Ūdenstūrisma industrija šobrīd aktīvi attīstās. Piemēram, lielākajā jahtu un ūdenstūrisma izstādē Diseldorfā šogad piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – 1,923 dalībnieki no 68 valstīm un uzņemot 247 000 apmeklētājus.
Tāpat par dalības lietderību izstādē un apmeklētāju sasniedzamību liecina arī Somijas un Zviedrijas izstāžu apmeklētāju statistika: attiecīgi 64 468 un 78 496 apmeklētāji izstādē. Jauns izaicinājums un pārbaudījums šogad bija dalība Polijā, kurā interesi izrādīja 24 353 apmeklētāji.
Visu izstāžu ietvaros tika sniegta informācija un materiāli par Latvijas un Igaunijas ostām, piekrastes piedāvājumu un iespējām. Izdalīto materiālu daudzums vien liecina par plašu interesi. Kurzemes plānošanas reģions novēroja, ka Vācijas burātāji mērķtiecīgi apmeklēja stendu un meklēja informāciju par ostu izvietojumu, piedāvājumu, ieteiktajiem maršrutiem un formalitātēm.
Daudzi atzīmēja, ka jau ir ieplānojuši savu apmeklējumu 2018. vai 2019.gada sezonā. Lai arī daļa burātāju atzina, ka mūsu piekraste kā burāšanas galamērķis ir joprojām neatklāts un nezināms, tas izraisa īpašu gaidpilnu interesi. Jāatzīmē, ka izstādi Vācijā apmeklēja ne tikai burātāji, bet arī aktīvās atpūtas uz sauszemes cienītāji – velotūristi, kemperi.
Savukārt Somijas izstādes apmeklētāji tā kā jau ļoti labi pārzina Tallinas jahtu ostas, tad interese ir par iespēju apmeklēt Igaunijas rietumu piekrasti un salas, par jaunumiem tajā apkārtnē. Latvijas ostas ir mazāk zināmas, jo attālums lielāks, somiem pieejamās jahtas ir mazākas. Turpretī Zviedrijas izstādes apmeklētāji lielākoties nebaidās no garajiem pārbraucieniem, tādēļ Latvijas un Igaunijas piekraste ir īpaši saistoša. Daudzi jau ir bijuši arī Latvijas piekrastē.
Secinājums, ka galvenās grūtības piesaistīt Latvijai atpūtas burātājus nav laikapstākļi, bet gan 120 jūras jūdžu attālums no Gdaņskas līdz Klaipēdai un no Gotlandes līdz Ventspilij. Motivēšana un iedrošināšana ir galvenais uzdevums gan Latvijas, gan arī pārējām Baltijas jūras piekrastes ostām. Čartera piedāvājums jeb izīrēt jahtu braucieniem uz vietas (bez kapteiņa) varētu būt vēl viens no risinājumiem, kā piesaistīt vairāk burātāju, un izstādē Vācijā teju katrs otrais, bet Polijā – ik ceturtais stenda apmeklētājs jautāja par čartera iespēju, kas diemžēl šobrīd Latvijā netiek nodrošināts, tā ir brīva tirgus niša.
Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
