Šī gada 3. jūnijā projekta “WaterMan” ietvaros norisinājās seminārs Ventspils novada pašvaldībā. Seminārā piedalījās nozares speciālisti: izpilddirektora vietnieks, attīstības nodaļas speciālisti, ūdenssaimniecības un komunālās pārvaldes speciālisti.
Pētījuma virsmērķis ir veicināt lietus (nokrišņu) ūdens izmantošanu Kurzemes reģionā, izmantojot aprites ekonomikas principus un samazinot ūdens piesārņojumu. Tajā tiek apkopotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz lietus ūdens atkārtoto izmantošanu, klimatu pārmaiņu sagaidāmā ietekme uz nokrišņiem un lietus ūdens potenciālu patēriņu, Latvijas un starptautiskie labās prakses piemēri, kā arī konkrētas idejas lietus ūdens izmantošanai Kurzemes reģiona pašvaldībās. Pētījums tiek izstrādāts Interreg Baltijas Jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2021.-2027.gadam projektā “Ūdens atkārtotas izmantošanas veicināšana Baltijas jūras reģionā, gūstot zināšanas vietējā un reģionālā līmenī” (WaterMan).
Seminārā tika prezentēta vispārīgā informācija par WaterMan projektu, kā arī sagaidāmo klimata pārmaiņu ietekme uz Kurzemes reģiona pašvaldībām. Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, klimata pārmaiņu ietekmē Talsu novadā augs diennakts vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, paaugstināsies karstuma viļņu ilgums, kā arī palielināsies sausuma periodi. Vienlaikus pieaugs nokrišņu daudzums un intensitāte, kaut vairāk tiek sagaidīts gada aukstajā laikā. Minētās prognozētās izmaiņas nav tik būtiskas, lai atšķirtos no jau pieredzētajām variācijām, kad dažos gados var būtiski atšķirties temperatūra vai nokrišņu daudzums, kaut arī nav izslēgts, ka tiks pieredzēti bezprecedenta notikumi, līdzīgi kā tas notika ar ekstrēmo lietu 2025.gada jūlijā. Kopumā šādas tendences izceļ lietus ūdens uzkrāšanas aktualitāti, lai būtu iespējas to izmantot sausajā periodā.
Seminārā tika prezentēti Latvijas un ārzemju iedvesmojošie piemēri lietus ūdens atkārtotai izmantošanai un apspriestas konkrētas ieceres, kā integrēt lietus ūdens atkārtotu izmantošanu pašvaldību attīstības projektos. Piemēram, lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus var integrēt, pilnveidojot dažādus pašvaldības īpašumus: skolas, bērnu dārzus, sporta laukumus, atpūtas un labiekārtotas teritorijas. Arī, pārbūvējot vai no jauna izbūvējot, vai atjaunojot esošās ielas, var integrēt ilgtspējīgus risinājumus.
Jānošķir lietus ūdens izmantošanas pasīvie un aktīvie risinājumi. Pasīvie risinājumi, piemēram, bioievalkas, lietusdārzi, ūdens caurlaidīgie segumi, samazina lietus noteces caurplūdumu un apjomu un attiecīgi noslodzi uz maģistrālo lietus kanalizācijas un meliorācijas sistēmu, attīra lietus ūdeņus, aiztur un saglabā lietus ūdeni turpmākai izmantošanai. Šo ūdeni vēlāk var izmantot apstādījumu teritoriju pasīvai laistīšanai, tas sekmē ūdens iztvaikošanu un pilsētvides karstuma salu mazināšanu. Šādi saglabāts ūdens palīdz veidot patīkamu mikroklimatu un pievilcīgāku pilsētvidi. Savukārt aktīvie risinājumi paredz lietus ūdens savākšanu un uzkrāšanu virszemes vai pazemes rezervuāros vai tvertnēs, dīķos vai arī seklajos gruntsūdeņos. Turpmāk ūdens tiek padots ar sūkņiem un izmantojams tualetes noskalošanai, veļas mazgāšanai, augu laistīšanai u.c. Lietus ūdens izmantošanas pasīvie risinājumi ir vairāk tehniski-ekonomiski pamatoti Latvijas apstākļos, savukārt aktīvā izmantošana ir dārga, salīdzinot ar dzerama ūdens izmantošanu un pamatota tur, kur pastāv problēmas ar lietus ūdens novadīšanu vai dzerama ūdens ieguvi. Visefektīvākie aktīvās ūdens izmantošanas risinājumi ir dīķi, ka arī ūdens ņemšana no sekliem gruntsūdeņiem, uz kuriem lietus notekūdeņi nonāk pēc attīrīšanas zaļajos risinājumos, kur ūdens tiek izmantots apstādījumu laistīšanai.
