svarkovskas ģimenes personīgajiem krājumiem.
Par remigrācijas koordinatoru darbu:
Ja Jums ir jautājumi un nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos dzimtenē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatoru, kurš pēc vajadzību apzināšanas, sadarbojoties ar pašvaldībām vai citām valsts iestādēm, izstrādā individuālu piedāvājumu. Remigrācijas koordinators var sniegt atbalstu par: pakalpojumiem ģimenēm, mājokļa jautājumiem, darba un uzņēmējdarbības iespējām, sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu. Ar koordinatora sniegtajiem pakalpojumiem var iepazīties: www.paps.lv. Savukārt vairāk par remigrāciju Kurzemē var uzzināt Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapas sadaļā www.kurzemesregions.lv/remigracija, kur iespējams arī iepazīties ar citu remigrantu pieredzi, atgriežoties dzimtenē.
