2025. gada 10. aprīlī projekta “WaterMan” ietvaros norisinājās seminārs Dienvidkurzemes novada pašvaldībā. Seminārā piedalījās nozares speciālisti: teritorijas plānotāji, attīstības nodaļas speciālisti, ainavu arhitekti u.c. ar ūdens saimniecību saistīti speciālisti.
Pētījuma virsmērķis ir veicināt lietus (nokrišņu) ūdens izmantošanu Kurzemes reģionā, izmantojot aprites ekonomikas principus un samazinot ūdens piesārņojumu. Tajā tiek apkopotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz lietus ūdens atkārtoto izmantošanu, klimatu pārmaiņu sagaidāmā ietekme uz nokrišņiem un lietus ūdens potenciālu patēriņu, Latvijas un starptautiskie labās prakses piemēri, kā arī konkrētas idejas lietus ūdens izmantošanai Kurzemes reģiona pašvaldībās. Pētījums tiek izstrādāts Interreg Baltijas Jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2021.-2027.gadam projektā “Ūdens atkārtotas izmantošanas veicināšana Baltijas jūras reģionā, gūstot zināšanas vietējā un reģionālā līmenī” (WaterMan).
Seminārā tika prezentēta vispārīgā informācija par WaterMan projektu, kā arī sagaidāmo klimata pārmaiņu ietekme uz Kurzemes reģiona pašvaldībām. Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, klimata pārmaiņu ietekmē Dienvidkurzemes novadā augs diennakts vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, paaugstināsies karstuma viļņu ilgums, kā arī palielināsies sausuma periodi. Vienlaikus pieaugs nokrišņu daudzums un intensitāte, kaut vairāk tiek sagaidīts gada aukstajā laikā. Minētās prognozētās izmaiņas nav tik būtiskas, lai atšķirtos no jau pieredzētajām variācijām, kad dažos gados var būtiski atšķirties temperatūra vai nokrišņu daudzums, kaut arī nav izslēgts, ka tiks pieredzēti bezprecedenta notikumi, līdzīgi kā tas notika ar ekstrēmo lietu 2025.gada jūlijā. Kopumā šādas tendences izceļ lietus ūdens uzkrāšanas aktualitāti, lai būtu iespējas to izmantot sausajā periodā.
Seminārā tika prezentēti Latvijas un ārzemju iedvesmojošie piemēri lietus ūdens atkārtotai izmantošanai un apspriestas konkrētas ieceres, kā integrēt lietus ūdens atkārtotu izmantošanu pašvaldību attīstības projektos. Piemēram, lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus var integrēt, pilnveidojot dažādus pašvaldības īpašumus: skolas, bērnu dārzus, sporta laukumus, atpūtas un labiekārtotas teritorijas. Arī, pārbūvējot vai no jauna izbūvējot, vai atjaunojot esošās ielas, var integrēt ilgtspējīgus risinājumus.
Jānošķir lietus ūdens izmantošanas pasīvie un aktīvie risinājumi. Pasīvie risinājumi, piemēram, bioievalkas, lietusdārzi, ūdens caurlaidīgie segumi, samazina lietus noteces caurplūdumu un apjomu un attiecīgi noslodzi uz maģistrālo lietus kanalizācijas un meliorācijas sistēmu, attīra lietus ūdeņus, aiztur un saglabā lietus ūdeni turpmākai izmantošanai. Šo ūdeni vēlāk var izmantot apstādījumu teritoriju pasīvai laistīšanai, tas sekmē ūdens iztvaikošanu un pilsētvides karstuma salu mazināšanu. Šādi saglabāts ūdens palīdz veidot patīkamu mikroklimatu un pievilcīgāku pilsētvidi. Savukārt aktīvie risinājumi paredz lietus ūdens savākšanu un uzkrāšanu virszemes vai pazemes rezervuāros vai tvertnēs, dīķos vai arī seklajos gruntsūdeņos. Turpmāk ūdens tiek padots ar sūkņiem un izmantojams tualetes noskalošanai, veļas mazgāšanai, augu laistīšanai u.c. Lietus ūdens izmantošanas pasīvie risinājumi ir vairāk tehniski-ekonomiski pamatoti Latvijas apstākļos, savukārt aktīvā izmantošana ir dārga, salīdzinot ar dzerama ūdens izmantošanu un pamatota tur, kur pastāv problēmas ar lietus ūdens novadīšanu vai dzerama ūdens ieguvi. Visefektīvākie aktīvās ūdens izmantošanas risinājumi ir dīķi, ka arī ūdens ņemšana no sekliem gruntsūdeņiem, uz kuriem lietus notekūdeņi nonāk pēc attīrīšanas zaļajos risinājumos, kur ūdens tiek izmantots apstādījumu laistīšanai.
Seminārā gaitā dalībnieki pauda bažas par pieaugošo applūšanas problemātiku Dienvidkurzemes novada pašvaldību teritorijās pavasara pālos un vējuzplūdos. Saskaņā ar LVĢMC prognozēm, ņemot vērā plānāku sniega segu, pavasara palu līmeņi nākotnē samazināsies. Savukārt, ņemot vērā jūras līmeņa celšanos, applūšanas līmenis vējuzplūdos pieaugs, kas ietekmēs Dienvidkurzemes novada pašvaldības.
Latvijā apbūve tiek liegta teritorijās ar applūšanas varbūtību reizi 10 gados, savukārt labā starptautiskā prakse pieprasa, lai teritorija neapplūst biežāk kā reizi 200 gados, vai arī tiek veidoti pasākumi plūdu ietekmes mazināšanai.
Semināra dalībnieki padalījās ar līdz šim īstenoto ieceru pieredzi, piemēram, novadot Aizputes Kultūras centra teritorijas lietus notekūdeņus zaļajā zonā, mazinot lietus kanalizācijas tīklu noslodzi.
Projekts “WaterMan”, īstenojot pilotprojektus lietus ūdens izmantošanai, izplatot informāciju par labu praksi un rādot konkrētas projektu idejas, būtiski sekmēs ilgtspējīgu risinājumu izplatību Dienvidkurzemes novadā un Kurzemes reģiona kopumā.
Projektu “WaterMan” īsteno Kurzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros, lai veicinātu ūdens atkārtotu izmantošanu Baltijas jūras reģionā, tādējādi papildinot ūdens apsaimniekošanu ar jaunu elementu, kas var padarīt ūdensapgādi noturīgāku pret klimata pārmaiņām.
Vairāk par projektu: www.interreg-baltic.eu/project/waterman/
Informāciju sagatavoja:
Jurijs Kondratenko
projekta eksperts