Ventspils novada pārstāvji sapulcē minēja, ka novada teritorijā padomju laikā izveidotā kopsistēma mūsdienās vairs netiek galā ar noteci – tā nav pielāgota mūsdienu vajadzībām un klimata pārmaiņām. Meliorācijas sistēmas netiek uzturētas un dažviet ir tikušas iznīcinātas, kas tālāk pasliktina ūdens apsaimniekošanu. Meliorācijas kadastrs nav pilnīgs, it īpaši apdzīvotajās vietās, kas apgrūtina ilgtspējīgu ūdens pārvaldību. Lielā mērā šis ir finansējuma jautājums, jo par lietus ūdens apsaimniekošanu netiek maksāts. Patiesi, galvenais jautājums, kas vairākkārt tika pieminēts semināra laikā, ir finansējuma trūkums.
Novadā attīrīšanas iekārtās nonāk apmēram 3-4 lielāks notekūdeņu daudzums, nekā tiek realizēts, pārējais ir infiltrācijas un lietus notekūdeņi. Palu periodos attīrīšanas iekārtas bieži nedarbojas, jo veidojas uzplūdinājumi un sistēma tiek pārslogota. Tāpēc ļoti aktuāla ir lietus notekūdeņu atslēgšana no sadzīves kanalizācijas.
Mazajās apdzīvotajās vietās lietus kanalizācijas izbūve ir dārga, taču ilgtspējīgiem risinājumiem, piemēram, atsevišķām ūdens pārstrādes sistēmām vai dabiskiem risinājumiem (piemēram, niedru lauku sistēmām, bioievalkām, dīķiem), ir liels potenciāls un izmaksu efektivitāte. Mazāk nekā puse no mājsaimniecībām ir pieslēgta pie centralizētās ūdensapgādes, kas liecina par decentralizēto risinājumu nepieciešamību.
Runājot par apstādījumu laistīšanu, tā Ventspils novadā nav aktuāla, ņemot vērā mazo blīvumu. Arī atsevišķie ūdens skaitītāji laistīšanas ūdenim ir reti.
Tika pieminēti arī nevajadzīgi šķēršļi, ko valsts iestādes var izvirzīt projektiem. Piemēram, dažās programmās tiek prasīts ievērot Bauhaus principus, tostarp labiekārtošanas projektu sertificētā ainavu arhitekta piesaiste, kas būtiski sadārdzina projektu un var būt neoptimāli mazajās apdzīvotajās vietās.
Projekts “WaterMan”, īstenojot pilotprojektus lietus ūdens izmantošanai, izplatot informāciju par labu praksi un rādot konkrētas projektu idejas, būtiski sekmēs ilgtspējīgu risinājumu izplatību Ventspils novadā un Kurzemes reģiona kopumā.
Projektu “WaterMan” īsteno Kurzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros, lai veicinātu ūdens atkārtotu izmantošanu Baltijas jūras reģionā, tādējādi papildinot ūdens apsaimniekošanu ar jaunu elementu, kas var padarīt ūdensapgādi noturīgāku pret klimata pārmaiņām.
Vairāk par projektu: www.interreg-baltic.eu/project/waterman/
Informāciju sagatavoja:
Jurijs Kondratenko
projekta eksperts
