Jūras telpiskā plānošana ir salīdzinoši jauna plānošanas joma, kas Eiropas Savienības valstīs kļuvusi aktuāla, attīstoties atjaunojamo un papildus energoresursu ieguvei Baltijas jūrā. Pieaugošās ekonomiskās aktivitātes jūrā, kā, piemēram – naftas ieguve, vēja parku attīstība, tūristu prāmju un kravas kuģu pieaugošā kustība, ostu darbība nereti konfliktē ar bioloģiskās daudzveidības, ainavas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. Jūrā apslēptais zemūdens kultūrvēsturiskais mantojums, tāpat zivju resursu atjaunošanās un tūrisma aktivitātes piekrastes teritorijās ir cieši saistītas ar dažādu nozaru interešu palielināšanos jūrā.
Jūras telpiskā plānošana ir ilgtermiņa attīstības plānošanas process, kas vērsts uz jūras vides aizsardzību, jūras racionālu izmantošanu un integrētu pārvaldību, lai līdzsvarotu sabiedrības labklājības, ekonomikas attīstības un vides aizsardzības prasības un nodrošinātu Baltijas jūras ilgtspējīgu izmantošanu.
Nepieciešamība pēc integrētas jūras telpiskās plānošanas ir uzsvērta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā un Teritorijas attīstības plānošanas likumā.
