Darbs pie jūras telpiskā plānojuma izstrādes Latvijai tika uzsākts 2014.gadā un līdz 2016.gada vidum tika sagatavota jūras telpiskā plānojuma 1.redakcija, notiek darbs pie tās precizēšanas, lai virzītu apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Plānojuma izstrādē tika iesaistīti pārstāvji no jūras nozarēm un sabiedrība. Tika rīkoti trīs reģionālo diskusiju cikli, kuru ietvaros notika semināri Salacgrīvā, Saulkrastos, Mērsragā, Ventspilī, Pāvilostā, Liepājā un Rīgā. Paralēli publiskajai apspriešanai Latvijā norisinājās arī pārrobežu stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma publiskā apspriešana Lietuvā, Zviedrijā un Igaunijā.
Paredzēts, ka jūras telpiskais plānojums būs stratēģiska veida dokuments, kurš noteiks ietvaru nozaru attīstībai jūrā. Plānojuma darbības laiks būs 12 gadi, bet nepieciešamības gadījumā to varēs pārskatīt reizi sešos gados. Plānojuma izstrādes laikā ir veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums un sagatavots vides pārskats.
Jūras telpiskais plānojums Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajiem iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai ir nacionāla līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā rakstveidā un grafiski noteikta jūras atļautā izmantošana un izmantošanas nosacījumi.
Plānojums aptver visu Latvijas jurisdikcijā esošo Baltijas jūras daļu, sākot no krasta līnijas līdz ekskluzīvās ekonomiskās zonas ārējai robežai. Plānošanas procesā tiek ņemta vērā arī ar jūru funkcionāli saistītā sauszemes daļa, nodrošinot tā saucamo jūras un sauszemes sasaisti. Plānojuma robežas noteiktas saskaņā ar noslēgtajiem valsts robežlīgumiem un de facto robežām, kuras ikdienas darbā izmanto Baltijas jūras hidrogrāfijas dienesti, aizņemot 28,5 tūkstošus km2 plašu akvatoriju, kas sastāda gandrīz 7,6% no kopējās Baltijas jūras teritorijas.
Informācija par jūras telpiskā plānojuma sagatavošanas gaitu un 1.redakcija pieejama šeit.
