28.februārī Skrundā notika Kurzemes reģiona pieaugušo izglītības tīkla kārtējā sanāksme. Tās tēma bija ”Jaunā plānošanas perioda perspektīvas pieaugušo izglītībā”. Izglītības un zinātnes ministrija ir uzsākusi Izglītības pamatnostādņu izstrādi 2021. – 2027. gada plānošanas periodam. Arī vairākas Kurzemes reģiona pašvaldības gatavo pašvaldību attīstības stratēģijas. No tā, kā tiks izstrādāti šie un citi dokumenti, kāda izpratne tajos būs par pieaugušo izglītības vajadzībām, lielā mērā būs atkarīgas mūsu iespējas strādāt nākotnē.
Sanāksmi atklāja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece. Savā uzrunā viņa uzsvēra ideju koprades nozīmi. Tikai saliekot galvas kopā, var izprast vajadzības un izdomāt risinājumus. Tādēļ Skrundas novada pašvaldībā vispirms tapa idejas par to, kāds atbalsts nepieciešams jauniešiem, tad tika izvērsta aktīva darbība, un, pateicoties tai, radās arī izdevība izveidot un aprīkot Jauniešu centru, kurā notika sanāksme. Saldus novadā nav sava pieaugušo izglītības centra. Taču pieaugušie tiek iesaistīti ar jauniešu palīdzību. Tā novada pieeju pieaugušo izglītības īstenošanā skaidroja Izglītības nodaļas vadītāja Inga Flugrāte un jaunatnes lietu speciāliste Baiba Eversone. Konkrētās interesēs balstīti pasākumi neformālā vidē ir piesaistījuši ne vien jauniešus, bet arī viņu vecākus. Vecāki, iedvesmojoties no piedzīvotā, ir nākuši klajā ar savām iniciatīvām un piedāvājumu vadīt nodarbības. Pašiniciētā iedzīvotāju aktivitāte ir viens no vērtīgākajiem ieguvumiem pašvaldības darbā.
Par jaunā plānošanas perioda aktualitātēm stāstīja Kurzemes plānošanas reģiona izglītības eksperte Ingrīda Muraškovska. Viņa pieaugušo izglītības attīstību saistīja ar 3 faktoru ietekmi: izglītības reformas, administratīvi-teritoriālā reforma un stratēģiskie lēmumi attiecībā uz jauno plānošanas periodu. Muraškovska sīkāk ziņoja par Prasmju stratēģiju, kuru pēc IZM pasūtījuma izstrādā OECD eksperti. 14.februārī notikušajā Diagnostikas seminārā plašāks ieinteresēto pušu loks tika iepazīstināts ar pirmajām ekspertu atziņām. Eksperti ir identificējuši četras prioritārās izglītības jomas:
- Izglītojamo prasmju uzlabošana
- Mūžizglītības kultūras veicināšana
- Prasmju atbilstības uzlabošana darba tirgū
- Prasmju sistēmas pārvaldības stiprināšana.
Diagnostikas semināra gaitā tā dalībnieki tika sadalīti grupās un strādāja pie OECD ieteikumu konkretizācijas. Rezultātā ir izkristalizētas galvenās idejas, par kuru īstenošanu jāpieņem turpmākie lēmumi. I.Muraškovska sīkāk iepazīstināja Kurzemes sanāksmes dalībniekus ar OECD un darba grupu ieteikumiem un aicināja tos apspriest, lai veidotu vienotu redzējumu par pieaugušo izglītības attīstības virzieniem Kurzemes reģionā.
Sanāksmes dalībnieki izvēlējās 2 tēmas:
- Izglītības politikas efektivitāte: projektu rezultātu ilgtspēja un resursu koplietošana
- Informācijas izplatīšana un pieejamības nodrošināšana.
Lai diskusija būtu konstruktīva, dalībnieki vienojās runāt par to, kas būtu darāms pašiem – pašvaldību un reģiona līmenī. Katrā grupā darbojās augstskolu, profesionālās izglītības iestāžu un pašvaldību pārstāvji – pieaugušo izglītotāji.
Diskusijā par izglītības politikas efektivitāti dalībnieki secināja, ka pašvaldībās nepieciešams veidot pieaugušo izglītības koordinācijas padomes. Jo praksē vērojama dažādu institūciju autonoma darbība, kā rezultātā noteiktā jomā izglītības piedāvājums pārklājas, bet citās netiek veidots vispār. Padomes uzdevumi būtu auditēt sasniegto, noteikt kopīgos un atšķirīgos institūciju darbības virzienus, izvirzīt prioritātes un sadalīt “biznesa laukumu” starp spēlētājiem. Informācija būtu jāatspoguļo pašvaldību mājas lapās Mūžizglītības sadaļā.
