Diasporas likums. Kādas likumdošanas iniciatīvas īstenotas?

ĪSUMĀ:

• Ir izveidoti trīs diasporas politikas stūrakmeņi: Diasporas likums, Diasporas konsultatīvā padome un visaptverošs plāns darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam.

• Ar likumu ir ielikti stipri pamati tam, lai ar mērķtiecīgu darbu uzturētu saiknes un piesaistītu diasporas ieguldījumu Latvijas demogrāfijas, ekonomikas un sabiedrības izaicinājumu pārvarēšanai.
• Apņemšanās, kas noteiktas Diasporas likumā, skar 12 likumu grozījumus.
• Vairāki likumprojekta grozījumi patlaban atrodas izskatīšanā Saeimā, vairākas apņemšanās Diasporas likumā ir izpildītas.
• Diskutabls ir jautājums par to, vai remigrējušam diasporas loceklim pensijas neapliekamais minimums jāpiemēro tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī.

Ārlietu ministrijas jaunieceltā speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele uzskata, ka ir izveidoti trīs diasporas politikas stūrakmeņi:

• Diasporas likums;
• saskaņā ar Diasporas likumu izveidotā Diasporas konsultatīvā padome (DKP), kuru veido 27 starpnozaru ministriju un diasporas nevalstisko organizāciju pārstāvji;
• visaptverošs plāns darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam.

Plāns paredz atbalstīt diasporas vajadzības ārpus Latvijas un sekmēt tautiešu atgriešanos Latvijā remigrācijai atbalstošu pasākumu ietvarā, Ārlietu ministrijai koordinējot vienotu valsts institūciju darbu ar diasporu.

Akmenī ierakstīts atbalsts

“Likums ir nostiprinājis, “ierakstījis akmenī” finansiālu atbalstu iespējai izglītoties latviešu valodā un arī kultūrai. Ilgus gadus katru reizi bija jāstāsta, ka latviešu skolas ir un būs un ar tām tiek uzturēta latviskā identitāte. Šī apņemšanās tagad ir iekļauta pamatbudžetā,” saka Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēde Kristīne Saulīte. Vienlaikus viņa atzīst, ka darbs pie Diasporas likuma turpinās.

Likums nodrošina noteiktas lietas, bet ne cilvēku attieksmi. Ir labi, ka publiski valsts atzīst to, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārpus valsts, ir tikpat nozīmīga sabiedrības sastāvdaļa.

“Likums nodrošina noteiktas lietas, bet ne cilvēku attieksmi. Ir labi, ka publiski valsts atzīst to, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārpus valsts, ir tikpat nozīmīga sabiedrības sastāvdaļa,” turpina K. Saulīte. “Latvieši jau gadu desmitus ir dzīvojuši ārvalstīs ar domām par un ap Latviju. Tas, ka ir likums, šo darbību un degsmi nemaina. Vai viss ir gājis tik ātri, kā gribētos? Protams, ne, bet šogad pa vidu ir Covid-19. Diasporas likums vairāk ir “sausā” daļa, kas atļauj kaut ko darīt. Reālā darbība nav atkarīga no likuma. Jo vairāk ejam uz priekšu, jo vairāk risinām un saprotam, ka lietas ir jāmaina.”

Nostiprina saikni ar Latviju

Savukārt Eiropas Latviešu apvienības (ELA) prezidija priekšsēde Elīna Pinto norāda, ka Diasporas likums ir ielicis stiprus pamatus tam, lai ar mērķtiecīgu darbu uzturētu saiknes un piesaistītu diasporas ieguldījumu Latvijas demogrāfijas, ekonomikas un sabiedrības izaicinājumu pārvarēšanai.

“Likumam bija divējāds uzdevums. Pirmais ir valststiesisks, proti, nostiprināt mūsu valsts un tautas fundamentālos principus, starp kuriem atbilstoši Diasporas likumam ir arī ārpus Latvijas dzīvojošo valstspiederīgo saikne ar Latviju,” tā E. Pinto. “Tādējādi tika radīts likuma ietvars diasporas un remigrācijas rīcībpolitikai, kas līdz tam nebija definēta. Šis likuma uzdevums ir izpildīts, pat ja politiskās vilkmes un stratēģijas šai jomā joprojām trūkst. Tas sakāms arī par Eiropas Savienības līmeni, kur slēpjas risinājumi vairākiem mobilitātes radītajiem emigrācijas valstu demogrāfijas, veselības aprūpes sistēmu un ekonomikas izaicinājumiem.”

