29. maijā projekta “WaterMan” ietvaros norisinājās seminārs Liepājas valstspilsētas novada pašvaldībā. Seminārā piedalījās nozares speciālisti: teritorijas plānotāji, attīstības nodaļas speciālisti, ainavu arhitekti, ūdenssaimniecības un komunālās pārvaldes speciālisti.
Pētījuma virsmērķis ir veicināt lietus (nokrišņu) ūdens izmantošanu Kurzemes reģionā, izmantojot aprites ekonomikas principus un samazinot ūdens piesārņojumu. Tajā tiek apkopotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz lietus ūdens atkārtoto izmantošanu, klimatu pārmaiņu sagaidāmā ietekme uz nokrišņiem un lietus ūdens potenciālu patēriņu, Latvijas un starptautiskie labās prakses piemēri, kā arī konkrētas idejas lietus ūdens izmantošanai Kurzemes reģiona pašvaldībās. Pētījums tiek izstrādāts Interreg Baltijas Jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2021.-2027.gadam projektā “Ūdens atkārtotas izmantošanas veicināšana Baltijas jūras reģionā, gūstot zināšanas vietējā un reģionālā līmenī” (WaterMan).
Seminārā tika prezentēta vispārīgā informācija par WaterMan projektu, kā arī sagaidāmo klimata pārmaiņu ietekme uz Kurzemes reģiona pašvaldībām. Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, klimata pārmaiņu ietekmē Talsu novadā augs diennakts vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, paaugstināsies karstuma viļņu ilgums, kā arī palielināsies sausuma periodi. Vienlaikus pieaugs nokrišņu daudzums un intensitāte, kaut vairāk tiek sagaidīts gada aukstajā laikā. Minētās prognozētās izmaiņas nav tik būtiskas, lai atšķirtos no jau pieredzētajām variācijām, kad dažos gados var būtiski atšķirties temperatūra vai nokrišņu daudzums, kaut arī nav izslēgts, ka tiks pieredzēti bezprecedenta notikumi, līdzīgi kā tas notika ar ekstrēmo lietu 2025.gada jūlijā. Kopumā šādas tendences izceļ lietus ūdens uzkrāšanas aktualitāti, lai būtu iespējas to izmantot sausajā periodā.
Seminārā tika prezentēti Latvijas un ārzemju iedvesmojošie piemēri lietus ūdens atkārtotai izmantošanai un apspriestas konkrētas ieceres, kā integrēt lietus ūdens atkārtotu izmantošanu pašvaldību attīstības projektos. Piemēram, lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus var integrēt, pilnveidojot dažādus pašvaldības īpašumus: skolas, bērnu dārzus, sporta laukumus, atpūtas un labiekārtotas teritorijas. Arī, pārbūvējot vai no jauna izbūvējot, vai atjaunojot esošās ielas, var integrēt ilgtspējīgus risinājumus.
Jānošķir lietus ūdens izmantošanas pasīvie un aktīvie risinājumi. Pasīvie risinājumi, piemēram, bioievalkas, lietusdārzi, ūdens caurlaidīgie segumi, samazina lietus noteces caurplūdumu un apjomu un attiecīgi noslodzi uz maģistrālo lietus kanalizācijas un meliorācijas sistēmu, attīra lietus ūdeņus, aiztur un saglabā lietus ūdeni turpmākai izmantošanai. Šo ūdeni vēlāk var izmantot apstādījumu teritoriju pasīvai laistīšanai, tas sekmē ūdens iztvaikošanu un pilsētvides karstuma salu mazināšanu. Šādi saglabāts ūdens palīdz veidot patīkamu mikroklimatu un pievilcīgāku pilsētvidi. Savukārt aktīvie risinājumi paredz lietus ūdens savākšanu un uzkrāšanu virszemes vai pazemes rezervuāros vai tvertnēs, dīķos vai arī seklajos gruntsūdeņos. Turpmāk ūdens tiek padots ar sūkņiem un izmantojams tualetes noskalošanai, veļas mazgāšanai, augu laistīšanai u.c. Lietus ūdens izmantošanas pasīvie risinājumi ir vairāk tehniski-ekonomiski pamatoti Latvijas apstākļos, savukārt aktīvā izmantošana ir dārga, salīdzinot ar dzerama ūdens izmantošanu un pamatota tur, kur pastāv problēmas ar lietus ūdens novadīšanu vai dzerama ūdens ieguvi. Visefektīvākie aktīvās ūdens izmantošanas risinājumi ir dīķi, ka arī ūdens ņemšana no sekliem gruntsūdeņiem, uz kuriem lietus notekūdeņi nonāk pēc attīrīšanas zaļajos risinājumos, kur ūdens tiek izmantots apstādījumu laistīšanai.
Liepāja kā pilsēta un kūrorts ir unikāla ar savu izvietojumu pie jūras, kas veicina augstu gruntsūdens līmeni un biežākus applūšanas riskus. Pašvaldība jau ilgstoši strādā pie infrastruktūras attīstības, lai uzlabotu ūdens apsaimniekošanu un pilsētas labiekārtojumu. Liepāja kā kūrorta pilsēta arvien vairāk kļūst konkurētspējīga, pielāgojoties mainīgajiem laikapstākļiem un investējot ilgtspējīgos risinājumos.