Koordinācijas padome būtu jāveido arī reģiona līmenī, jo atsevišķas pašvaldības nevar nodrošināt visas izglītības vajadzības un nepieciešama kooperēšanās. Reģionālās padomes uzdevums būtu sekmēt jēgpilnu darbu pieaugušo izglītībā pašvaldībās, rīkot pieredzes apmaiņas pasākumus, apzināt problēmas, nodrošināt regulāras iesaistīto pušu tīklošanās iespējas un organizēt tālākizglītības pasākumus pieaugušo izglītotājiem.
Saistībā ar resursu koplietošanu sanāksmes dalībnieki sprieda par mācībspēku problēmu. Bieži aktuālas mācību vajadzības nevar apmierināt, jo trūkst atbilstošu pasniedzēju vai arī nav informācijas par to pieejamību. Risinājums būtu veidot kopīgu mācībspēku datu bāzi. Taču šī ideja tika apšaubīta no izglītības iestāžu konkurences viedokļa. To nepieciešams rūpīgāk pārdomāt.
Dalībnieku viedoklis par projektu ilgtspēju tika formulēts atziņā: “Kamēr ir politiskā griba un resursi, tikmēr ir ilgtspēja”. Tas liek domāt par pieejas maiņu. Pieaugušo izglītības pieejamība, kas tiek nodrošināta “no projekta uz projektu” nerada ilgtspējīgu ietekmi. Ir jābūt politiskajai gribai nodrošināt inovāciju nepārtrauktību un, centralizēti administrētajiem projektiem noslēdzoties, jārod vai jāpiešķir resursi iesāktā turpināšanai uz pašvaldību vai reģiona institucionālās bāzes.
Darba grupa, kura strādāja ar informācijas izplatīšanas jautājumu, diskusijas rezultātā atzina, ka informācijas problēma ir sekundāra. Tās pamatā ir motivācijas problēma. Ja cilvēks neizjūt nepieciešamību mācīties, tad viņš neievēros un neizmantos pat viskvalitatīvāko informāciju. Informāciju meklē cilvēki, kuri ir ieinteresēti pilnveidoties profesionāli un personiski. Informācijas nodrošinājums ir jāadresē šai pieaugušo daļai. Savukārt ar pasīvajiem iedzīvotājiem jāstrādā, veicinot viņu motivāciju mācīties.
Informācijas izplatīšanā jāiesaista pašvaldību mediji, jāizmanto sociālie tīkli, jāaktualizē pašvaldību sadarbība ar reģionu informācijas apkopošanas nolūkā. Pastāv plaisa starp pilsētām un novadiem. Pilsētu pieaugušo izglītības koordinatoriem nav problēmu ar informāciju, jo pilsētās aktīvi darbojas daudzi izglītības sniedzēji. Savukārt par to, kas notiek novados, informācijas ir ļoti maz. Reģionam vajadzētu nodrošināt informācijas apkopojumu un regulāras informācijas apmaiņas iespējas iesaistītajām pusēm.
Motivācijas veicināšana mācīties būtu jāuzsāk jau skolā. Plašāk pieejamiem ir jābūt karjeras konsultantu pakalpojumiem. Šai saistībā ir jāpaplašina pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatoru darbības lauks, iekļaujot tajā arī konsultēšanu par izglītības iespējām. Jāveido sistēma, kurā noteiktus uzdevumus informācijas izplatīšanā un atbalsta sniegšanā var veikt bibliotekāri, sociālie darbinieki un citi pašvaldību speciālisti. Lai veicinātu iesaisti mācībās, liela nozīme ir arī sociālo jautājumu risinājumam. Tam nepieciešams noskaidrot mācību dalībnieku vajadzības – vai viņiem ir pieejams transports nokļūšanai mācību vietā, vai ir bērnu pieskatīšanas iespējas un citas. Pašvaldības atbalsts spētu mainīt viedokli arī tiem, kas mācībās līdz šim nav iesaistījušies. Un, protams, nepieciešams motivēt uzņēmējus savu darbinieku izglītošanai. Tas ir atsevišķi skatāms jautājums, kura risināšana nav tik vienkārša.
Tiekoties Skrundā, ir uzsākts darbs ar pieaugušo izglītības attīstības vajadzību un iespēju apzināšanu Kurzemē. Tas turpināsies citās sanāksmēs un citās tikšanās vietās. Svarīgi, ka kurzemniekiem ir politiskā griba lemt par savu attīstību un rīkoties. Ideju koprade vieno un iedrošina.
Kurzemes plānošanas reģiona izglītības eksperte Ingrīda Muraškovska