Otrs Diasporas likuma uzdevums ELA ieskatā bija praktisks. Tas bija kā apsolījums par konkrētu rīcību, lai konkrētiem cilvēkiem konkrētos brīžos un apstākļos būtu vienkāršāk kārtot lietas Latvijā vai atgriezties. “Šo apsolījumu jau divus gadus pēc likuma pieņemšanas ir ļoti grūti izpildīt. Nav ieviestas vairākas praktiskās Diasporas likuma normas – par papildu dzīvesvietas reģistrēšanu, par pasta balsošanu pašvaldību vēlēšanās, par ārvalstu pensiju neapliekamā minimuma aizsardzību remigrējot. Citas normas, piemēram, par ārvalstu profesionālās kvalifikācijas vienkāršotu atzīšanu praktiskam vai akadēmiskam darbam Latvijā, tikušas virzītas lēni un negribīgi, kā liecināja, piemēram, Uģa Gruntmaņa gadījums un citi,” uzskata E. Pinto.

Viņasprāt, šos jautājumus varētu daudz lietišķāk un mērķtiecīgāk risināt Diasporas konsultatīvajā padomē, valdībā un Saeimā. “Nav runa tikai par ierēdniecību, svarīga ir arī sabiedrības un politikas veidotāju izpratne un ieinteresētība,” piebilst ELA pārstāve.

Skar 12 likuma grozījumus

E. Gavele pauž, ka apņemšanās, kas noteiktas Diasporas likumā, skar 12 likumu grozījumus. Viņasprāt, likumdošanas iniciatīvas tiek izpildītas pietiekami ātri, īpaši ņemot vērā situāciju saistībā ar Covid-19 un Saeimas darbu attālinātā režīmā. “Uzskatu, ka gana veiksmīgi virzāmies uz priekšu,” tā E. Gavele, uzsverot, ka vairāki pārejas noteikumu punkti ir izpildīti.

Vieni no tiem ir grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kuriem jāstājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Tie paredz, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstīs, papildus savai dzīvesvietas adresei varēs norādīt arī adresi Latvijā. Šāda iespēja ir viens no atbalsta pasākumiem diasporas pārstāvjiem saistībā ar viņu vēlmi atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Viena papildu adrese Latvijā tiktu uzskatīta par līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei atsevišķu pakalpojumu saņemšanai, un tas ļaus personām, kuras vēlas atgriezties dzimtenē, laikus reģistrēt bērnus izglītības iestādēs Latvijā pirms remigrācijas.

Savukārt 2019. gada 12. decembrī Saeimā ir pieņemti grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kuri noteic, ka pabalstu piešķir 10 darba dienu laikā pēc tam, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saņēmusi pabalsta piešķiršanai nepieciešamos dokumentus un citu informāciju, tostarp pabalsta piešķiršanai nepieciešamo informāciju no attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes par remigrējušu diasporas locekli.

Šī likuma 27. panta jaunajā redakcijā minētais nosacījums par pabalsta piešķiršanai nepieciešamo informāciju no attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes par remigrējušu diasporas locekli piemērojams no 2020. gada 1. septembra.

Līdz ar to ir izpildīts pārejas noteikumos noteiktais – nodrošināt to, ka diasporas locekļu pieprasījumi par sociālā nodrošinājuma pakalpojumu piešķiršanu tiek izskatīti un lēmumi tiek pieņemti tādā pašā termiņā kā attiecībā uz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ja saņemta nepieciešamā informācija no ārvalstu sociālās drošības iestādēm.

Savukārt 2019. gada 3. aprīlī Saeimā ir pieņemti grozījumi likumā “Par Valsts sociālo apdrošināšanu”, kurā papildināts 5. pants ar 3.4 daļu šādā redakcijā: “Brīvprātīgi pensiju apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var pievienoties diasporas locekļi.”

Izglītības dokumentu pielīdzināšana

Gan E. Pinto, gan K. Saulīte uzsver, ka svarīgs ir Diasporas likumā noteiktais: vienkāršot kārtību, kādā diasporas locekļu ārvalstīs iegūtā izglītība, akadēmiskais grāds un profesionālā kvalifikācija, arī reglamentētajās profesijās, tiek pielīdzināta un atzīta, tādējādi dodot iespēju strādāt konkrētā nozarē vai augstākās izglītības iestādēs Latvijā.

Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, kas stājās spēkā 2020. gada 7. oktobrī, nosaka divas reizes īsāku profesionālās kvalifikācijas atzīšanas lēmuma pieņemšanas termiņu diasporas pārstāvjiem. Īsākā termiņā – 1,5, 2 vai 3 mēnešu laikā – profesionālo kvalifikāciju varēs atzīt diasporas locekļi, kas profesionālo kvalifikāciju ieguvuši kādā no Eiropas Savienības valstīm, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstī, Austrālijas Savienībā, Brazīlijas Federatīvajā Republikā, Jaunzēlandē vai valstī, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu.

Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka ir izstrādājusi arī Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 827 “Kārtība, kādā atzīst profesionālo kvalifikāciju pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā””. Šobrīd projekts nosūtīts atzinumu un priekšlikumu sniegšanai citām ministrijām, pēc tam tiks virzīts apstiprināšanai valdībā. Šie MK noteikumi ir svarīgi, jo tie paredzēs praktisku kārtību, kā likumā noteikto īstenot dzīvē.

Saskaņā ar Akadēmiskās informācijas centra sniegtajiem datiem 2019. gadā ir apstrādāti 119 iesniegumi profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, no kuriem 32 jeb 27% ir iesniegumi no Latvijas valstspiederīgajiem. Lielākais iesniegumu skaits saņemts no Lielbritānijas (8), Krievijas (8) un Amerikas Savienotajām Valstīm (4). Sadalījumā pa reglamentētajām profesijām visvairāk iesniegumu saņemti no arhitektiem (8), pedagogiem (6) un būvinženieriem (3).

Diskutabls jautājums par pensijas neapliekamo minimumu

E. Gavele norāda, ka vairāki likumprojekta grozījumi patlaban atrodas izskatīšanā Saeimā. Saeima šogad 16. jūnijā konceptuāli atbalstīja grozījumus “Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, kas paredz vēlētājiem ārvalstīs nodrošināt iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās, balsojot pa pastu. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija 2020. gada 29. septembra sēdē atbalstīja šī likumprojekta tālāku virzīšanu izskatīšanai Saeimā 2. lasījumā.

Finanšu ministrija pērn iesniedza grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Atbilstoši Diasporas likuma pārejas noteikumiem šiem grozījumiem ir jānodrošina, ka remigrējušam diasporas loceklim tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī.

Šos grozījumus ir skatījusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, tie pieņemti 1. lasījumā šī gada 6. februārī, bet tālāka virzība ar šo likumprojektu nav notikusi. Saeimas deputāte Ilze Indriksone skaidro, ka “likumprojekts atrodas komisijas vadītāja dziļajās atvilktnēs, un kolēģis ir iesniedzis identiskus grozījumus šajā likumā, ko saistībā ar citiem grozījumiem skata citā – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas – komisijā”.

Kāpēc likumprojekts netiek virzīts raitāk? “Ir viedokļu atšķirības,” atbild I. Indriksone. “Finanšu ministrijas viedoklis atšķiras no mūsu, deputātu, redzējuma. Ir cilvēki, kuri bažījas par nevienlīdzīgu attieksmi. Manuprāt, lielāks ieguvums Latvijai būtu iegūt šos cilvēkus, kas pensiju nopelnījuši citur, un ļaut viņiem Latvijā līdzvērtīgi izmantot šo iespēju. Ceru, ka diskusija par šīs izmaiņām turpināsies un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tā noritēs raitāk nekā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.”

Veselības aprūpes pakalpojumi

Diasporas likumā noteikts, ka Veselības ministrija nodrošina diasporas locekļiem iespēju veikt brīvprātīgas iemaksas, lai iegūtu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros.

Veselības ministrija informē, ka šobrīd netiek gatavoti grozījumi, kas attiektos uz diasporas locekļiem vai veicamajām iemaksām. Šobrīd nav spēkā norma, kas paredz “divu grozu dalījumu” veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. Līdz ar to personai līdz 2021. gadam ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros tāpat kā līdz šim. Tas nozīmē, ka minētās iemaksas arī nav jāveic.

Jau iepriekš ziņots, ka pērn jūnijā galīgajā lasījumā Saeima atbalstīja grozījumus “Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, lai līdz 2021. gadam atliktu tā saukto divu pakalpojumu grozu valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, kuru sākotnēji bija plānots ieviest no 2019. gada. Patlaban Veselības ministrija gatavo grozījumus, kas paredzētu iedzīvotājiem vienotu un visaptverošu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu jeb “grozu”.

Personas apliecība

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos atklāj, ka Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi vēl vienu likumprojektu, kura izstrādi gan nenosaka Diasporas likums, taču uzdevums ir iekļauts Diasporas konsultatīvās padomes apkopotajā “Plānā darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam”.

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā paredz noteikt īsāku pārejas periodu obligātās personas apliecības (eID kartes) izsniegšanai Latvijas valsts piederīgajam, kurš sniedzis ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstīs Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā.