2025. gada 20.martā projekta “WaterMan” ietvaros norisinājās seminārs Ventspils valstspilsētas pašvaldībā. Seminārā piedalījās nozares speciālisti: komunālās pārvaldes darbinieki.
Seminārā tika prezentēta vispārīgā informācija par WaterMan projektu, kā arī sagaidāmo klimata pārmaiņu ietekme uz Kurzemes reģiona pašvaldībām. Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, klimata pārmaiņu ietekmē Ventspilī augs diennakts vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, paaugstināsies karstuma viļņu ilgums, kā arī palielināsies sausuma periodi, turpinās celties jūras līmenis. Vienlaikus pieaugs nokrišņu daudzums un intensitāte, kaut vairāk tiek sagaidīts gada aukstajā laikā. Minētās prognozētās izmaiņas nav tik būtiskas, lai atšķirtos no jau pieredzētajām variācijām, kad dažos gados var būtiski atšķirties temperatūra vai nokrišņu daudzums, kaut arī nav izslēgts, ka tiks pieredzēti bezprecedenta notikumi, līdzīgi kā tas notika ar ekstrēmo lietu 2025.gada jūlijā. Kopumā šādas tendences izceļ lietus ūdens uzkrāšanas aktualitāti, lai būtu iespējas to izmantot sausajā periodā.
Klātesošie tika iepazīstināti arī ar pētījumu, kā virsmērķis ir veicināt lietus (nokrišņu) ūdens izmantošanu Kurzemes reģionā, izmantojot aprites ekonomikas principus un samazinot ūdens piesārņojumu. Tajā tiek apkopotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz lietus ūdens atkārtoto izmantošanu, klimatu pārmaiņu sagaidāmā ietekme uz nokrišņiem un lietus ūdens potenciālu patēriņu, Latvijas un starptautiskie labās prakses piemēri, kā arī konkrētas idejas lietus ūdens izmantošanai Kurzemes reģiona pašvaldībās. Pētījums tiek izstrādāts Interreg Baltijas Jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2021.-2027.gadam projektā “Ūdens atkārtotas izmantošanas veicināšana Baltijas jūras reģionā, gūstot zināšanas vietējā un reģionālā līmenī” (WaterMan).
Seminārā tika prezentēti arī Latvijas un ārzemju iedvesmojošie piemēri lietus ūdens atkārtotai izmantošanai un apspriestas konkrētas ieceres, kā integrēt lietus ūdens atkārtotu izmantošanu pašvaldību attīstības projektos. Piemēram, lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus var integrēt, pilnveidojot dažādus pašvaldības īpašumus: skolas, bērnu dārzus, sporta laukumus, atpūtas un labiekārtotas teritorijas. Arī, pārbūvējot vai no jauna izbūvējot, vai atjaunojot esošās ielas, var integrēt ilgtspējīgus risinājumus.
Jānošķir lietus ūdens izmantošanas pasīvie un aktīvie risinājumi. Pasīvie risinājumi, piemēram, bioievalkas, lietusdārzi, ūdens caurlaidīgie segumi, samazina lietus noteces caurplūdumu un apjomu un attiecīgi noslodzi uz maģistrālo lietus kanalizācijas un meliorācijas sistēmu, attīra lietus ūdeņus, aiztur un saglabā lietus ūdeni turpmākai izmantošanai. Šo ūdeni vēlāk var izmantot apstādījumu teritoriju pasīvai laistīšanai, tas sekmē ūdens iztvaikošanu un pilsētvides karstuma salu mazināšanu. Šādi saglabāts ūdens palīdz veidot patīkamu mikroklimatu un pievilcīgāku pilsētvidi. Savukārt aktīvie risinājumi paredz lietus ūdens savākšanu un uzkrāšanu virszemes vai pazemes rezervuāros vai tvertnēs, dīķos vai arī seklajos gruntsūdeņos. Turpmāk ūdens tiek padots ar sūkņiem un izmantojams tualetes noskalošanai, veļas mazgāšanai, augu laistīšanai u.c. Lietus ūdens izmantošanas pasīvie risinājumi ir vairāk tehniski-ekonomiski pamatoti Latvijas apstākļos, savukārt aktīvā izmantošana ir dārgāka, salīdzinot ar dzerama ūdens izmantošanu un pamatota tur, kur pastāv problēmas ar lietus ūdens novadīšanu vai dzerama ūdens ieguvi. Visefektīvākie aktīvās ūdens izmantošanas risinājumi ir dīķi, ka arī ūdens ņemšana no sekliem gruntsūdeņiem, uz kuriem lietus notekūdeņi nonāk pēc attīrīšanas zaļajos risinājumos, kur ūdens tiek izmantots apstādījumu laistīšanai.
Ventspils valstspilsētas pašvaldība rūpīgi seko laistīšanas ūdens patēriņam. Vairākas vietās uzstādītas automātiskās laistīšanas sistēmas, pamatā izmantojot dzeramo ūdeni. Tika apspriesta ideja izmantot laistīšanai savākto lietus ūdeni, un dalībnieki secināja, ka lietderīgāk to darīt jaunajos objektos, ja ir tehniski-ekonomiskais pamatojums. Savukārt kur jau veikti ieguldījumi strādājošos risinājumos, nav finansiālā pamatojuma esošo infrastruktūru pieslēgt lietus ūdens uzkrāšanas risinājumiem.
Venstpils saskaras ar ļietus plūdiem dažās vietās, un īsteno pasākumus applūšanas risku mazināšanai. Tiesa, līdz šim ir tikuši realizēti vairāk tradicionālie risinājumi – lietus kanalizācijas pārbūve, bet vietām arī ilgtspējīgie risinājumi lietus ūdens noteces aizturēšanai un infiltrācijai, piemēram infiltrācijas bloki. Ventspils valstpilsētas pārstāvji ar interesi iepazinās ar dažādiem dabā balstīto risinājumu piemēriem un izteica gatavību šādus risinājumus izvērtēt nākotnes projektos. Visvairāk šādi risinājumi nepieciešami, kur jau ir novērots, ka krājas ūdens lietus laikā un pēc lietus.
Daudz tika diskutēts par iespēju izmantot lietus ūdeni koku laistīšanai. Kopumā, arī valstīs ar līdzīgu klimatu, kur ziemā tiek izmantota sāls pretslīdes apstrādei, ir piemēri lietus noteces novirzīšanai koku stādīšanas zonās. Zinātniskajos pētījumos secināts, ka laikā, kad virsmas noteces ūdeņos ir atrodams sāls, veģetācijas sezona nav sākusies, līdz ar to tāds ūdens kokiem īpaši nekaitē. Tajā pašā laikā, var ievērot piesardzības pasākumus un uz ziemas laiku ar speciāliem aizbīdņiem aizvērt gūlijas vai atvērumus bortakmeņos, pa kuriem koku stādīšanas zonā tiek novadīta virsmas notece. Ņemot vērā ilgtspējīgo risinājumu plašākus ieguvumus, salīdzinot ar tradicionāliem lietus ūdens novadīšanas risinājumiem, nepieciešams rast veidus, kā aprēķināt šos papildus ieguvumus, ņemot vērā ka tīri finansiāli šie risinājumi var būt dārgāki.
Kopumā jaunajos objektos iespējams veiksmīgāk paredzēt un realizēt ilgtspējīgus risinājumus, piemēram domājot par apstādījumu laistīšanu. Taču, joprojām šādi risinājumi nav vispārpieņemta prakse, līdz ar to būtiski trūkst kompetento projektētāju un būvnieku, kas spēj realizēt ilgtspējīgos lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus.
Projekts WaterMan, realizējot pilotprojektus lietus ūdens izmantošanai, izplatot informāciju par labu praksi un rādot konkrētas projektu idejas, būtiski sekmēs ilgtspējīgu risinājumu izplatību Ventspils valstspilsētā un Kurzemes reģiona kopumā.
Projektu “WaterMan” īsteno Kurzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros, lai veicinātu ūdens atkārtotu izmantošanu Baltijas jūras reģionā, tādējādi papildinot ūdens apsaimniekošanu ar jaunu elementu, kas var padarīt ūdensapgādi noturīgāku pret klimata pārmaiņām.
Vairāk par projektu: www.interreg-baltic.eu/project/waterman/
Informāciju sagatavoja:
Jurijs Kondratenko
projekta eksperts