Klimata pārmaiņas Liepājā izpaužas kā samazināts sniega daudzums ziemās, kas maina pieprasījumu pēc sniega tīrīšanas un pretslīdes līdzekļu izmantošanu. Sāls kā pretslīdes līdzeklis tiek izmantota arvien vairāk, taču ņemot vērā, ka tā tiek noskalota pa ziemu uz gruntsūdeņiem un jūru, tā nesastāda problēmu apstādījumiem, kā to apstiprina zinātniskā literatūra un apgalvo pašvaldības pārstāvji pēc savas pieredzes. Vēja brāzmas ir mazākas, taču vasarās vējš bieži ir stiprāks un rada lielākus postījumus kokiem, jo uz tiem ir lapas, kas palielina vēja iedarbību. Lietusgāzes kļūst intensīvākas, tādējādi kopsistēmas un lietus kanalizācija applūst biežāk.
Liepājas pašvaldība jau vairākus gadus aktīvi attīsta kanalizācijas un lietus kanalizācijas tīklus. Kopš 2000. gadu sākuma lietus kanalizācijas tīklu garums ir pieaudzis trīs reizes, līdz aptuveni 120 kilometriem. 2009. gadā, izmantojot tā saucamo “Cukurfabrikas naudu”, tika sakārtota teritorijas applūšana Zaļajā birzē un Slimnīcas ielas rajonā, uzbūvējot sūkņu stacijas un citu infrastruktūru. Asfaltējot ielas, piemēram Pļavu un Ābeļu ielu, tiek sakārtota arī lietus kanalizācija un drenāža, kas pazemina gruntsūdens līmeni un samazina applūšanas risku, lai gan daži iedzīvotāji sūdzas, ka akās pazūd ūdens.
Roņu ielā ir īstenots caurlaidīgā seguma projekts, kas veicina labāku ūdens novadīšanu un samazina applūšanas riskus.
Liepājas pašvaldība ir saņēmusi finansējumu projektam “Pielāgošanās klimata pārmaiņām Dienvidrietuma mikrorajonā, Liepājā”, kura ietvaros paredzēts iztīrīt dīķi un ieviest ilgtspējīgos risinājumus Vaiņodes un Vētru ielu rajonā. Klaipēdas ielas lokālplānojumā ir paredzēti ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi, un strādājot pie Slimnīcas ielas 22 detālplānojuma, ir iespējams integrēt šādus risinājumus. Potenciālākie risinājumi Liepājai ir integrēt ilgtspējīgos risinājumus daudzdzīvokļu namu pagalmos, veicot labiekārtošanas projektus.
Diskusijās par eļļas noplūdēm un naftas atdalītājiem tiek atzīmēts, ka Latvijā konstatētās koncentrācijas parasti ir zem noteikšanas sliekšņa, un dabā balstīti risinājumi nodrošina efektīvu attīrīšanu. Jautājums par to, vai naftas atdalītāji stāvlaukumos ir obligāti, tiek aktīvi apspriests – kā piemēri minētas Rīga un Mārupe, kur arī lielos stāvlaukumos sāk parādīties bioievalkas.
Arhitektūras kontekstā izskanēja viedoklis, ka Latvijas klimatiskiem apstākļiem piemēroti ir divslīpju jumti, savukārt plakanie jumti ir mantojums no Padomju laika un Vidusāzijas tradīcijām. Iespēju robežās, būtu jāatgriežas pie divslīpju jumtiem dzīvojamajās un biroju ēkās. Sens risinājums karstajām vasarām ir arī slēģi un markīzes, kas palīdz pasargāt telpas no pārkaršanas.
Ekonomiskie aprēķini ir būtiski, izvēloties, vai laistīšanai izmantot dzeramo vai lietus ūdeni – katrā teritorijā var būt savs risinājums. Liepājas Metalurga teritorijā, piemēram, tehniskais dzesēšanas ūdens agrāk tika novadīts uz mitrājiem, bet pārbūvējot teritoriju šis risinājums ir likvidēts, jo vieta nepieciešama citām vajadzībām.
Projekts “WaterMan”, īstenojot pilotprojektus lietus ūdens izmantošanai, izplatot informāciju par labu praksi un rādot konkrētas projektu idejas, būtiski sekmēs ilgtspējīgu risinājumu izplatību Liepājas valstspilsētā un Kurzemes reģiona kopumā.
Projektu “WaterMan” īsteno Kurzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros, lai veicinātu ūdens atkārtotu izmantošanu Baltijas jūras reģionā, tādējādi papildinot ūdens apsaimniekošanu ar jaunu elementu, kas var padarīt ūdensapgādi noturīgāku pret klimata pārmaiņām.
Vairāk par projektu: www.interreg-baltic.eu/project/waterman/
Informāciju sagatavoja:
Jurijs Kondratenko
projekta eksperts
